LaI sāktu nodarboties ar jogu, nav jābūt lokanam, nav jāpārtrauc uzturā lietot gaļu vai jāizolējas no sabiedrības kalnu alā. Joga ir fizisko vingrojumu un garīgā prakse, kuras arvien pieaugošā popularitāte visā pasaulē skaidrojama ar tās pieejamību visu vecumu un fiziskās sagatavotības interesentiem un spēju atvieglot cīņu ar mūsdienu mēri – stresu. Mazajā Latvijā vien ir aptuveni 30 jogas studiju un ap 50 jogas skolotāju, tāpat jogas nodarbības piedāvā katrs sevi cienošs sporta klubs. Tiesa, izvēlēties sev piemērotāko nodarbību veidu un pasniedzēju nebūt nav viegli.
Ķermenim un apziņai
Jogas mācības saknes meklējamas Indijā pirms vairāk nekā 3000 gadiem, lai gan esot ziņas par jogas praktizēšanu pat Senajā Ēģiptē. Tālaika mistiskā joga vairāk saistījās ar meditāciju kādā noteiktā pozā, un tās mērķis bija sasniegt mokšu jeb apgaismību, prāta brīvību. Fiziskie vingrinājumi, ar kuriem mūsdienās saistām jogas praksi, parādījās vēlāk, un tā ir tikai neliela daļa no šīs mācības. Plašākā izpratnē joga ir sevis iepazīšanas ceļš, kas nekad nebeidzas. Latvijas Jogas biedrības pārstāvis Rolands Bleks uzsver: "Ja runājam par vingrojumiem, tā ir vismazākā daļa no visas jogas. Tas ir pamats, lai salāgotu savu ķermeni un sajūgtu prātu ar ķermeni. Joga nav sports. Joga nav aerobika. Tas ir dzīvesveids 24 stundas diennaktī – būt ietverošam, nebūt nosodošam; tas ir apziņas paplašināšanas veids."
Šobrīd plaši praktizētā joga saucama par moderno, fizioloģisko jeb utilitāro jogu, kas būtiski palīdz stresa un sēdoša darba nomocītajam mūsdienu cilvēkam atgriezties pie sava ķermeņa apzināšanās, veicina lokanību un vispārējo fizisko labsajūtu, līdztekus uzlabojot garīgās un psihiskās spējas pretoties stresam un trauksmei. Modernā joga sevī ietver vingrojumus, kas var būt gan aktīvi – ar iedarbību uz muskuļiem (jaņ principa vingrinājumi) –, gan pasīvāki, piemēram, dažādu pozu noturēšana ilgāku laiku, stiepšanās, meditācija, relaksācijas elementi (iņ principa vingrinājumi), kā arī apzināta elpošana. "Man visvairāk patīk, ka joga man māca saprast sevi, savu ķermeni – ne tikai fizisko, bet arī emocionālo un mentālo Pareizāk sakot, sākot strādāt ar fizisko ķermeni, es piekļūstu saviem smalkākajiem ķermeņiem un varu vadīt savas domas un prātu. Manis pašas līdzsvaram nepieciešama vairāk Yin prakse un meditācija, bet ir cilvēki, kuriem, tieši pretēji, vajag panākt enerģijas pieplūdumu. Jebkurā gadījumā – visiem jāmeklē līdzsvars starp aktīvo un pasīvo elementu. Katram būs piemērota sava jogas metode," atklāj jogas studijas Labo sajūtu laboratorija vadītāja un jogas skolotāja Ilvita Kļaviņa.
Stresainajiem noderētu
Iekšējā miera meklējumi cilvēkam bijuši raksturīgi vienmēr. Jogu var uztvert kā vienkāršu vingrošanu, tomēr tā neizbēgami noved pie kā vairāk, jo kādu laiku izpildītie fiziskie vingrinājumi maina arī cilvēka uztveri. Jogas fizisko vingrinājumu sākotnējais mērķis bija uzlabot ķermeņa veselību un izturību, lai cilvēks varētu ilgstoši nekustīgi nosēdēt meditācijas laikā. I. Kļaviņa atzīst, ka tikai pēc ilggadējas jogas pieredzes pati nākusi pie secinājuma, ka viņai visvērtīgākā jogā kļuvusi garīgā dimensija, kurai spējam pieskarties tad, kad esam strādājuši ar fizisko ķermeni: "Meditācija ir tas galvenais, tas ir mūsu mērķis. Ja mēs varam vismaz pusstundu dienā sēdēt un koncentrēties uz savu elpu, vairāk neko nevajag. Tā ir saplūšana pašam ar sevi, ar to, kas ir mūsos, noņemot nost visas mūsu kārtas un maskas. Kāds to sauc par patieso Es, kāds to sauc par Dievu, kāds to sauc par Augstāko. Mēs jau paši esam tas Augstākais. Īstenībā jogas mērķis ir saplūst pašam ar sevi."
Joga ir ļoti demokrātiska nodarbe, jo respektē jebkura praktizētāja sagatavotības līmeni un mērķus. Ja nemeklējat apgaismību, joga palīdzēs atbrīvoties no muskuļu saspringuma, stāsta Elīna (37), kas jau trīs mēnešus apmeklē ārstniecisko jogu, jo vēlējās atbrīvoties no savilktu kakla muskuļu izraisītām migrēnas lēkmēm. Iepriekš viņa izmēģinājusi ārstniecisko vingrošanu fizioterapeita vadībā, kas bijusi ne mazāk efektīva, tomēr secinājusi, ka jogā ir interesantāk, jo vingrojumi mainās, turklāt ir arī ļoti patīkamā relaksācijas daļa, kurā dažreiz izdodas pat uz mirkli aizmigt. Pateicoties nodarbībām un masiera apmeklējumam reizi nedēļā, galvassāpes Elīnu vairs nemoka, samazinājies arī stresa līmenis: "Jogu es ieteiktu pilnīgi visiem, kam darbs saistīts ar stresu. Otrdienu vakaros, kad iznāku uz ielas pēc divu stundu jogas, man ir pilnīgi savādāka sajūta, esmu mierīgāka, nosvērtāka. Tā sajūta ir citāda, pat ja nedzīvo jogā 100%. Tu kaut kā savādāk jūties – vieglāk. Stresainajiem joga noderētu. Varbūt ne tik daudz jogas vingrinājumi, bet vairāk meditācija, gongu skaņas vai kas tamlīdzīgs – nodarbību klāsts ir ārkārtīgi plašs."
Savukārt Lelde (39), kura sešus gadus apgūst vēdisko astroloģiju, ājurvēdu un apmeklē Hatha jogas nodarbības, jogā atrod gan fiziskās lokanības treniņa iespējas, lai justos labāk, gan atbildes uz saviem dzīves jautājumiem: "Būtībā tas ir dzīvesveids. Tagad atskatoties uz sevi pirms laba laika, redzu, ka ir mainījusies domāšana, dzīves ritms, dzīves uztvere. Tas nenotiek ātri, bet pamazām caur sevis vērošanu, jaunu ieradumu veidošanu efekts ir – jūtu, ka dzīvei ir jēga. Caur iekšējo ieklausīšanos, dvēseles saskatīšanu redzi, ka, pat ja apkārt ir negācijas, tās visas ir kā mācība, tās var pieņemt kā interesantus dzīves izaicinājumus, un tad uzreiz ir pozitīvāks skats uz dzīvi." Lelde jogu iesaka tiem, kas nebaidās paši strādāt ar sevi, savukārt tiem, kas vienmēr savās likstās vaino kādu citu, joga nepalīdzēšot.
Process, nevis rezultāts
Ja esat nolēmis izmēģināt jogu, pirmkārt, no plašā klāsta būtu jāizvēlas tāda nodarbība, kas paredzēta iesācējiem, pat ja pašam liekas, ka esat gana lokans. Galvenais iemesls, kāpēc jogas pieredze var beigties nepatīkami, ir tas, ka bieži vien pārvērtējam savas fiziskās spējas vai – kas raksturīgi mūsdienu cilvēkam – neesam patiesā kontaktā ar savu ķermeni, tāpēc skaidri neuztveram tā signālus par to, kad būtu jāapstājas, lai nenodarītu sev pāri.
Jogas nodarbība nav sacensība lokanībā, tās laikā nav jāskatās, ko var vai nevar izdarīt citi dalībnieki vai kurš zālē skaistāk saģērbies. Tas ir darbs tikai pašam ar sevi pasniedzēja vadībā, darot tikai tik daudz, cik šobrīd spējat un kamēr jūtaties labi. Nav vienas mērauklas, katrs vingrotājs tiek uztverts individuāli, un viņu darbībās galvenais ir process, nevis rezultāts. Bieži vien pasniedzējs sarežģītākajām jogas pozām jeb āsanām piedāvā vieglākas variācijas, un vienmēr ieteicams sākt ar vienkāršāko un pamazām attīstīties savā tempā, lai pasargātos no traumām.
Jogas nodarbību klāsts ir ļoti plašs, un vislabāk atrast savējo izmēģinot. Iepazīstoties ar nodarbību aprakstiem jogas studijās, jāpievērš uzmanība piemērotam aktivitātes līmenim – ir pieejamas aktīvās jogas nodarbības, kurās uzsvars ir vairāk uz muskuļu spēku, un mierīgākas nodarbības, kurās ir vairāk meditācijas, relaksācijas un pozu noturēšanas ilgāku laiku. "Galvenais rādītājs, vai cilvēkam tas der vai neder, ir tas, kā viņš jūtas pēc nodarbības. Iespējams – ne uzreiz pēc pirmās reizes, bet pēc pāris nodarbībām. Sievietes būs jutīgākas, jo sievietes noskaņu ietekmē viņas cikls. Laikā līdz cikla sākumam viņai liksies, ka nav spēka un ir grūti. Pēc cikla ir īstais laiks vērtēt, vai nodarbība patīk," norāda jogas skolotāja I. Kļaviņa. Svarīgs faktors ir jogas skolotāja izvēle, it īpaši tad, ja jūsu mērķis ir jogu izmantot garīgai pašattīstībai, jo, nepareizi lietota, tā varot kaitēt. Taču arī tiem, kas jogā grib tikai vingrot, jāpārliecinās, ka pasniedzējs ir sertificēts un pastāvīgi papildina zināšanas. Latvijā jogas skolotājus sertificē Baltijas Jogas skola Gundega, kurā ir akreditēta 200 stundu jogas skolotāju mācību programma, kuru atzīst arī pasaules jogas organizācija Jogas alianse (Yoga Alliance). Savukārt Latvijas jogas biedrības mājaslapā (www.jogasbiedriba.lv) atrodams Latvijas jogas skolotāju reģistrs.
Profesionāls jogas skolotājs pirmajā nodarbībā jūs iztaujās vai lūgs aizpildīt anketu par jūsu veselības stāvokli, lai noskaidrotu, vai ir bijušas kādas traumas, vai pastāv kustību ierobežojumi vai hroniskas slimības, piemēram, augsts asinsspiediens. Atbildībā par savu veselību jāsniedz patiesas ziņas, lai skolotājs zinātu, kā jums labāk palīdzēt – kurā mirklī pavirzīt vajadzīgajā virzienā, bet kurā atturēt no nodarīšanas sev pāri. Nodarbības laikā jāseko līdzi savām sajūtām un jāizturas pret sevi saudzīgi, nevis automātiski jāatkārto skolotāja rādītās pozas.
Internetā pieejami daudz un dažādi jogas video, un varētu šķist, ka vislētāk to būtu praktizēt mājās pie datora, tomēr I. Kļaviņa neiesaka ar to sākt. Vispirms būtu jāatnāk uz iesācēju kursu, lai saskarsmē ar skolotāju apgūtu jogas pamatus un sajustu sava ķermeņa spēju robežas, pēc tam jau iespējams turpināt nodarbības arī mājās.
Joga radusies tālu no Latvijas, tāpēc nodarbību laikā var iznākt saskarsme ar nepazīstamiem terminiem, kas var radīt neērtības izjūtu, jo uzreiz nevar saprast, kas jādara, saka ārstnieciskās jogas praktizētāja Elīna. Ja kas nav skaidrs, jājautā pasniedzējam, un uz nodarbību jāiet ar atvērtu sirdi un prātu, jāļaujas jaunajai pieredzei, uzmanīgi ieklausoties sevī, vai tas ir tas, kas jums nepieciešams.
Populārākie jogas veidi Latvijā
- Hatha joga (saukta arī vienkārši par jogu), nozīmē jogas fizisko pusi, rietumu cilvēkam bieži vien iesaka ar šo sākt. Vingrojumi līdzsvaro ķermeni, veicina prāta un emociju balansu. Attīstījušās dažādas Hatha jogas skolas (Aštanga, Ajengāra, Šivananda joga).
- Aštanga joga ir fiziski sarežģīts, plūstošs jogas veids, kurā vajadzīga fiziskā sagatavotība un gatavība pamatīgi izsvīst. Pozas ir teju akrobātiskas, tiek turētas samērā neilgi un veiktas secīgi.
- Vinjasa joga jeb plūsmas joga ir dinamisks, plūstošs jogas veids, kas attīstījies no Aštanga jogas, kurā kustība tiek sinhronizēta ar elpošanu. Nodarbībā pozas plūstoši pāriet cita citā.
- Yin joga fiziski iedarbojas uz dziļajiem saistaudiem, dziļāk liek ielūkoties arī apziņā. Katra poza tiek noturēta samērā ilgi, vidēji ap 5 min. Yin joga apvieno tradicionālās jogas pozas ar senajām Ķīnas medicīnas zināšanām par enerģētiskajiem meridiāniem.
- Kundalīni jogas nosaukums nozīmē «iemīļotās matu cirta». Atritinot šo «cirtu», tiek pamodināts radošais potenciāls, kas snauž katrā no mums. Tiek veikti secīgi vingrinājumu kompleksi ar noteiktu mērķi, iekļaujot dziedāšanu, mantras, meditāciju.
- Karstajā jogā telpa tiek sasildīta līdz +35 grādiem un tajā tiek uzturēts 50% mitruma līmenis. Nodarbībā iekļauti gan aktīvāki Hatha jogas elementi, kas veicina mugurkaula stiprību, gan mierīgāki Yin jogas elementi – relaksācija, stiepšanās. Ieteicama, ja ir sāpes vai kustību ierobežojumi, jo siltumā audi ātrāk atslābst.
- Bikram joga ir 26 Hathas jogas pozu secība, kuru izpilda 90 min. telpā, kurā ir +40 grādu karstums un augsts gaisa mitrums. Karstumā palielinās saišu un muskuļu elastība, veicinot kustību apjoma augšanu, bet ir lielāka slodze sirds-asinvadu sistēmai.
- Ir arī joga grūtniecēm, joga bērniem ar rotaļu elementiem, joga pusaudžiem, pat ģimeņu joga, kurā stiprināt savstarpējās fiziskās un emocionālās saites, atjaunojošā un ārstnieciskā joga ar ārstnieciskās vingrošanas elementiem, un citi jogas veidi.