Vecās ābeles spītīgi zied un briedina ābolus. No iepriekšējiem saimniekiem pie mājas palikušas hostas, kas zaļo pilnīgā ēnā. **Pašai sava pļava** Šī vieta ar pļavu pie mājas iekrita man acīs un sirdī. Vija Cīrule, aicinot ciemos, pirms pāris nedēļām teica, ka "ir īstais laiks". Kam īstais laiks? "Tad jau redzēsiet," viņa atjokoja. Iebraucot pagalmā, redzējām ar! Acis iepletās, mute atvērās — liels ugunīgu magoņu lauks. "Tā ir mana glezna," saka Vija. Magoņu pļavu var redzēt no virtuves un dzīvojamās istabas loga, arī no otrā stāva guļamistabas. Maldās tie, kas domā, ka atliek vien iesēt pļavu puķes un nelikties par tām ne zinis. Ik gadu zeme atkal un atkal jāsastrādā. "Rudenī visu samīcu zemē, uzroku un pavasarī atkal sēju pa jaunam. Daļa pļavas puķu sasējas pašas." Pļavā pie mājas ir arī kumelītes. Tas ir Vijas "stiprais" dārzs. Lai drogas tējām un augi pirtsslotām nav tālu jāmeklē, tie visi atrodami dobēs. Viņas pļavā zied arī asinszāle, pelašķi, piparmētras, raudene. Krāsu raibumam — dzeltenās ilzītes, šur tur pa studentu neļķu pudurim, zilie zvaniņi, ešolcijas. Visus augus nemaz nevar uzskaitīt. "Tajā raibumā ir arī pienenes, balandas un citas nezāles, bet — mani tas netraucē. Visa laba zāle," atjoko Vija. **Maināmies ar kaimiņiem** Puķu dobi pie mājas varētu nosaukt arī par akmensdārzu, taču tajā nav tradicionālo augu. Kā sedzējaugs šur tur ir laimiņu puduris, dobes vidū pat salāti. "Kāpēc ne? Krāsainās lapas — zaļas ar sarkanīgu maliņu — labi izskatās." Vijas dobē puķu trakums nomaina viens otru. Īrisi un peonijas jau noziedējuši, tagad plaukst lielās margrietas, flokši, dienziedes, kliņģerītes. "Kas tos nosaukumus atceras," atmet ar roku Vija, kad cenšos viņu pārliecināt, ka zaļās eglītes ar sarkanajiem ziediem ir "jumpravas zaļumos". Vija Cīrule vāc visādas senlietas un pirtsgalā veido muzeju. Visus krāmus var arī lietderīgi izmantot. Vecajās mucās tiek sastādītas leduspuķes un petūnijas. Savdabīga dobe ir vecais koka stumbrs, ko nevienam nebija spēka nedz sazāģēt, nedz prom vest. "Tad nu izdobu vidu un iestādīju vasaras puķītes," saka Vija. **Mazā lauksaimniecība** Lejiņā aiz magoņu pļavas atvēlēta vieta mazajai lauksaimniecībai — kartupeļu vagām. "Oi, šogad bija jācīnās ar kolorādo vabolēm." Tad bietes, cūkpupas, burkāni, loki. Mieru stādījumiem neliekot ūdensžurkas, tāpēc kaķim Rūdim dārzeņu dārzs ir mīļākā vieta. "Skatos, atkal kāds burkāna laksts gar zemi," saka Vija, "ūdensžurka bijusi. Varbūt pat bebrs atnāk." Pagaidām efektīgu līdzekli pret ūdensžurkām viņa nav atradusi. Dārzā ir daudz upeņu, jāņogu, arī kazeņu. Viss, ko ikdienā vajag, izaug rokas stiepienā no virtuves.
Krāsu eksplozija
Nu nav manam dārzam nekādas koncepcijas," smejas cēsiniece Vija Cīrule, kad es beidzu sajūsmināties par viņas dārza puķu skaistumu, pamielojos ar lielajām upenēm un gribu sīkāk uzzināt par dārza veidošanu. Pirms vairākiem gadiem, kad Vija sāka apsaimniekot novārtā pamesto dārzu, tur dominēja koki un krūmi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.