Viņa gan ir pārliecināta, ka radikālas pārmaiņas ieviest nedrīkst, jo, piemēram, pērn 2008.gada dienasgrāmatā Ievai ielīmēts janvāra mēneša abonements peldbaseinam. Ieva bija nolēmusi iet uz pilnu banku un sākt jaunu aktīvu dzīvi jau ar pirmo gada mēnesi. Viņa kautrīgi smejas, ka apņemšanās pamatīgi izgāzās, jo peldbaseinā iekāpa tikai pāris reižu. "Naudas izmešana un viss," viņa atzīst. "Kāpēc gan pirkt dārgu sulu spiedi vai pirkt 1 kg auzu pārslu, ja patiesībā zinu, ka putra man negaršo un sulu spiedi mazgāt nebūs laika. Daudz vienkāršāk svaigi spiestu sulu nopirkt bārā. Vairs neapņemos darīt šo un to, līdz neesmu sev pajautājusi - tu to tiešām darīsi vai tev būs laiks? Tas vienmēr nostrādā, jo kurš gan sevi nepazīst? Un peldēt man īsti nemaz nepatīk."
Šogad sarakstā iekļautas vispārīgas lietas, nekā konkrēta. Piemēram, kustības, lai uzlabotu ķermeni, vairāk lasīt, mācīties sadzīvot ar citiem, vairāk smaidīt. Tām nevar pielikt punktu un teikt - sasniegts, izsmelts, bet tās prasa nebeidzamu jā. "Man nav vairs iekšējā konflikta, ja nevaru atķeksēt - izpildīts, un patiesībā gada beigās savilkt kopsavilkumu īsti nemaz nevar. Sasummēt izdarīto nevar arī pēc mēneša. Zinu, drīz vien, iespējams, ielūkošos spogulī un presītes nebūs. Jo, lai tā būtu, ir jāsāk vingrot jau tagad. Bet daudz vieglāk to sākt pavasarī, jo tad prātā vasara - kā izskatīšos peldkostīmā. Un beigās ar atļautiem un neatļautiem līdzekļiem es to iegūšu. Līdzīgi ir arī ar smaidīšanu un pozitīvismu. Nevaru gada beigās pateikt - nu gan bija baigi pozitīvs gads. Katra diena ir no visa pa drusciņai.
Tomēr - kāpēc gan janvārī nepasapņot? Ziema taču ir laiks, kad viss apstājas. Uz sevi paskatos no malas, novērtēju un sapņoju siltā istabā par to, kurā virzienā vēlos iet šajā gadā.