Kad laiks pirmajam bērnam. Par jauniem!

Man ir 31 un tikai gada nogalē par spīti visām dižķibelēm un dziļdibeniem plānojam mazo. Un ir ok...Esmu izstudējusi, ir krietna darba pieredze, savā nozarē esmu tuvu eksperta statusam (un tas nozīmē arī nenormētu darba laiku), man ir savs neliels, bet interesants bizness, esmu apceļojusi praktiski visu pasauli, piedalījusies virknē interesantu projektu, piedzīvojusi fantastiskus romānus, aprecējusi superīgu vīru un nupat svinu jurģus mūsu mājā...Un vēl joprojām valkāju 34. izmēra drēbes, kaimiņu jaunie puiši apbrīnojami bieži "saluaž" auto tieši pie mūsu pagalma un vispār - visu šo es nekad nemainītu uz sabiedrības uzskatu, ka "pirmajam bērnam jābūt 25 gados". Man ir mana dzīve un viss tur notiek tā, kā tam jānotiek: ar mīlestību un bez plosīšanās. Un mani neaizskar ne vistu-perētāju klukstēšana "ak, kad tev būs bēbis beidzot", gluži tāpat kā nevilina "mūžīgo tusiņu glamūrs". Es vienkārši dzīvoju nost. ;o)

Vēl jau tikai gaidi, redzēs, kā būs, kad sagaidīsi...

pilnīgi piekrītu autorei :) man ir 24..esmu laimīgi precējusies un man būs mazulītis :)

Gaidu savu pirmo mazuli savos 34 gados un teikshu ka ir, ka agrak nebiju tam gatava- tagad jutos ka man viss nodroshinats, labs darbs, esmu izballejusies un man ir izglitiba, un milosh virs. Nejutos ne nogurusi, ne ka savadak fiziski mazvertigaka neka tad, kad man bija 20, pat labak.

Tur jau tā lieta, ka dzemdējot 20 gados bērns lielākoties tiek uzaudzināts par vecvecvāku naudu, viņu mājās un ar viņu atbalstu, padomiem un palīdzību. Un pēc tam jaunā māmiņa atjēdzas, ka nav iztusējusies un skrien pagūt baudīt jaunību, bet bērns pārsvarā dzīvojas pie kādiem no vecvecākiem. Ja ir savs pastāvīgs partneris vai vīrs, izglītība, darbs, nauda, jumts virs galvas un 100% pārliecība, tad - uz priekšu kaut 20 gados. Bet pārsvarā gan tā nav. No manām draudzenēm NEVIENA, kura apprecējusies un dzemdējusi bērnu 18-20 gados, nav vairs kopā ar bērna tēvu, jau pēc pāris gadiem no viņiem šķīrās un dzīvoja pie saviem vecākiem. Toties tās, kuras precējās un dzemdēja pēc 25-27, jau daudzus gadus (vismaz pagaidām) ir kopā ar savu vīru un bērnus audzina patstāvīgi, nevis uzkraujot tos vecākiem un paralēli mēģinot pa naktīm pabeigt augstskolu. Jauni vecvecāki, kas var palīdzēt? Vai tad viņiem jāatsakās no sava darba, lai pildītu aukles pienākumus? Ja es dzemdētu 20 gados un mammai būtu 40-45, viņai taču ir sava dzīve un darbs, viņa nepārkvalificēsies par aukli! Šobrīd man ir pāri 30 un mamma joprojām līdz pensijas vecumam gandrīz 10 gadi, tā kā līdz bērnudārza vecumam būs jāalgo aukle. Kur tādas muļķības, ka, dzemdējot vēlāk, vecvecāki nevar palīdzēt, bet mums pašiem "jārūpējas par nabaga vecākiem, kuriem pie 80". Vai tad mamma mani pasaulē laidusi 50 gados??? Manam vectētiņam ir 80, nevis vecākiem! Kad manai mammai būs 80, man būs 60, tad točna nedzemdēšu!:)

lielākoties tiek runāts par to, kas ir jāsasniedz, lai varētu domāt par bērnu - izglītība, karjera, materiālais nodrošinājums utt. bet man liekas, ka galvenais ir satikt cilvēku, ar kuru kopā bērnus radīt. man šķiet, ka es arī 23 gados biju gatava bērniem, taču cilvēku, ar kuru tiešām gribētu veidot ģimeni, tad vēl nebiju satikusi. tagad man ir 30, gaidu pirmo bērniņu un esmu laimīga.

tak teica te jau vienreiz, ka ne jau visas ir tik tizlas, ka 23 gadu vecumā nav spējušas ne izglītību iegūt, ne strādāt un naudu nopelnīt. daudzas ij strādā, ir mācās, ir bērnus audzina, visu paspēj un ir laimīgas. citām, savukārt, ir piecdesmit bakalaura, maģistra grādi, bet tāpat neko nejēdz, nespēj iesities darba tirgū, da i no ģimenes un bērniem arī bail. to tikvien zina kā ķērkt: izglītība! nauda, un mkelēt iemeslus savai neuzņēmībai un tizlumam.

Interesanti zināt, par kādiem līdzekļiem tad lai audzina to bērnu, ja viņš piedzimst 23 gadu vecumā. Pārtikt tikai no vīrieša algas un/vai vecāku un valsts atbalsta?

domājams autore tomēr rēķinājās ar to, ka kādam var ētu būt cits viedoklis??!! kaut gan, baigi tāds kategorisks viedoklis, tāpēc vien gribas iebilst :)

Vai kāds man nevarētu izskaidrot, kāds sakars bērna dzemdēšanai ar augstāko izglītību? Neticu, ka, piemērām, šuvējām vai trolejbusu vadītājām bērnu nav un nevar būt.

:) . autorei nolemju neņemt galvā šo vārnu kori. gribētos jau vairāk respekta no citiem. ak, kā mēs nemīlam, ja kāds domā citādāk, ārpus SAVAS pasaule rāmjiem ... nevajag jau visu mērīt pēc savas pieredzes...

Visiem komentētājiem un arī autorei novēlētu vien netiesāt, lai paši netiktu tiesāti, un uztraukties vien pašu personīgās dzīves pavērsieniem, to skaitā bērnu laišanu pasaulē.

es piekritu raksta autorei, bernam vajag sanemties aatraak, duka vairs nav taa.... laikam aizballejos :)

Ne tikai komentāros, bet arī pašā rakstā aizmirsta bērna audzināšanas problēma. Vecākiem ir jābūt gudriem. Vai jāspēj ātri mācīties, un, vēlams, no citu kļūdām. Autorei vajadzētu palasīt jauno māmiņu portālus, kur it kā izglītotas meitenes (ar bakalauru) raksta tādas dīvainības, ka mati šausmās stāvus ceļas. Protams, izaugs arī viņu bērni, bet par kādu cenu?

Kad mazulis piesakās, tad lai nāk !