Kad Dārta iznāca no zīlnieces kabūža, viņa plati smaidīja. Sapratu, ka zīlniece ir paveikusi to, ko man ar saviem uzmundrinājumiem neizdevās. Gājām pasēdēt kādā Tallinas ielas kafejnīcā un lēnām dzērām kapučīno. Es uzmanīgi klausījos stāstu par pareģojumu. Viss štrunts, bet galvenais, ka nākamajā gadā Dārta beidzot satikšot savu mīlestību - vīrieti, kurš jau ir pazīstams, taču gada laikā starp viņiem piedzims mīlestība. Mana draudzene jau sen kā nav vairs pusaugu skuķis, viņai ir sapņi par vīru, bērniem.
Nākamās dienas mums pagāja ātri - kosmetologs, frizieris, vaksācija, manikīrs, pa vidam neiztrūkstošās kapučīno tases. Ir taču jāizskatās lieliski, kad dzimst mīlestība. Tā paskrēja Ziemassvētki, un sākās Jaunais gads. Dārta bija apņēmusies nelaist garām savu mīlestību. Apņemšanos viņa pastiprināja ar rituālu - jauna gada sākumā savas kvēlākās apņemšanās ar zeltītu tinti esot jāraksta uz sarkana papīra, jāliek makā un visu gadu jānēsā līdzi, ik pa laikam pārlasot. Arī tas tika izdarīts.
Tā gada laikā tika pavadīti daudzi jautri pasākumi. Pavasarī ar kolēģiem Dārtai bija brauciens uz Spāniju. Vakari pie glāzēm vīna, simpātiski kolēģi, nepiespiesta atmosfēra. No ceļojuma atgriezusies, Dārta man paziņoja, ka kolēģu vidū Viņa neesot. Bet atpūtusies patiešām labi, pat pavadījusi neaizmirstamu nakti ar kādu pievilcīgu spāni. Sekoja Dziesmu svētki! Savs deju partneris viņai nesimpatizēja, tāpēc acis midžinājās uz citiem, meklējot īsto. Negulētās, bet smiekliem pārbāztās naktis bija balzams dvēselei. Bet īstais nenokrita degungalā. Dārta izskatījās tik starojoša. Manuprāt, tik ļoti pelnījusi satikt savu izredzēto. Rudens vakaros Dārta kļuva tramīga un, gaidot nākamos Ziemassvētkus, manikīru apmeklēja arvien retāk. Sarkano lapiņu ar zelta burtiem gribēja mest krāsnī. Lai nebūtu jāpiedzīvo kārtējie vientulīgie Ziemassvētki, Ziemassvētkos Dārta aizbrauca ceļojumā. Viena. Pirms Jaungada atgriezās mājās tik sapīkusi, kādu viņu nebiju redzējusi. Ziemassvētkos Dārta vairs negāja pie zīlnieces. Bet es, atkal maisot kārtējo kapučīno, mierinu, ka lielākie brīnumi reizēm atnāk, kad tos vismazāk gaidām.
Notievēšu. Sākšu vingrot. Nekliegšu uz bērniem/vīru/sievu. Vairāk laika veltīšu draugiem/vecākiem. Iemācīšos franču/vācu valodu. Iespējams, šādus un līdzīgus solījumus, sākoties jaunam gadam, jūs dodat sev ne pirmo gadu. Taču, ja Jaungada apņemšanās izgāžas, cilvēks sāk justies kā bezcerīgs neveiksminieks. Bet varbūt jūs sev dotos solījumus līdz šim esat izpildījuši un šogad esat gatavi apņemties jaunas lietas? Pastāstiet par savu pieredzi!
Raksti savu viedokli [email protected] vai Diena, Mūkusalas iela 15, Rīga, LV-1004 ar norādi Privātā dzīve