Strādājot Nīderlandē, mani neatstāja sajūta, ka Eiropā viss jau ir uzbūvēts. Kad pirms četriem mēnešiem ierados Ķīnā, lai sāktu darbu arhitektu birojā MAD, vēl nekad agrāk nebiju redzējis būvlaukumu, kur vienlaikus strādā 30 000 celtnieku. Nekad nebiju redzējis tādu darba sparu un neatlaidību cilvēku acīs: skan instrumenti, visi kaut ko ķīlē, skrien un rosās. Darba nedēļa nekad nebeidzas. Divstāvu māju pretī manam logam uzbūvē divās nedēļās, nelietojot tehniku. Izrok arī mākslīgu upi, krastos sastāda kokus, samontē celiņus un izvieto soliņus.
MODERNĀ PEKINA
Ķīna mainās, maina savu identitāti. Mao vairs nav modē, un visa pasaule ar skaudīgu aci noskatās uz jaunās Ķīnas sasniegumiem. Katru vakaru televīzijā redzu, kā valstis rindā brauc draudzēties ar lielo austrumnieci, paspiež roku, smaida, kaut ko sola, aizbrauc prom un gaida. Visi zina, ka ekonomiskais pieaugums šeit ir 11% gadā. Tas ir valdības garantēts elastīgās investīciju programmas rezultāts, kas ļauj ārzemju uzņēmumiem ieguldīt aizvien vairāk. Ekonomiskā progresa rezultātā Ķīnas pilsētas ir pārvērtušās par milzu būvlaukumiem - smilšu kastēm, kurās spēlēties gan vietējiem, gan pasaulē zināmiem arhitektiem.
Viens no aktivitātes iemesliem, protams, ir 2008.gada olimpiskās spēles. Valdība ir deklarējusi, ka līdz 2007.gada beigām visiem objektiem jābūt nodotiem, sastatnēm un celtņiem demontētiem. Topošos stadionus apsargā ar automātiem. Organizētāji jau tagad strādā, lai četru stundu garajā atklāšanas ceremonijā visiem parādītu, ka Ķīna ar 5000 gadu seno kultūru nav atpalicēja moderno valstu sarakstā.
Galvaspilsētā Pekinā pašlaik tiek būvēts vairāk nekā 300 augstceltņu. Faktiski visa Ķīna ir kā celtniecības laukums. Veco arhitektūru nomaina jaunā, mainās arī domāšana. Kādreiz pilsētas sacentās savā starpā, kurai lielāks tornītis, tagad - kura gudrāka.
Kaudze naudas tiek pumpēta uz kultūras celtnēm. Pekinas jaunais Nacionālais Lielais teātris atrodas pašā vēsturiskajā centrā pie Tjaņaņmiņa laukuma - pēc nozīmes tas ir tikpat svarīgs kā laukums pie mūsu Brīvības pieminekļa. Milzīga stikla un metāla ola kā citplanētiešu kuģis nolaidies uz trauslo hutong mājiņu fona. No pilsētas sirds - Aizliegtās pilsētas dārza - skatoties, nekas daudz nav redzams, jo ola desmit stāvu augstumā un viena hektāra platībā aizsedz visu. Arhitektūras valoda gan vairāk stāsta, ka tur slēpjas kāda sporta arēna vai izstāžu zāle. Projekta autors ir franču arhitekts Pols Andrē. Jauns opernams top arī Guaņdžou, pie šā projekta strādā vairāk uz mākslu orientētā irāņu izcelsmes arhitekte Zaha Hadida no Londonas.
Ķīnai projektē arī citas arhitektūras zvaigznes. Foster & Partners projektē Pekinas jauno lidostu, kas būs lielākā pasaulē - miljons kvadrātmetru - un ik gadu tiks apkalpoti 43 miljoni pasažieru. Kosmisks ātrvilciens ļaus nokļūt pilsētas centrā 11 minūtēs. Stīvens Hols projektē ēku grupu blakus Tjaņaņmiņa laukumam. Objekts ar iesauku Linked Hybrid enerģijas taupīšanai paredz izmantot zemes piedāvātās iespējas: pazemes ūdeņus dabiskai gaisa kondicionēšanai, zemes siltumu apkures enerģijas taupīšanai. Ēku grupu 20.stāva līmenī savienos cilpa ar kafejnīcām, veikaliem, veļas mazgātavām u.c. Pagaidām tā vietā vēl ir tikai būvbedre.
Gandrīz pabeigts ir šveiciešu Herzog & de Meuron projektētais olimpisko spēļu stadions ar iesauku Putna ligzda. Tiesa gan, organizatori, lai ietaupītu naudu, nogriezuši jumtu. Arhitekti savukārt nolēmuši uz laiku atteikties no projektiem Ķīnā, pamatojot lēmumu ar nestabilo organizāciju objektu realizēšanā un zemo darba izpildes kvalitāti.
Tuvojoties olimpiskā parka teritorijai, Putna ligzda redzama jau no attāluma. Ap to kā stārķi sastājušies pieci ceļamkrāni. Putna ligzdā notiks olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija, tās "zariņu" konstrukciju veido tērauda sijas ar šķērsgriezumu ne mazāku kā 2x2 metri. Tūkstošiem celtnieku ar dzeltenām ķiverēm kā skudras kāpelē pa sijām, lai sametinātu atlikušās detaļas un ligzda iegūtu iecerēto izskatu.
Olimpisko stadionu devos apskatīt ar divriteni. Tas pašlaik ir lielākais būvlaukums Pekinā, iespējams, arī visā Ķīnā. Divus metrus augsts cinkotā skārda žogs stiepjas četru kilometru garumā un viena kilometra platumā. Visinteresantākais slēpjas otrpus tā. Skaidri redzams, ka olimpiskā stadiona konstrukcijas ir gandrīz samontētas. Blakus stadionam līdzīgu gatavības pakāpi sasniedzis olimpiskais peldbaseins (arhitekti - PTW). Baseina ēkas forma ir taisnstūra, konstruktīvā sistēma ne mazāk sarežģīta kā stadionam. Arhitektu ideja ir bijusi radīt baseinu, kura konstrukcija ir kā milzīgi ziepju burbuļi. Pēc konstruktoru aprēķiniem un izmēģinājumiem tas nu ir panākts. Milzīgās telpiskās šūnas no baltiem metāla statņiem ir samontētas un gaida stikla aizpildījumu.
Visu uzmanīgi vērojot no divriteņa, netīšām uzskrienu virsū pretimbraucošam cilvēkam. Pieceļos, atvainojos un turpinu ceļu. Turpat blakus tiek būvēti arī pārējie olimpiskie objekti. Otrpus ielai paceļas jauna viesnīcu rinda.
Virs olimpiskā būvlaukuma miglā saskaitu ap 50 ceļamkrānu. Tūkstošiem cilvēku strādā trijās maiņās septiņas dienas nedēļā. Pēc darba strādnieki dodas uz blakus esošo strādnieku ciematiņu. Viņu acīs ir lepnums par padarīto. Celtnieku izmitināšanai pa lēto pie būvlaukuma sacelti pāris desmiti trīsstāvu nameļu ar maziem lodziņiem un minimālām ērtībām. Mazliet tālāk no zili krāsotiem ķieģeļiem uzbūvēti arī pāris vienstāva veikaliņu, kur nopirkt pārtiku, aliņu un saimniecības lietas.
UZ PILSĒTU - PĒC DARBA!
Tikpat aizraujoši ir klātienē vērot, kā top viena no apjomā lielākajām un konstruktīvi sarežģītākajām celtnēm pasaulē - Ķīnas Centrālās televīzijas CCTV ēka. To radījis nīderlandiešu arhitekts Rems Kolhāss. Objektam paredzēts 70 stāvu, tā pamatapjomu veido divi septiņnieka formas torņi, kas augšā savienojas ar 70 metru garām pārkarēm. Tāpat tie savienojas zemes līmenī uz otru pusi, veidojot burtu O.
CCTV būvlaukumā strādā 30 000 cilvēku. Izskatās, ka nekas nespētu apstādināt nedz ceļamkrānus un betona maisītājus, nedz metinātājus un stalažu montētājus. Betona kolonnas slejas kā koki mežā, apkārt miljoniem tonnu armatūras. Divi strādnieki to metina bez aizsargbrillēm, pāris puiku saburzītos kreklos, apsēdušies siju galos, saņem no krāna trūkstošo detaļu, vēl pāris desmitu ar dēļu galiem sajauc betonu. Armatūru viņi pienes un sagatavo kailām rokām, katru dienu pārnēsājot tūkstošiem tonnu tērauda. Grūts un fiziski smags darbs. Ķīna būvniecībai patērē trešo daļu pasaules tērauda un pusi pasaules betona.
Bez pieminētajiem superobjektiem būvniecība notiek arī pārējā pilsētas teritorijā. Remontē ceļus, būvē jaunus, ceļ estakādes. Jauc nost vecās, ceļ jaunas mājas, taču tajās redz maz pārsteidzoša. Liela daļa vēl nepabeigto ēku izskatās vecas novecojušo risinājumu un materiālu dēļ. Īpaši tiek attīstīts un atbalstīts luksusa dzīvokļu sektors, kur jaunie dzīvokļi tiek piedāvāti ar pilnu aprīkojumu un mēbelēm. Parasti šie dzīvojamie rajoni, līdzīgi kā vēstniecības, tiek speciāli apsargāti - pie vārtiem pa diviem puišiem uniformā, baltos cimdos. Interjeros valda pilnīgs stilu sajukums. Vāze no Indijas, paklājs no Mongolijas, gleznas no Krievijas, Ēģiptes dīvāns, grieķu kolonnas
Pekinā debesis nekad nav zilas. Gadā tikai desmit dienas var redzēt sauli un kalnus tālumā. Vienīgā vieta, kur debesis ir īstajā krāsā, ir ar tām apdrukātie žogi. Braucot taksī cauri pilsētai, būvlaukumu žogi atkārtojas ik pēc simt, divsimt metriem. Aiz tiem dienām un naktīm rotē ceļamkrāni, pie vārtiem rindās stāv betona vedēji. Uz vārtiem atstātas ziņas, ka cilvēki meklē darbu. Miljoniem trūcīgo laukstrādnieku brauc uz pilsētām darba meklējumos. Bieži dzirdēts, ka tēvs ar māti dodas pelnīt naudu uz pilsētu un atstāj bērnus vecvecākiem.
Kamēr lielās pilsētas gatavo pārsteigumus pasaulei, mazā ciematā Ķīnas rietumos bariņš bērnu joprojām aplenc tūristus un prasa saldumus. Tie paši bērni, kurus vecāki atstājuši, dodoties strādāt uz pilsētu. Viņiem ir vienalga, kādas spīdīgas brošas pie partijas krūtīm zīmē slavenie arhitekti. Brošas, kas Ķīnu pozicionē kā valsti, kas ekonomiski attīstās, brošas, kas sastājas jaunā mūrī starp bagātajiem un nabagajiem.
Olimpiskās spēles Pekinā nav vienīgais notikums, kad Ķīna nolēmusi visus pārsteigt. 2010.gadā Šanhajā notiks pasaules izstāde EXPO, un jau tagad redzētās projekta iestrādes liek domāt, ka pasākums būs iespaidīgs. Kad vietējiem jautāju, kas ir Ķīnas mūsdienu kultūra un kas notiks jaunajās kultūras būvēs, atbildes nav.