Tāpēc svarīgi ir, lai bez saskaņošanas ar administratīvajā teritorijā esošo Valsts meža dienesta mežniecību, netiktu veikt nekādi dedzināšanas darbi, kas rada lielus dūmus, lai tie nemaldinātu ugunsnovērošanas torņa dežurantus un netiktu izsludināta viltus trauksme.
Lai mazinātu meža ugunsgrēku izcelšanās iespējas, visiem iedzīvotājiem no 27.aprīļa, uzturoties mežā, ir noteikti atsevišķi aizliegumi un ierobežojumi, par kuru neievērošanu var piemērot administratīvo, civiltiesisko un kriminālatbildību. Uzturoties mežos un purvos aizliegts :
- nomest degošus sērkociņus, izsmēķus vai citus gruzdošus priekšmetus;
- kurināt ugunskurus, izņemot atbilstoši ierīkotās vietās;
- atstāt ugunskurus bez uzraudzības;
- dedzināt sadzīves atkritumus un ciršanas atliekas;
- braukt ar mehāniskiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem;
- ekspluatēt uz meža ceļiem transportlīdzekļus un citus mehānismus bez dzirksteļu slāpētājiem.
Mežizstrādātājiem līdz ar ugunsnedrošā laikposma izsludināšanu mežā ir jāpārtrauc zaru un ciršanas atlieku dedzināšana, bet meža īpašniekiem ir jāatbrīvo meža ceļi un stigas no sagāztajiem kokiem un krūmiem, lai nepieciešamības gadījumā meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties.
Neuzmanīga rīcība ar uguni ir galvenais meža ugunsgrēku izcelšanās iemesls.
Pēc Valsts meža dienesta apkopotās operatīvās informācijas 2008. gadā atklāti un nodzēsti 706 meža ugunsgrēki un uguns skartā meža platība bija gandrīz 303 hektāri. Salīdzinājumam - 2007. gadā tika atklāti un dzēsti 425 meža ugunsgrēki ar kopējo uguns skarto meža platību 331 hektāri, bet 2006. gadā tika dzēsti 1929 meža ugunsgrēki un kopējā uguns skartā meža platība bija 3370 hektāri.
Meža īpašniekiem jāatceras, ka pagājušajā gadā tika izdarīti grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā, kas pastiprina īpašnieka atbildību par ugunsdrošības prasību ievērošanu mežā un uzliek par pienākumu veikt meža ugunsgrēka vietas uzraudzību pēc meža ugunsgrēka likvidācijas.
Šogad reģistrēti jau 58 meža ugunsgrēki /uz 24.04.2009./ un kopējā uguns skartā meža platība ir 27,1 hektāri. Lielākais meža ugunsgrēku skaits ir reģistrēts Rīgas reģionālās virsmežniecības teritorijā - 25 un kopējā uguns skartā meža platība ir 5,6 hektāri, bet vislielākais šī pavasara meža ugunsgrēks bijis Ludzas rajonā, kur no mežā izgāztiem un aizdedzinātiem būvgružiem uguns iegājusi jaunaudzē un nodeguši gandrīz 10 hektāri. Tas tikai liecina, ka cilvēku tikumi nav mainījušie nemaz un viss turpinās.
Iemesls pirmajiem meža ugunsgrēkiem parasti ir vecās zāles dedzināšana mežam piegulošajos laukos un pļavās. Šajos ugunsgrēkos parasti iet bojā jaunaudzes un apmežotās platības lauksaimniecības zemēs.
Pagājušajā gadā meža ugunsnedrošais laikposms tika noteikts sākot ar 18.aprīli un tas turpinājās līdz 15.septembrim.