Nomocījās divas nedēļas. Bija slikti - paiet nevarēja, ieēst nevarēja, arī dūmu ievilkt nevarēja, atmeta. Un tik tiešām pīpēt nav atsācis. Mēs šo stāstu laiku pa laikam uzklausām un pasmaidām. Jo redz - viņam tādā vecumā ir gribasspēks, bet citiem nav. Saldummīlis gan palicis. Končas vienmēr kabatās.
Savukārt Laura (26) atzīst, ka cigarete ir kā draugs. Brīžos, kad tiešām vientuļi. "Tā ir kā apskāviens. Kā draudzene, kā sarunas biedrs." Laura pīpē divus gadus, bet ne pastāvīgi. Tas esot reti, parasti kompānijās vai kad uznākot gruzīšanās - par neizdošanos, par mīlestību, par to, kā varētu būt, bet nav. Laura vēl nedomā atmest, vēl dzīve jāsakārto.
Arī Mārtiņš (25) saka, lai atmestu, pats svarīgākais ir gribasspēks. Viņš pīpē jau kopš 14 gadiem. Sāka skolā, slepus no mammas. Slapstās joprojām, tagad no draudzenes. Viņai nepatīk cigarešu smaka. Un arī "veselībai kaitīgi". Mārtiņam smēķēšana palīdzot radošajā procesā, viņš ir mūziķis. Un tā esot viņa nevainīgā atruna. Mārtiņš pirms gada atmeta uz pāris mēnešiem, pēdējais, nesenais mēģinājums bija uz divām nedēļām. Parasti viņš nolemj vienā dienā, ka nepīpēs un viss. Arī lomkas pēc laika pārejot, jo viss esot galvā. Viņš atzīst, ka nepieciešama iedvesma. Viņa iedvesma ir meitene. Taču, ja gadās kāds strīds, roka atkal sniedzas pēc cigaretes. Tikai tad, kad pašam apnikšot, viņš izlasīs Alena Karra grāmatu Kā viegli atmest smēķēšanu un vairs nesmēķēs. Grāmatu uzdāvināja māsa. Māsai pašai gan grāmata nepalīdzēja, viņa smēķēt atsāka.
*
Aicinām jūs, lasītāji, dalīties savā pieredzē. Gaidām vēstules gan no tiem, kas smēķēšanu atmetuši, gan no tiem, kas atmet un atsāk un atkal atmet.
Rakstiet: [email protected] vai Diena, Mūkusalas iela 15, Rīga LV 1004