Ķimeņu republika
No Latvijas līdz šim pieteikti trīs stiprā alkohola dzērieni Parmas šķiņķis, fetas siers, Normandijas sidrs, Tiroles speķis, Minhenes alus. Ar kādu produktu Eiropas Savienībā īpaša varētu būt Latvija? Ar Latvijas sieru? Rūjienas saldējumu? Nē. Zemkopības ministrijas (ZM) dati liecina, ka līdz šim ES pārtikas kvalitātes shēmai kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkti pieteikti trīs: Rīgas degvīns, Latvijas dzidrais un Allažu ķimelis.
Lai piešķirtu šādu statusu, produktam jābūt raksturīgam konkrētam ģeogrāfiskajam apgabalam un vismaz vienam no tā gatavošanas posmiem — ražošanai, pārstrādei vai sagatavošanai — jānotiek ierobežotā ģeogrāfiskajā teritorijā. Tātad, ja kāds ražotājs kā "ģeogrāfisko produktu" gribētu reģistrēt Kurzemes sklandrausi, būtu jāpierāda, ka citur pasaulē tādu neražo, turklāt rauša kvalitāte un reputācija saistīta ar ģeogrāfisko izcelsmi — Kurzemi — un vienai rauša sastāvdaļas sagatavošanai, piemēram, burkānu audzēšanai, jānoris tikai Kurzemē.
SENĀ MOCARELLA
Baiba Kārkliņa, ZM Veterinārā un pārtikas pārstrādes departamenta Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļas vecākā referente, stāsta, ka pārtikas kvalitātes shēmas darbojas kopš 1930.gada un produktus reģistrē trīs veidos: pēc aizsargātas cilmes vietas nosaukuma, pēc aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, pēc garantētu tradicionālo īpatnību shēmas. Tipiski cilmes vietas norādes produkti ir Parmas šķiņķis, fetas siers, Rokforas siers. To ražošanas process pilnībā notiek tikai konkrētajā apgabalā — no izejvielas ieguves līdz iesaiņotam galaproduktam. Tam jāpiemīt tikai konkrētajai videi raksturīgajiem dabas un cilvēciskajiem faktoriem. Tātad, ja Kurzemes sklandrausis gribēs lepoties ar cilmes vietas aizsardzību, gan graudiem, gan burkāniem būs jāaug Kurzemē un vēlams, ka rausi gatavotu kurzemniece.
Kādā gadījumā Eiropā par sieru var teikt — tas ir ar tradīcijām? Par produktiem ar garantētām tradicionālām īpatnībām dēvē tos, kas patērēti konkrētā teritorijā, un ražotājs var apliecināt, ka produkta gatavošanas veids nodots no vienas paaudzes nākamajai vismaz 25 gadu garumā. Lielajā ES teritorijā šādu produktu ir mazāk nekā pēc ģeogrāfiskās norādes vai cilmes reģistrēto produktu. No zināmākajiem — itāļu mocarellas siers. Kaimiņi lietuvieši šajā grupā pieteikuši svaigas gaļas produktu skilandis — desu, ko gatavo, apstrādātā cūkas kuņģī iepildot sakapātu gaļu, to visu saspiež starp dēlīšiem un žāvē.
ES kopumā ir ap 3000 aizsargāto ģeogrāfisko norāžu un aizsargāto cilmes nosaukumu produktu, un tos apzīmē ar īpašu marķējumu jeb ES kvalitātes zīmi. "To ņem vērā daudzi tūristi un arī vietējie iedzīvotāji, ja vēlas iegādāties nacionālo produktu," skaidro Baiba Kārkliņa. Ne mazāk svarīgi ir veicināt konkrētajam reģionam raksturīgu produktu rašanos un saglabāšanu, kā arī aizsargāt produkta nosaukumus.
Papētot produktu reģistru internetā, gribas smaidīt. Pēc ģeogrāfiskās izcelsmes sidru piereģistrējusi gan Bretaņa, gan Normandija. Vācieši reģistrējuši salātus, gurķus un tomātus no Reihenavas salas, kas atrodas Bodenezerā, savukārt jērs var būt gan skotiem, gan velsiešiem. Lietuvieši reģistrējuši divus sierus: Džiugas un Germantas. ES kvalitātes zīmei pieteikusies arī Taizeme ar Thung Kula Rong-Hai Thai Hom Mali rīsiem, Indija ar tēju un Kolumbija ar kafiju, jo reģistrācija nav liegta arī trešajām valstīm.
Speciāls reģistrs ir alkoholiskajiem dzērieniem, tajā lasāms, ka kaimiņi igauņi reģistrējuši degvīnu Estonian Vodka, lietuvieši liek galdā astoņus stipros: Samanė, Originali lietuviška degtinė, Trauktinė, Vilniaus džinas, Trejos devynerios, liķieri ČepkeliŽ u.c.
GARĀ REĢISTRĀCIJA
Biedrības Rīgas šprotes valdes priekšsēdētājs Imants Cīrulis zina, ka eksistē tāda ES kvalitātes zīme, taču, tā kā lielākoties produkciju eksportē uz NVS valstīm, pietiek ar starptautiski reģistrētajām preču zīmēm. "Nesen pieķērām armēņus tirgojam Rīgas šprotu konservus. Skaidroja, ka iepirkuši Baltijas jūras brētliņas." Šādā gadījumā gan reģistrācija nelīdzētu, jo EK ar Armēniju vēl tikai rit sarunas par trīspusēja līguma slēgšanu.
Kā vienu no iemesliem, kāpēc Latvijas ražotāji šajā procesā ir kūtri, Baiba Kārkliņa min, ka reģistrācija maksā vismaz Ls 500 un no valsts atbalsta nav, lai arī tāds bijis plānots. Otrkārt, process ilgst vismaz gadu. Ražotājam jāiesniedz iesniegums Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) un jāpievieno produkta tapšanas apraksts. PVD to izvērtē, publisko, un, ja trīs mēnešus neviens Latvijā dzīvojošais neiebilst, ka, piemēram, "tai Kurzemē nemaz tos sklandraušus neražo, tas nav Latvijai raksturīgi", PVD izsniedz pagaidu sertifikātu un sūta izvērtēt Eiropas Komisijai, kur notiek līdzīga procedūra.
Pēc tam produktu iekļauj reģistrā, receptūru publicē ES Oficiālajā Vēstnesī, un tā kļūst pieejama ikvienam. Produkta ražošanā var iesaistīties jebkurš ražotājs, kurš var izpildīt noteiktās prasības un piesakās kā ražotāju grupas dalībnieks. Piemēram, Normandijas sidru var sākt darināt jebkurš reģionā dzīvojošais un arī pārdot (diez vai sanāks garšīgāks nekā tam saimniekam, kurš to darinājis gadiem), tādējādi nostiprinot uzskatu, ka Normandija ir izcila sidra ražošanas vieta, un, kas zina, izspiedīs no tirgus Bretaņas sidru.
Baiba Kārkliņa uzskata, ka ražotājus visvairāk baida tieši receptes atklāšana, taču pieredze liecina, ka atdarinātāju pūļi nerodas. To pieļauj arī Uldis Pone, Piebalgas alus valdes priekšsēdētāja padomnieks: "Recepte visiem aliem ir līdzīga, atšķirīgs ir tehnoloģiskais process, ko nevar apgūt pāris dienās un kas izdosies speciālistam." Pone ir dzirdējis par ģeogrāfiskās izcelsmes produktu reģistrāciju un pieļauj, ka Piebalgas alu varētu pieteikt, jo vismaz viena sastāvdaļa — ūdens — ir no Piebalgas. Graudi gan ne.
Baiba Kārkliņa norāda, ka Eiropa ražotājiem neliek atklāt visus receptes un ražošanas trikus. Piemēram, spāņu produkts Ovos Moles de Aveiro, ko gatavo, sajaucot jēlus olu dzeltenumus ar cukura sīrupu: receptē smalki aprakstīta produkta gatavošana, kā olu dzeltenumi tiek atdalīti no baltumiem, norādīts, kādā temperatūrā produkts tiek karsēts, tomēr tas, kāds ir gatavošanas process kopumā, īpaši netiek aprakstīts — ne olu masas maisīšanas temps, ne uguns stiprums, tādējādi līdz galam recepte netiek atklāta.
STĀSTS PAR ĶIMELI
Mums ir Eiropas pārtikas shēmas celmlauži — divi degvīni un viens liķieris. Kāpēc uzņēmums Latvijas balzams (LB) izlēma reģistrēt produktus pēc aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes? Kārlis Andersons, LB valdes priekšsēdētājs, skaidro, ka tas nodrošina augstāku aizsardzības pakāpi konkrētiem produktiem un, "ņemot vērā, ka Allažu ķimelis vēsturiski ražots arī ārpus Latvijas robežām, uzskatām, ka esam nacionālo alkohola ražošanas tradīciju turpinātāji, tāpēc nolēmām šo produktu aizsargāt pēc iespējas labāk".
Vai ķimenes Allažu ķimelim ir no Allažiem, lai tādējādi raksturotu vietas izcelsmi? Kārlis Andersons skaidro, ka vēsturiski Allažu ķimeļa ražošanā īpašas bija vietējā teritorijā audzētās ķimenes un ūdens, ko ņēma no avota. Patlaban Allažos ķimenes vairs neaudzē, arī avots vairs nav atrodams, taču produkta gatavošanas tehnoloģija uzņēmumā ir saglabāta. "Vietas izcelsmi nodrošina ne tikai sastāvdaļas, bet arī ražošanas process, tehnoloģija, iepakojums un daži citi faktori," — tā LB valdes priekšsēdētājs.
To apstiprina arī Baiba Kārkliņa. Lai reģistrētu ražojumu kā ģeogrāfiskās izcelsmes produktu, pietiek, ka to ražo noteiktā apgabalā, "lai arī pēc apraksta izklausās, ka šim produktam vajadzētu būt pie garantētām tradicionālām īpatnībām". Taču tikai tad, ja LB nevēlas reģistrēt ķimeli kā tieši Allažos radītu. Viens gan skaidrs — Latvijas dzidrā, Rīgas degvīna un Allažu ķimeļa receptes LB jāatklāj līdz 2015.gadam. Tas ir stingrs noteikums.
Internetā mētājas dažādas ķimeļa receptes, vienu no tām 1993.gadā publicējis Kanādā iznākošais trimdas latviešu Inženieru apvienības izdevums Technikas Apskats. Vajag 4,5 l no labības graudiem iegūta 90% spirta. No 3 kg cukura un 3,5 kg ūdens jāpagatavo sīrups, ko filtrē un samaisa ar šķidrumu, kas iegūts no pļavu ķimeņu sēklām, rūgto mandeļu sēklām, līčstiebru saknēm, anīsa sēklām, apelsīnu augļu miziņām. Allažu ķimelis labi garšojot ar dillēs vārītiem upes vēžiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.