Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +10 °C
Apmācies
Sestdiena, 16. novembris
Glorija, Banga

Labāk medītu cūkas

Dažreiz Gaismaspils būvniecības kūrētājam Zigurdam Magonem gribas visu mest pie malas un braukt uz laukiem.

Fotogrāfa taču nebūs? Vai direktors drīkst ierasties brīvā apģērbā? - dažas stundas pirms intervijas saņemu zvanu. Ir nākamais rīts pēc vēsturiskā Gaismaspils būvniecības līguma noslēgšanas, to parakstīja arī valsts aģentūras Jaunie trīs brāļi (J3B) direktors Zigurds Magone. Saguris, gaišu, nedaudz saburzītu īso piedurkņu kreklu mugurā viņš mani sagaida savā kabinetā Dzirnavu ielā. 80.gadu laikā, kad radās ideja par jaunas Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvi, projekts vēl nekad nav bijis tik tuvu būvniecības sākumam. Z.Magonem tas nozīmē arī negulētas naktis, pastiprinātu sabiedrības un politiķu uzmanību, nopēlumus un garas skaidrošanās. "Šajos trijos gados esmu kļuvis par administratoru," saka Z.Magone. Pēc Gaismaspils būvniecības līguma parakstīšanas viņam gribējies uzvilkt gumijas zābakus un pašam līst būvbedrē.

Lepns kurzemnieks


Visas publiskās padarīšanas Magonem neiet pie sirds. Satraucies arī par interviju - negribot sevi lielīt. To viņam nemaz nevajag darīt, jo Magoni saliela viņa priekšniece kultūras ministre Helēna Demakova (TP): "Zigurds ir profesionāls būvnieks, kura uzdevums ir nodrošināt, lai Nacionālās bibliotēkas ēka tiktu uzbūvēta kvalitatīvi un paredzētajā laikā. Viņa dzīve kļūs tikai grūtāka, jo līdz šim atbildības smagums par projekta virzību ir gūlies uz politiķiem, taču tagad stafeti pārņem būvnieki. Zigurds ir kārtīgs latviešu cilvēks, lepns kurzemnieks, kurš, domāju, tiks galā ar šo izaicinājumu," stāsta H.Demakova.

Tomēr te ministre kļūdās - Magonem grūtības nesāksies tikai tagad. Lepnajam kurzemniekam jau vairākas reizes gribējies J3B atmest ar roku: "Kamdēļ es te sēžu? Rakstu atlūgumu, braucu mājās uz laukiem un audzēju gurķus!" Tas gan diezgan ātri pārejot. "Mani ļoti uzmundrināja Godmanis [premjers Ivars Godmanis] pēc valdības sēdes, kurā atskaitījos par būvniecības līgumu. Viņš man teica - tu esi uzņēmies to krustu, neiedomājies tagad lekt nost, mums ir katram savs jāvelk."

Būvējis Rīgas lidostu


Lai arī Z.Magone kūrē kultūras būves projektu, ar kultūru viņš pats drīzāk esot uz "jūs". Magone bibliotēkā pēdējo reizi bijis, kad beidzis Tehnisko universitāti. Savukārt dēls, kurš studē komunikācijas zinātni, no bibliotēkas gandrīz vai neizejot. "Negribas man sevi saukt par sevišķi kulturālu, bet nu galīgs ragulops, domāju, ka arī neesmu," atskan dobji smiekli, un Magone atgāžas krēslā. "Padomju laikos strādāju būvniecībā. Kāda tur kultūra!" Pēc Rīgas Tehniskās universitātes Rūpniecības un civilās celtniecības fakultātes pabeigšanas viņš strādājis vairākos kolhozos par priekšsēdētāja vietnieku celtniecības jautājumos. Kad padomju sistēma sabruka, Magone nokomplektējis savu brigādi un naudīgiem cilvēkiem Rīgā remontējis greznus dzīvokļus. "Vienu brīdi sēdēju un domāju - vai tiešām es savā inženiera mūžā neko lielāku nevaru izdarīt, kā tikai biezajiem dzīvokļus remontēt?" Tad uzzinājis par Rīgas lidostas būvniecības projektu vadītāja konkursu un nolēmis tajā piedalīties. Uzvarējis un kopš 1999.gada līdz pat J3B direktora amata iegūšanai 2005.gadā strādājis tur. Lidostā Magone strādāja kopā ar arhitektu Andri Kronbergu. Tā tapusi piestātnes ēka, lidostas ēka - rekonstruēta un paplašināta. "Tas nebija tik vienkārši - 45 gados ielekt iekšā, braukt uz ārzemēm mācīties angļu valodu, menedžmentu. Biju tāds krievu laika produkts, bet, šķiet, man izdevās pārorientēties," Magone atzīst. A.Kronbergam bija žēl, kad Magone gāja prom uz J3B. "Mūsu sadarbība bija ļoti veiksmīga. Viņš uzņēmās atbildību, bija ļoti zinošs," saka A.Kronbergs.

Ar būvinženieru aizmuguri


"Kad sākām lidostas pirmās kārtas rekonstrukciju, Nacionālās bibliotēkas darbinieki bija atbraukuši pie manis. Stāstīju par objektu un kādā veidā mēs vadījām tās lietas. Viena no godātajām kundzēm teica - tādu projekta vadītāju mums vajag," stāsta Z.Magone. Tas viņam tā iekritis prātā, ka, ieraudzījis internetā konkursa sludinājumu, pieteicies.

Pirms darba līguma parakstīšanas Z.Magone lūdzis būvinženieru sabiedrisko organizāciju, kurā viņš darbojās, atbalstu. "Ja viņi nebūtu to devuši, es droši vien nebūtu parakstījis," saka Z.Magone. Tolaik viņš bija Latvijas Būvinženieru savienības valdē, darbojās arī Latvijas inženieru konsultāciju asociācijā. Jā, viņam ir būvinženieru "aizmugure" - apstiprina Latvijas Būvinženieru savienības vadītājs Mārtiņš Straume. "Magone ir atzīts būvinženieru vidū. Viņa vadībā lidostas būvniecība gāja ļoti progresīvi," stāsta M.Straume. Savus biedrus Magone piesaistījis arī pie bibliotēkas projekta. Tam sīki izurbies cauri ne tikai viņš pats, bet "to arī ķidājuši visi mūsu inženieri, gudrākie prāti Latvijā". "Tāpēc populistiski paziņot, ka mēs visi nezinām, ko darīt, ir aplami. Nu, nevar visus profesionāļus uzskatīt par korumpētiem, tas ir diezgan apvainojoši," paskarbi nosaka Magone. Būvinženieri par viņu nešaubās. Tāpat labas atsauksmes par Magoni tiek sniegtas no Nacionālās bibliotēkas. Tās direktoram Andrim Vilkam nozīmīgi šķiet, ka Magone vēlas strādāt atbilstoši starptautiskajiem standartiem un mēģina tos ieviest arī Gaismaspils projektā.

Mobilo rēķini, komandējumi


Laikā, kad sabiedrībā diskutēja par Gaismaspils būvniecības konkursu, līgumu un 135 miljoniem, pārmetumiem, kas bira pār Z.Magones galvu, pievienojās arī aizrādījumi par aģentūras tēriņiem un par valsts Gaismaspils būvniecības tāmi, kurā iekļautas, piemēram, dārgas vakariņas. "Tās dārgās vakariņas bija ar UNESCO ekspertiem," nopūšoties paskaidro Z.Magone. Valsts kontrole atrada arī nepilnības komandējumu un telefonsarunu izdevumos. Magonem mobilā tālruņa sarunu limits ir 200 latu mēnesī. Viņš gan saka, ka pagājušajā gadā norunājis vidēji 120 latu mēnesī. "Es labprāt brauktu tikai uz laukiem, nevis vazātos pa pasauli, bet ir lietas, kas vienkārši jādara. Nav neviena nacionāla bibliotēka Latvijā uzbūvēta. Mēs braucam, skatāmies, mācāmies," stāsta Z.Magone. "Man nav citas dzīves kā darbs. Es nevaru to nodalīt. Varbūt man pārmetīs, ka es ar darba mašīnu piebraukšu pie veikala maizi nopirkt vai pa valsts telefonu piezvanīšu dēlam vai sievai. Bet es nevaru tā: pulkstenis pieci, man sākās privātā dzīve. Man nav tādas," stāsta Z.Magone. Rīgā viņš dzīvo viens, sieva palikusi lauku mājā un ir skolotāja Durbes vidusskolā. Magone katru piektdienas vakaru cenšoties braukt mājās. Sieva gan sakot - tu jau nebrauc pie manis, bet mežacūkas medīt. Magone ir kaislīgs mednieks. "Kad objekts būs palaists, no 10.jūlija ņemšu atvaļinājumu. Eiropas čempionātā jāpiedalās," sapņaini smaida Magone "Šķīvīši jāšauj."

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Interesanti

Vairāk Interesanti


Receptes

Vairāk Receptes


Dzīvnieki

Vairāk Dzīvnieki


Notikumi

Vairāk Notikumi


Cits

Vairāk Cits


Tehnoloģijas

Vairāk Tehnoloģijas


Zirnis joko

Vairāk Zirnis joko