Fotogrāfa taču nebūs? Vai direktors drīkst ierasties brīvā apģērbā? - dažas stundas pirms intervijas saņemu zvanu. Ir nākamais rīts pēc vēsturiskā Gaismaspils būvniecības līguma noslēgšanas, to parakstīja arī valsts aģentūras Jaunie trīs brāļi (J3B) direktors Zigurds Magone. Saguris, gaišu, nedaudz saburzītu īso piedurkņu kreklu mugurā viņš mani sagaida savā kabinetā Dzirnavu ielā. 80.gadu laikā, kad radās ideja par jaunas Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvi, projekts vēl nekad nav bijis tik tuvu būvniecības sākumam. Z.Magonem tas nozīmē arī negulētas naktis, pastiprinātu sabiedrības un politiķu uzmanību, nopēlumus un garas skaidrošanās. "Šajos trijos gados esmu kļuvis par administratoru," saka Z.Magone. Pēc Gaismaspils būvniecības līguma parakstīšanas viņam gribējies uzvilkt gumijas zābakus un pašam līst būvbedrē.
Lepns kurzemnieks
Visas publiskās padarīšanas Magonem neiet pie sirds. Satraucies arī
par interviju - negribot sevi lielīt. To viņam nemaz nevajag darīt,
jo Magoni saliela viņa priekšniece kultūras ministre Helēna
Demakova (TP): "Zigurds ir profesionāls būvnieks, kura uzdevums ir
nodrošināt, lai Nacionālās bibliotēkas ēka tiktu uzbūvēta
kvalitatīvi un paredzētajā laikā. Viņa dzīve kļūs tikai grūtāka, jo
līdz šim atbildības smagums par projekta virzību ir gūlies uz
politiķiem, taču tagad stafeti pārņem būvnieki. Zigurds ir kārtīgs
latviešu cilvēks, lepns kurzemnieks, kurš, domāju, tiks galā ar šo
izaicinājumu," stāsta H.Demakova.
Tomēr te ministre kļūdās - Magonem grūtības nesāksies tikai tagad. Lepnajam kurzemniekam jau vairākas reizes gribējies J3B atmest ar roku: "Kamdēļ es te sēžu? Rakstu atlūgumu, braucu mājās uz laukiem un audzēju gurķus!" Tas gan diezgan ātri pārejot. "Mani ļoti uzmundrināja Godmanis [premjers Ivars Godmanis] pēc valdības sēdes, kurā atskaitījos par būvniecības līgumu. Viņš man teica - tu esi uzņēmies to krustu, neiedomājies tagad lekt nost, mums ir katram savs jāvelk."
Būvējis Rīgas lidostu
Lai arī Z.Magone kūrē kultūras būves projektu, ar kultūru viņš pats
drīzāk esot uz "jūs". Magone bibliotēkā pēdējo reizi bijis, kad
beidzis Tehnisko universitāti. Savukārt dēls, kurš studē
komunikācijas zinātni, no bibliotēkas gandrīz vai neizejot.
"Negribas man sevi saukt par sevišķi kulturālu, bet nu galīgs
ragulops, domāju, ka arī neesmu," atskan dobji smiekli, un Magone
atgāžas krēslā. "Padomju laikos strādāju būvniecībā. Kāda tur
kultūra!" Pēc Rīgas Tehniskās universitātes Rūpniecības un civilās
celtniecības fakultātes pabeigšanas viņš strādājis vairākos
kolhozos par priekšsēdētāja vietnieku celtniecības jautājumos. Kad
padomju sistēma sabruka, Magone nokomplektējis savu brigādi un
naudīgiem cilvēkiem Rīgā remontējis greznus dzīvokļus. "Vienu brīdi
sēdēju un domāju - vai tiešām es savā inženiera mūžā neko lielāku
nevaru izdarīt, kā tikai biezajiem dzīvokļus remontēt?" Tad
uzzinājis par Rīgas lidostas būvniecības projektu vadītāja konkursu
un nolēmis tajā piedalīties. Uzvarējis un kopš 1999.gada līdz pat
J3B direktora amata iegūšanai 2005.gadā strādājis tur. Lidostā
Magone strādāja kopā ar arhitektu Andri Kronbergu. Tā tapusi
piestātnes ēka, lidostas ēka - rekonstruēta un paplašināta. "Tas
nebija tik vienkārši - 45 gados ielekt iekšā, braukt uz ārzemēm
mācīties angļu valodu, menedžmentu. Biju tāds krievu laika
produkts, bet, šķiet, man izdevās pārorientēties," Magone atzīst.
A.Kronbergam bija žēl, kad Magone gāja prom uz J3B. "Mūsu sadarbība
bija ļoti veiksmīga. Viņš uzņēmās atbildību, bija ļoti zinošs,"
saka A.Kronbergs.
Ar būvinženieru aizmuguri
"Kad sākām lidostas pirmās kārtas rekonstrukciju, Nacionālās
bibliotēkas darbinieki bija atbraukuši pie manis. Stāstīju par
objektu un kādā veidā mēs vadījām tās lietas. Viena no godātajām
kundzēm teica - tādu projekta vadītāju mums vajag," stāsta
Z.Magone. Tas viņam tā iekritis prātā, ka, ieraudzījis internetā
konkursa sludinājumu, pieteicies.
Pirms darba līguma parakstīšanas Z.Magone lūdzis būvinženieru sabiedrisko organizāciju, kurā viņš darbojās, atbalstu. "Ja viņi nebūtu to devuši, es droši vien nebūtu parakstījis," saka Z.Magone. Tolaik viņš bija Latvijas Būvinženieru savienības valdē, darbojās arī Latvijas inženieru konsultāciju asociācijā. Jā, viņam ir būvinženieru "aizmugure" - apstiprina Latvijas Būvinženieru savienības vadītājs Mārtiņš Straume. "Magone ir atzīts būvinženieru vidū. Viņa vadībā lidostas būvniecība gāja ļoti progresīvi," stāsta M.Straume. Savus biedrus Magone piesaistījis arī pie bibliotēkas projekta. Tam sīki izurbies cauri ne tikai viņš pats, bet "to arī ķidājuši visi mūsu inženieri, gudrākie prāti Latvijā". "Tāpēc populistiski paziņot, ka mēs visi nezinām, ko darīt, ir aplami. Nu, nevar visus profesionāļus uzskatīt par korumpētiem, tas ir diezgan apvainojoši," paskarbi nosaka Magone. Būvinženieri par viņu nešaubās. Tāpat labas atsauksmes par Magoni tiek sniegtas no Nacionālās bibliotēkas. Tās direktoram Andrim Vilkam nozīmīgi šķiet, ka Magone vēlas strādāt atbilstoši starptautiskajiem standartiem un mēģina tos ieviest arī Gaismaspils projektā.
Mobilo rēķini, komandējumi
Laikā, kad sabiedrībā diskutēja par Gaismaspils būvniecības
konkursu, līgumu un 135 miljoniem, pārmetumiem, kas bira pār
Z.Magones galvu, pievienojās arī aizrādījumi par aģentūras tēriņiem
un par valsts Gaismaspils būvniecības tāmi, kurā iekļautas,
piemēram, dārgas vakariņas. "Tās dārgās vakariņas bija ar UNESCO
ekspertiem," nopūšoties paskaidro Z.Magone. Valsts kontrole atrada
arī nepilnības komandējumu un telefonsarunu izdevumos. Magonem
mobilā tālruņa sarunu limits ir 200 latu mēnesī. Viņš gan saka, ka
pagājušajā gadā norunājis vidēji 120 latu mēnesī. "Es labprāt
brauktu tikai uz laukiem, nevis vazātos pa pasauli, bet ir lietas,
kas vienkārši jādara. Nav neviena nacionāla bibliotēka Latvijā
uzbūvēta. Mēs braucam, skatāmies, mācāmies," stāsta Z.Magone. "Man
nav citas dzīves kā darbs. Es nevaru to nodalīt. Varbūt man
pārmetīs, ka es ar darba mašīnu piebraukšu pie veikala maizi
nopirkt vai pa valsts telefonu piezvanīšu dēlam vai sievai. Bet es
nevaru tā: pulkstenis pieci, man sākās privātā dzīve. Man nav
tādas," stāsta Z.Magone. Rīgā viņš dzīvo viens, sieva palikusi
lauku mājā un ir skolotāja Durbes vidusskolā. Magone katru
piektdienas vakaru cenšoties braukt mājās. Sieva gan sakot - tu jau
nebrauc pie manis, bet mežacūkas medīt. Magone ir kaislīgs
mednieks. "Kad objekts būs palaists, no 10.jūlija ņemšu
atvaļinājumu. Eiropas čempionātā jāpiedalās," sapņaini smaida
Magone "Šķīvīši jāšauj."