"Kiprā līst tikai 42 stundas lietus gadā," dara zināmu Poliss Polikarpou. Cilvēks no Zviedrijas— Kipras tūrisma organizācijas. Tūristu ceļvežos kā līdzvērtīga praktiskā informācija tiek minēti saullēktu un saulrietu precīzie laiki, jo skaidri zināms, ka Kipras saulriets — straujā satumšana ar oranži degošo maliņu un zilizaļo atblāzmu nekur nespruks.
Parasta jūlija temperatūra Kiprā ir ap 33 grādiem. Oficiālajā informācijā teikts, ka ziemas mēnešos minimālā temperatūra var nokristies līdz pat +8 grādiem.
Viens no galvenajiem tūristu stāstiem, ko izspēlē Kipra, ir par kāzām un precēšanos. Saliekot kopā faktu, ka Limasolā viduslaiku pilī Navarras princesi Berengardi noprecējis Anglijas karalis Ričards Lauvassirds, un leģendu par mīlas un skaistuma dievietes izcelšanos no jūras putām, pasaka par mīlestības zemi iznāk labu labā. Bet bučoties var arī vienkārši tāpat zem menage (mēness), bez ceļvežu padoma, kā to dara no Larnakas klubu nakts dzīves pamukušie pārīši, atlaidušies sauļošanās krēslos pie jūras. Paši kiprieši precas ar vērienu. 4000 viesu. Nav nuļļu par daudz? Mēs arī brīnījāmies. 150 liecinieku, kas dāvina naudu jaunlaulāto pirmajiem tēriņiem. Kāzu naktī jaunais pāris neguļot, skaitot naudu, cik savākts, nolasot pēc tradīcijas pie līgavas svārkiem piestiprinātās naudas zīmes.
Atdoties saulei
Paralimni, vienu no tipiskākajām tā dēvātā pasīvā tūrisma kūrortpilsētiņām, savās piezīmēs esmu atzīmējusi kā "tūristu midzeni" (vārda neitrālajā, konstatējošā nozīmē). Vēl par vienu no dzīvīgākajiem Kipras kūrortiem uzskata Aiju Napu. Tas nozīmē, ka viesnīcas savieno krodziņi un maziņi supermārketi ar visām tūristam nepieciešamajām higiēnas precēm, saulesbrillēm, iedeguma krēmiem, pludmales iešļūcenēm un neiztrūkstošo suvenīrvarianta ūzo pudelīti priekšniekam. Vietējos iedzīvotājus ejam savās gaitās gandrīz neredz, un visi ceļi ved uz pludmali.
Tūrisma sezona Kiprā ilgst no aprīļa līdz oktobrim. Tūrisma industrijā strādā 25% Kipras iedzīvotāju. Paralimni gadās ieraudzīt kādu atpūtnieku, kas varētu būt simbols Kipras populārākajai un ienesīgākajai tūrisma nozarei — zvilnēšanai saulē. Kāds vīrietis, svētlaimīgi aizmirsies, sēž krasta seklajā ūdenī un savā nodabā laistās ar plastmasas spainīti. Izskatās, ka XXI gs. slimība — nespēja atslābināties un darīt neko, bez nemiera un vainas sajūtas par iestrēgušiem darbiem — viņu nav skārusi. Varbūt viņā iemiesojies Kiprā dzimušā filozofa Zenona gars? Sauļošanās krēsli (ja vien tas nav kalnu ciematiņš) ir visur, viesnīcās — kā inventārs, bet viesnīcu brīvajā zonā — izīrējami. Dabiski — trīs zvaigžņu viesnīcās tie būs sliktāki, pat ar cigarešu izdedzinātiem caurumiem, piecās zvaigznēs — lina.
Citādi domājošie var mēģināt atrast kādus saulē sasilušus akmeņus, uz kuriem izlaisties kā Kipras simbolam — ķirzakai. Ar acs kaktiņu var sacensties pats ar sevi — mēģināt atrast precīzāko apzīmējumu katra marīnista sapnim — Vidusjūras zilumam, nē, zaļumam, nē, zilumam... ticiet, jums tas neizdosies. Tonis ir netverams! Dzidrums — tāpat (tiesa, ne visur). Poliss atzīstas, ka viņš peldas tikai tad, ja redz savu kāju īkšķus. Citādi nevar nemaz iedomāties. Viens gan — tādas smiltis kā Latvijā jūs te neatradīsiet nekur. Lai arī Kiprai gribas veltīt tikai komplimentus, jāatzīstas, ka vēl nedēļu pēc atgriešanās berzu no papēžiem pelēki tumšo smilšu pēdas. Sastopamas arī gaišākas, bet ne jau tādā mērā, kā sola katalogi.
Sasildīties Kiprā var ļoti ātri. Jau trešajā dienā pēc saules trieciendevas šķiet, ka Rīgas allaž gatavībā esošais drebināšanās muskulis ir pavisam atlaidies un zaudējis modrību. Sāk pienākt impulsi no mazliet intelektuālākām vēlmēm, lai arī līdzpaņemtā tematiski pieskaņotā Mērdokas Jūra, jūra tā arī paliek neatšķirta. Kipras vasarā lasīt tiešām negribas. Iespējams, citādi ir citos gadalaikos.
Lai piesaistītu papildkapitālu un lai rudens/ziemas mēnešos nodarbinātu savus tūrisma industrijā strādājošos tautiešus, kiprieši aktīvi popularizē iespējas savā zemē rīkot dažādus kongresus un "komandas celtniecības" pasākumus. Lieliskas konferenču zāles ar kondicionētu gaisu, saulriets uz pasūtījuma un pasakaina virtuve. Kipra 2004.gadā reizē ar Latviju iestājās Eiropas Savienībā. Tad nu tā laipni ielūdz jaunos biedrus pie sevis apvienot lietderīgo ar patīkamo. Ziemas mēnešos Kipru iecienījuši arī sportisti, īpaši futbolisti. Šeit trenējas daudzas olimpiskās cerības.
Pašiem kipriešiem gan tūristu laime — nepārtrauktā saule sagādā nopietnas raizes. Lai arī veikalos nopērkams (lēti) izcils ūdens, ar skaidrākā avota smaržu un garšu, Kiprā ūdens ir problēma numur viens. Par mašīnas mazgāšanu ar tīru ūdeni, var sodīt.
"Ja grib redzēt īsto Kipru, ir jādodas salas dziļumā," saka mūsu gidi. Apzinoties, ka pasīvais tūrisms viņiem dod lielākos ienākumus, kiprieši tomēr ļoti lepojas ar savu kultūru, seno vēsturi un no sirds vēlas, lai citi ar to iepazītos. Kiprai ir 9000 gadu gara un sarežģīta vēsture. Pirmās liecības par Kipru nāk no akmens laikmeta. Trešā lielākā Vidusjūras sala atrodas Āzijas, Āfrikas un Eiropas krustpunktā, tādēļ nemitīgi iekarota. Piemēram, kalnu mežos pēkšņi var uzdurties precīzam venēciešu tiltiņam.
Bet kultūras tūrismam tas nācis tikai par labu. Ceļveži piedāvā īpašu antīko taku, bizantisko taku (līdzās dabas un vīna takai), kas iepazīstina ar unikāliem bizantiskās mākslas paraugiem. Kipra lepojas ar savām senajām mozaīkām, freskām un ikonām. 10 Kipras baznīcas atrodas UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.
Baznīcas Kiprā nav tikai kultūras rota. Dienas vidū var novērot ainas, kad pie baznīcas ar motorolleru piebrauc divdesmitgadnieks apspīlētā Puma krekliņā un goddevīgi noliecas pie svēto kājām.
Kipras sejā ir rēta. "Es katrreiz raudu, kad man jāuzrāda pase, lai tiktu pilsētā, kas ir mana," saka jūrmalā pie beigta krabja sastaptais Džordžs. 1974.gadā daļu Kipras okupēja turki. Eiropas Savienībā ir tikai Kipras grieķu daļa. "Mēs gribam dzīvot mierā. Turki ir barbari," saka Džordžs, ieurbinādams moskīta sakosto pēdu vēl dziļāk smiltīs. Palīdzot. Kiprā notiek brīnumlietas, patiešām. Bet to nevar ne pierādīt, ne uzrakstīt. Vien brīžiem ir iespēja justies kā pasakas labajam varonim, kurš ceļā satiek strīpām vien brīnišķīgu un izpalīdzīgu būtņu. Nevainību gan gluži atgūt nevar, kā kāda tūriste bikli vaicājusi gidei pie Afrodītes putu vannas. Toties satiekas brālēni kā ziepju operā. Poliss un mūsu busa šoferis Kristoss izrādās brālēni, kas līdz šim nebija tikušies.
Pārspiesta ar citronu
Kiprieši mūsu nenorunātajā, bet reāli notiekošajā spēlē apēdīsim visu! — tomēr uzvar. Taču daži kolēģi nedēļas beigās pēc fantastiski garšīgās Vidusjūras diētas kļuvuši ja ne tievāki, tad kompaktāki gan. Varbūt tāpēc, ka viņi gandrīz visam pārspiež citronu? Kalnu ciematiņā mielojoties ar meze — kipriešu ēdienu, pārsvarā uz atklātas uguns ceptas gaļu izlasi — nopūšos: "Šajā mirklī tiešām priecājos, ka neesmu veģetāriete." Nē, nē, Poliss iebilst — arī veģetāriešiem kiprieši protot sagādāt īstus vēderpriekus. Vien ko vērts ir kazas siers halumi, īpaši garšīgs — grilēts. Pie galda sēžot, secinu, ka Kipru vislabāk apceļot uzticamā kompānijā piecu sešu cilvēku sastāvā. Pat ja esi zvērināts vienatnē ceļotājs, nu kā tu skrubināsi viens pats ceptu gaļu? Kam uzsauksi Jamos? Kā klausīsies serenādes? Dzīvā mūzika ir neatņemama tavernu sastāvdaļa. Vislabāk droši vien ierasties rudenī, kad gandrīz katrs ciematiņš svin savus ražas un vīna svētkus. Ļoti ieteicams ir iedraudzēties ar vietējiem kipriešiem. Viņiem neriebjas tūristi. Vēl ne. Skatoties viņu acu virzienā, atklājas vēl cita Kipra. Tikai nenodariet viņiem pāri, nokavējiet satikšanos un iedomājoties, ka te kaut kas notiek "grieķu kāzu" haosā.
Larnakas lidostā kolēģe, stāvot rindā pie reģistrācijas, kur visi niecīgos krekliņos salīdzina, cik kurš brūns tapis, izvelk no somas Rīgas uniformu — džinsa jaku un plīša šallīti. Esam gatavi atgriezties mājās. Gaisa bedru nav, bet sirds drusku kūleņo, skatot no lidmašīnas loga Latviju jāņugunīs. Tā gribas lietu un iespiest seju jāņuzālēs.
P.S. Ar to arī vajadzēja sākt, vai ne? Kiprā var arī slēpot! Trodosa kalnos meklējamas četras trases. Esot iespējams noķert gada brīdi, kad augšā var slēpot, bet lejā — peldēt.
Autore bija tūroperatora Tez Tour viese