Šķiet, dzidrais gaiss un skarbais dabas skaistums caurstrāvo arī cilvēkus. Uz jautājumu par korupciju, prostitūciju un nedrošību ielās jums atbildēs ar mulsu smaidu. "Mums nav tādu problēmu!" Taisnības labad jāpiebilst, ka uz mirdzošu saulīti un labu ceļavēju Īslandē var cerēt tikai kā uz laimestu. Ir dienas, kad pūš ass vējš un plosās horizontālie lieti. Tad nelīdz neviens lietussargs!
Silti lielceļi, skaisti nami
Vēlā vakara stundā sasniedzot otru lielāko Eiropas salu Atlantijas okeāna viducī, lidmašīnas logā no zemes atspīd maza saujiņa gaismeklīšu. Tā taču nebūs galvaspilsēta Reikjavīka! Tā brīnīties var tikai tūrists, nezinot, ka Īslandē iedzīvotāju sešreiz mazāk nekā Latvijā. Ar lielāko zvaigzni Bjorku šeit gandrīz katrs sveicinās sirsnīgi kā ar krustmeitiņu. Vai arī pūcīgi aizgriežas, jo nepatīk slavas murskulis, kas veļas viņai pa pēdām. "Viņas mamma dzīvo man kaimiņos," restorānā pie vakariņām saka Īslandes tūrisma jomas galva.
Pārtika Īslandē ir dārga, jo visu, izņemot zivis, jāimportē no "cietzemes" — Eiropas vai Amerikas. Grūti iedomāties kviešu vārpas vai dārzeņus gozējamies lavas laukos, kas klāj desmito daļu salas! Pa kalnainajiem ceļiem agrā rītā izbraucot no Reikjavīkas, gaisā uzvirmo puvušu olu smaka. Ar ceļabiedru aizdomīgi saskatāmies. Īpatno smaku rada sērūdens avoti, ar kuriem ziemās apsilda lielceļus. Mēs brīnījāmies: visapkārt sniegs un ledus, bet asfalts sauss un kūpošs! Silto pazemes avotu daudzums īslandiešiem ļauj mājas apkurināt, cik tīk. Turklāt lēti. Vasarai tuvojoties, viņi atļaujas arī okeāna krastmalu "apsildīt" ar siltajiem avotiem. Vienkārši — lai tīkamāk peldēties.
Man gribētos uz Īslandi uzaicināt arī Rīgas arhitektus un jauno projektu attīstītājus. Kā nākas, ka Reikjavīkas daudzdzīvokļu namiem un privātmājām ir tik glīti krāsu salikumi un stils? Varbūt atbildīgajām amatpersonām stingrs mugurkauls. Varbūt pasūtītāji ar labu gaumi.
Der arī kāzu ceļojumam
Siltā laikā Īslandē vērts noīrēt auto, ņemot līdzi telti. To drīkst uzsliet jebkurā vietā, izņemot nožogotus privātos pagalmus. Izbraucot no Reikjavīkas, vientuļu nostūrīti atrast būs viegli. Desmitiem kilometru lielceļš kā samudžināta aste stiepjas cauri lavas laukiem, kur nemīt neviena dzīva dvēsele. Šeit nav mājdzīvnieku — tos būtu ļoti grūti pierunāt ganīties "dzelzs kalnos". Ķērpju kušķi pieplakuši lavas pauguriņiem un kalniem, bet skujkoku puduri jau var uzskatīt par mūžamežu! Viena šāda "meža" tuvumā ganās mazie, ņiprie Īslandes zirdziņi. Izjādes ar zirgiem un tirdzniecība ir viens no ienesīgākajiem biznesiem.
Ja romantiskajā Reikjavīkas vecpilsētā vakarā gadījies iemalkot vīnu, var mēģināt sevi testēt, izrunājot vārdus Gulfos un Geisir. Pie Gulfosa ūdenskrituma uzrāpties kalnā ieteicams katram, kam sakāpusi galvā vara un nauda vai arī mīlestība. Pat tad, ja augums sniedzas pāri 1,85, pārņem veselīga niecīguma sajūta. Spelgoņā izvēdinās visas ambīcijas!
Ar milzu ziņkāri gaidīju brīdi, kad pavērsies skats uz geizeriem. Biju mazliet vīlusies, kad autobuss piestāja lielceļa malā un ziņoja — klāt esam! Vienā pusē restorāns un suvenīru veikaliņš.
(Bistro zupa bija ļoti lēta — Ls 5 un alus Ls 4. Labā restorānā Īslandē pusdienas divatā, kafiju un našķus ieskaitot, izmaksā ap Ls 100). Otrā lielceļa pusē… Tie ir viņi! Geisir, kas 20 minūtes var burbuļot un dūmot mīlīgi kā vecmāmiņas pupiņu zupa un tad pēkšņi uzsvilties vairāku metru augstumā. Tomēr geizeri ir inteliģenti un ar verdošo šļakatu netrāpa blenzošajiem tūristiem.
Ja kādam šķiet, ka romantiskam ceļojumam (manā gadījumā — īsi pirms kāzām) Īslande ir par skarbu un aukstu, viņš kļūdās. Jebkura sieviete jutīsies kā skaistākajā mīlas stāstā, nokļūstot Blue Lagoon. Mēteļos un kapucēs vīkstīdamies, mēs agrā pēcpusdienā pietuvojāmies tās klinšainajai ieejai. Laimējās ar labu laiku. Bija tikai -2 grādi un neliels ledains vējelis. Nevar būt, ka pārdesmit metru tālāk zem klajas debess novilksim drēbes un peldkostīmos metīsimies ūdenī!
Īslandes Zilā lagūna ir lavas kalnu viducī izveidojies ūdens baseins, kurā pastāvīgu siltas, viegli dūmojošas vannas temperatūru uztur rosīgs geizers. Ūdens debeszilā krāsa ir dabiska. Savukārt baltā, blīvā migliņa, kas virmo visapkārt, pārīšiem liek domāt, ka pa kluso šeit var pamīlēties. Izlikos neredzam, kad man garām aizzibēja divi jauni, skaisti un iemīlējušies. Vīrietis savu sievieti bija paņēmis klēpī. Abi lēni virpuļoja miglā tītajā ūdenī un viņiem bija tik saldkairi valdzinoša sejas izteiksme. Šajā brīdī piepeldēja seksīgs, kā tikko čipendeilu atlasi izturējis oficiants ar melnu tauriņu un piedāvāja šampanieti ar cocoa sīrupu. Meitenes ap 20, 30 un 70, tā ir Disnejlenda mums!
Lieliskā Īslande, kur iedzīvotāji savus priekštečus zina vēl no vikingu laikiem. Mazu lavas gabaliņu atvedu līdzi uz Rīgu. Tā vien liekas, ka tagad spēka vairāk un tīrākas domas.