Skaistās vizualizācijas bildītes par jauno māju projektiem sniedz puspatiesību, dažkārt attiecībā uz dzīves apstākļiem pilnīgi sagrozītu priekšstatu. Zaļš, lieliem kokiem noaudzis pagalms blakus no mašīnām tukšai ielai cilvēkiem droši vien asociēsies ar klusumu, mieru un drošību - tās ir dažas no iecienītākajām vērtībām MĀJĀM.
Taču šo ainu vietā būtu jāiezīmē reklāmas tekstā piedāvātā realitāte - visbiežāk simtiem automašīnu, turklāt attiecībā pret ēkām pareizajā mērogā. Ēkas bez zaļa fona aizmugurē un tikai pāris puķupodu lielo koku vietā, jo daudzstāvu autostāvvietu jumti nav iekārtoti lielu koku ieaudzēšanai. Ja attēlā parādītu šo īsto ainu, tad projekts asociētos ar sablīvētību, troksni, piesārņotu gaisu un nehumanizētu mājvietu.
Piemēram, SIA Tamarings projektā 1,4 hektāru mazā teritorijā Rusova ielas plānotajā apbūvē ir paredzētas 911 autostāvvietas. Vai vizualizācijā jūs redzat, kur? Izrādās, apmēram visas teritorijas platībā ir trīsstāvu autostāvvieta, kura, starp citu, netiek skaitīta kā apbūve, un tādējādi projekts neatbilst apbūves noteikumu prasībām. … un iezīmētie koki trīsstāvu augstumā ir uz tās jumta… Ja zīmējums būtu no iedzīvotāja, nevis putna skatu punkta, tad aina būtu pavisam cita - ejot gar šo kvartālu, būs «jābauda» šajā attēlā noklusētais, un nav zināms, cik estētiska pieeja būs autostāvvietu sienu noformēšanai. Taču tieši zemes līmenis ir tas, kas veido estētiskas vides (ne-) esamību un (ne-) drošības sajūtu.
Jauno projektu viltus tēli noteikti nav izdevīgi potenciālajiem īrniekiem un pircējiem, jo rezultātā labākajā gadījumā sagaidāma izvēle par labu kādam citam projektam, bet sliktākajā gadījumā ļoti neizdevīgs ieguldījums un vilšanās, dzīve nehumanizētos apstākļos un sapņi par citu, labāku vietu.
Cik izdevīga attēlotā puspatiesība ir attīstītājiem, arhitektiem un pašvaldībai? Paradoksāli, bet, skatoties ilgākā laika posmā, arī šeit nevar saskatīt nekādu izdevīgumu. Pircēji kļūst vērīgāki un prasīgāki, Latvija ir maza, un nekvalitatīvu produktu slava ies līdzi autoriem - kur pelnīt gribētāji varēs meklēt iespējas pēc gadiem desmit? Savukārt pilsēta paliek arvien pieblīvētāka ar šādiem nehumāniem veidojumiem, kuri kļūst par ievērojamu apgrūtinājumu kvalitatīvu apkaimju veidošanai tuvākā un tālākā apkārtnē - kā pašvaldība piesaistīs turīgus iedzīvotājus?
Cik ilgi savstarpēji viens otru muļķosim, ka veidojam ērtu, veselīgu un mājīgu pilsētu ikvienam?