Kad otrajā gadsimtā pirms mūsu ēras kādam grieķu prātvēderam radās ideja sastādīt sarakstu ar lietām, ko vērts redzēt mūža laikā, tajā iekļuva septiņi objekti: Gīzas piramīdas, Babilonas gaisa dārzi, Zeva statuja Olimpijā, Artemīdas templis Efesā, valdnieka Mausola mauzolejs Halikarnāsā, Rodas koloss un Aleksandrijas bāka. Tos nodēvēja par septiņiem pasaules brīnumiem. Diemžēl aizvien lepni slejas tikai piramīdas.
Ideja par jaunu sarakstu ar modernās pasaules brīnumiem pirms sešiem gadiem radās kanādietim Bernardam Vēberam, filmu režisoram un muzeju kuratoram. Viņš sāka kampaņu, aicinot nominēšanā un balsošanā piedalīties cilvēkus visā pasaulē. Tika pieteikti 177 objekti. Ekspertu padome nupat atsijājusi 21 finālistu. Jādomā, ka nebija viegli, jo aiz svītras palicis, piemēram, Pizas tornis un Siksta kapela Vatikānā.
Interesanti, ka Gīzas piramīda pretendē arī uz modernās pasaules brīnuma titulu. Un jāatzīst, ka arī jaunajā sarakstā līdzās modernām celtnēm ir vairāki ļoti seni pieminekļi.
Septiņi modernās pasaules brīnumi tiks nosaukti nākamā gada 1.janvārī pompozā globālā televīzijas ceremonijā. Starp citu, telefoniskā balsojumā var piedalīties ikviens.
Informācija
meklējama mājaslapā
***
Atēnu Akrapole - pilsēta uz 150 m augstas klints. Pēc ilgas būvniecības, galīgo izskatu ieguva V gs. pirms mūsu ēras
Sarkanais Alhambras cietoksnis - krāšņi greznots mauru pils komplekss Spānijas pilsētā Granadā. Būvēts 1248.-1354.gadā
Ankorvata templis Birmā - klasiskās khmeru arhitektūras paraugs. Būvēts XII gs. sākumā. Vispirms saimniekoja hinduisti, vēlāk budisti
Brīvības statuja Ņujorkā. 1889.gadā franču uzdāvinātās statujas lāpa slejas 93 m augstumā. 2,6 km uz dienvidiem no Manhetenas
Čičenicas arheoloģiskais ansamblis Jukatanas pussalā Meksikā. Viens no maiju civilizācijas centriem pirms Kolumba ierašanās
Eifeļa tornis Parīzē. Kopā ar antenu 324 m augsts. Kad to būvēja 1889.gadā, tas bija augstākai objekts pasaulē
Gizas nekropole ir trīs piramīdu komplekss. Visaktīvākā celtniecība notika XXV.gs. pirms mūsu ēras. 20 km no Kairas centra
Kijomizu budistu templis Kioto pilsētā Japānā. Sākts būvēt 798.gadā. Visiespaidīgākā ir plašā veranda uz simtiem pīlāru
Kolizejs Romā. Dzīvnieku un gladiatoru cīņu arēna ar sēdvietām 50 tūkstošiem skatītāju. Būvēts 72.-81.gadā
Lielais Ķīnas mūris. Celts dažādu dinastiju laikā no 208.gada p.m.ē līdz 1640.gadam, lai pasargātos no mongoļiem. Kopgarums - 6352 km
Lieldienu salas statujas. Kaltas no monolītiem vulkāniskiem iežiem. Lielākās sver 20 t un slejas līdz 7 m augstumam. Autors un tapšanas laiks nezināms
Maču Pikču senpilsēta Peru. Labi saglabājušās inku cietokšņa drupas kalnos 2350 m augstumā. Tās atklātas tikai 1911.gadā
Maskavas Kremlis. Pilsētas cietokšņa būvēšanas sākās XI gs. Vēlāk uzceltas arī pilis un katedrāles. Kopējā platība 275 000 kvarātmetru
Noišvānšteinas pils Bavārijā. Trakā sapņotāja karaļa Ludviga II iecere, kurai pamatakmens likts 1869.gadā. Volta Disneja iedvesmas avots
Petra ir klintīs ieslēpusies pilsēta Jordānijā. To atklāja tikai 1812.gadā, kaut pirmās celtnes tajā rodamas jau no pirmā un otrā gadu tūkstoša
Stonhendža Anglijā. Mītiem apvīts aplī izvietotu akmens bluķu monuments, kas veidots ap 2500.-2000 g.p.m.ē.
Sv.Sofijas katedrāle Stambulā. Bijušais grieķu pareizticīgo dievnams, kas pārveidots par mošeju. Pēc nopostīšanas atjaunota 537.gadā
Tādž Mahals Indijā. Valdnieka Džahāna sievas mauzolejs ar pieciem kupoliem un četriem minaretiem. Būvēts 1631.-1635.gadā
Tombuktas pilsēta Mali. Sens arābu un berberu tirdzniecības punkts. Trīs mošejas tāpat kā visa pilsēta Sahāras tuksneša malā celta no sarkana māla ķieģeļiem