Kā izvērtējat, kas piemērots jūsu ķermenim?
Sākumā man patīk izmēģināt jaunas lietas. Un tad - ķermenis ir
gudrs. Viņš daudz pasaka priekšā. Biju spiesta to atkal iemācīties
- no bērniem. Man vieglāk viņus uzklausīt, nevis piespiest kaut ko
izdarīt. Piemēram, viņi grib ēst tikai vienu - baltmaizi,
rupjmaizi, skābētu gurķi, gaļu, un viss. Kāpēc man kaut ko iebilst?
Lai ēd!
Vai kāds no izmēģinājumiem ir izgājis laika pārbaudi?
Ingvers. Es savā mūžā nekad no tā negribētu atteikties. Kopš brīža, kad to pirmoreiz nobaudīju, nekad neesmu šķīrusies. Lietoju tējā, kā garšvielu ēdieniem un saldumos. Tiklīdz kāda saaukstēšanās, ingvera tēja ar citronu un medu ir ideālākais, spēcina organismu.
Nekad neatteiktos arī no avokado un salātlapām. Ja runa ir par gaļu, tai ir jāiziet baigā čekingliste, pirms to pērku. Ja izvēle jāizdara ātri, tad es vispār gaļu neiekļauju pirkumu sarakstā. Kaut gan neesmu veģetāriete. Ja pērku gaļu, tad gribu zināt, vai tā ir svaiga, saldēta, no kurienes nākusi? Ārpus mājas ēstuvēs pārsvarā cenšos neēst. Ja gribi ēst, es tev aiziešu līdzi, bet pati, iespējams, dzeršu tikai ūdeni. Nepārtraukti sekoju sev - ko ēdu pusdienās, ko vakarā. Produktus parasti pērku pati - Matīsa tirgū.
Vai arī ikdienu saplānojat līdz pēdējam?
Režīms ir svarīga lieta, jo parasti gribu izdarīt ļoti daudz. Man ir saplānotas tās lietas, kuras vajag izdarīt. Tad ir manas lietas, bērnu lietas, ģimenes lietas. Man ir svarīgi justies maksimāli labi visu laiku. To nodrošina ķermeņa labā sajūta. Un ķermeņa labo sajūtu nodrošina režīms. Kamēr esam divdesmitgadīgi, tikmēr kuļam ūdeni tikai tādēļ, lai kultu. Pēc tam ir vajadzīgs režīms.
Kas nodrošina labu atpūtu?
Miegs ir pirmais! Vislabākais variants, ja varu celties ar sauli
un iet agri gulēt. Protams, ne vienmēr tas izdodas. Ja ir bērni,
tad bieži laiks sev ir tikai naktīs. Otrs - ūdensprocedūras.
Svarīgi, ka varu gan no rīta, gan vakarā ieiet dušā. Reizēm dušā
eju trīs reizes dienā. Piemēram, ja vakarā kaut kur jāiet -
pienākuma, darba vai izklaides gājienā, tad vēlos nomainīt dienas
ritmu pret vakara ritmu, un ieiešana dušā palīdz. Tājā brīdī
pārslēdzos. Bieži vien daudz labāk ir nokavēt 15 minūtes no
pasākuma, bet ierasties ar fīlingu, ka pasākumu varu baudīt. Ja ir
laiks, cenšos izmantot masāžas.
Ko darāt, kad jūtaties izlādējusies?
Negribu iet ārā no mājas. Reizēm varbūt vajag iedzert 25 gramus konjaka, iedzert siltu tēju, apēst sauju mandeļu vai šokolādes, auzu pārslu putru. Jāieklausās un sevi jāiepazīst. Skaistākais rituāls ir pusdienas vai brokastis ar ģimeni, draugiem, radiniekiem. Kontaktēšanās ar cilvēkiem bez steigas - tas dod lielu emocionālu lādiņu.
Apstājaties no rutīnas?
Ja mani apstādina, tas nav dabīgi, man ir jākustas. Labprāt izvēlos staigāšanu, jo tā man sagādā baudu. Nogurums, ko dod staigāšana, ir vērtīgāks nekā noņurcīšanās sabiedriskajā transportā. Ar tādiem vai citādiem pārtraukumiem jau 20 gadus vingroju. Mugurkauls piespieda vingrot, ja to nedaru, tad sāp. Kādreiz ievēroju diētas. Šausmu stāstus varētu stāstīt par diētām, apbrīnoju, kā es to spēju darīt. Bet bija svarīgi, kā izskatīšos no malas. Tagad domāju, vai tiešām kādam patikšu vairāk, kad notievēšu? Cilvēkiem patīk kontaktēties ar cilvēkiem, kuri ir smaidīgi un priecīgi.
Vai slimot atļaujaties?
Ar laiku esmu sapratusi, ka vajag dažreiz ļaut sev slimot, jo - ja
esi par daudz sev uzkrāvis, slimošana dod laiku pārdomām. Tomēr
slimot ir liels laika ieguldījums. Normāla slimošana ir divas
nedēļas. Pretējā gadījumā - čiks, šiks - tabletes un divas trīs
dienas gultā, tad uz darbu. Bet tas nav normāli. Es tabletes
nelietoju. Ārstējos ar homeopātiju. Faktiski esmu secinājusi, ka
visas slimošanas un traumas ir likumsakarīgas - rodas no tā, kā mēs
dzīvojam, ko darām, kā domājam.
Man reti ir emocionāli slikti vai bēdīgi. Bet dažkārt, ja gribu, tad raudu. Nav nekādas jēgas pretoties vibrācijām, kas ir ķermenī. Raudu nevis, lai sev pārmestu. Es raudu kā bērni - noraudos un pēc tam staigāju un ķiķinu. Svarīgi neko nestaipīt līdzi.