Vainīga tēja
"Visas simpātijas jau mājās neaicina. Tikai, ja patiešām patīk un
ja ir drošs pamats, ka attiecības turpināsies vēl ilgi," stāsta
Sanita. Viņas attiecības ar Mārtiņu bija izturējušas trīs mēnešu
pārbaudes laiku, viņš bija pirmais puisis, kuru viņa uzdrošinājās
uzaicināt uz mājām. Sanitai tad bija 22 gadi. Ar mammu attiecības
viņa raksturo kā labas, jo nav nekā tāda, ko viņa slēptu. Sarunas
par jautājumiem, kuros viedokļi atšķīrās, vienmēr aizritējušas ar
cieņu. Taču iepazīstināšanas dienā uztraukums Sanitai bija, jo viņa
zināja, ka mammai īsti pie sirds puisis neiet, viņš bija sešus
gadus vecāks. "Mārtiņš bija ļoti pieklājīgs, īsts džentlmenis. Bet,
kad aicinājām pie galda, Mārtiņš atteicās nākt. Es uzstāju, ka
viņam noteikti jānāk. Pie galda atnāca, taču, mums par brīnumu,
atteicās no ēdiena. Izvilka no mugursomas termosu un ielēja sev
termosa vāciņā tēju. Piedāvāju uzvārīt svaigu, bet viņš
aizbildinājās, ka nevar pieļaut, ka tēja termosā sabojājas," stāsta
Sanita. Pēc tam nelīdzējušas ne sarunas, ne stāsti, cik Mārtiņš ir
labs cilvēks. Mammai jau bijis savs priekšstats, kāds ir Mārtiņš.
"Viņa ilgi pieminēja termosu," stāsta Sanita. "Šķiet, aizvainojums
bija liels. Skaidroju, ka Mārtiņš nebija nepieklājīgs, bet ar
citādu dzīves uztveri, taču tas nelīdzēja." Arī pēc laika
attiecības nebija pieņemtas tā, kā Sanita to vēlējās.
Vecāki un ābolmaize
Egīls piedzīvojis divējādas vecāku attieksmes, iepazīstinot ar meiteni. "Mamma uzvedās pavisam muļķīgi, nesveicināja un izskatījās dusmīga," viņš stāsta par pirmo reizi, kad abi ieradās pie viņa mājās. "Tāpēc īpaši neuzstāju. Ar frāzi - tā ir Agnese - sasveicinājāmies un gājām savu ceļu." Egīlam tad bija divdesmit, bet Agnsei deviņpadsmit. Vecāki nekad nav iebilduši pret viņa attiecībām ar meitenēm, un Agnese nebija pirmā, ar kuru mamma tika iepazīstināta. Dusmu iemeslus Egīls centās noskaidrot pēc meitenes apmeklējuma. "Viņa teica, ka esmu vēl jauns, ka man jādomā par mācībām. Sapratu, ka šo cīņu neizcīnīšu, jo attieksme bija klaji noraidoša. Scēnas bija biežas. Biju ļoti dusmīgs, jo viņa ar varu jaucās manā dzīvē," atminas Egīls. Vēlāk noskaidrojās, ka mātes noraidošās attieksmes iemesls bija meitenes vecāki, kuri mammai nepatika. Egīlam tagad ir citas attiecības. Viņš strikti bija nolēmis, ka meiteni mājās nevedīs. "Dzīvojos pie viņas vecākiem kā savējais, nekādu problēmu. Taču ar laiku sapratu, ka meiteni uztrauc tas, kapēc, pusgadu esot kopā, mājās pie sevis neaicinu," stāsta Egīls. "Nopirkām ābolmaizi un braucām. Un šoreiz bija sajūta, ka mamma par katru cenu cenšas draudzenei iepatikties."
***
Izrunāt savu vecāku īpatnības
Sandis Dūšelis, psihoterapeits:
Pirms iepazīšanās ar vecākiem būtiska lieta ir pāra izrunāšanās. Gadās, ka iepazīšanās ar vecākiem tiek atlikta, jo ir kādas problēmas ģimenē. Pārim vajadzētu izrunāt savu vecāku īpatnības. Svarīgi pateikt, piemēram, ka mani vecāki ir kritiski, bet es tāda/tāds neesmu. Iespējams, Mārtiņš ir no ekscentriskiem jauniešiem, kurš mēģina parādīt savu alternatīvo domāšanu. Laipnības noraidīšanu var uztvert kā neuzticību meitenes ģimenei. Tādā veidā izrādīts negatīvs priekšstats par sevi un, iespējams, parādīts, ka meitene nebūs noteicēja. Priekšstatu var mainīt ar atklātību. Arī vecākiem jāsaprot, ka situācija jauniešiem, kad kāds tiek pirmoreiz vests mājās, nav patīkama. Tā ir eksaminācija - ar ko tad mana meita, dēls būs kopā? Egīla situācija norāda, ka bērni tiek tiesāti par vecāku darbiem. Šādā situācijā puisim būtu jāaizstāv sava draudzene un nevajadzētu ņemt to pie sirds.