Doma par dzemdībām mājās viņai bija, jau gaidot pirmo bērniņu - dēlu Artūru, kuram tagad pieci gadi. Taču toreiz vēl mājdzemdības Latvijā nebija plaši popularizētas. Tāpēc Ineses pirmdzimtais dzima slimnīcā. Pagājušajā gadā, uzzinot, ka gaida otru mazuli, Inese izlēma par labu mājdzemdībām. Dzemdības ir dabisks process, un tām jānorit dabiskā vidē, viņa uzskatīja. Meitiņa nāca pasaulē Ziemassvētkos, klātesot vecmātei Dinai Ceplei. Viņa ir arī viena no tām vecmātēm, kas piedalījusies tikko klajā nākušās pirmās Latvijas vecmāšu oriģinālgrāmatas Gaidības un radības ar prieku veidošanā. Padomus grāmatā sniedz arī vecmāte Rudīte Brūvere, Aija Mikova, kā arī psiholoģe Irēna Kondrāte, kas pēc pirmās profesijas arī ir vecmāte. Grāmatas autore ir žurnāliste Linda Rozenbaha.
Pirmās dzemdības slimnīcā
"Katrs bērniņš zina, kad un kā nākt pasaulē. Mākslīgi to steidzināt nevajag," uzskata Inese. Pēc dabas mierīgā sieviete atceras, kādu izbrīnu raisījusi mediķos, gaidot pirmo bērniņu, - kad ar "viltus dzemdību" sāpēm viņa tika aizsviesta uz slimnīcu, bet pēc apskates atteicās no stimulācijas. "Teicu, ka braukšu mājās. Sarunājām, ka mani uzraudzīs vecmāte līdz brīdim, kad patiešām sāksies dzemdības - lai varētu atbraukt uz slimnīcu tikai piedzemdēt, lai nepaspētu mākslīgi iejaukties." Dzemdību namā Inese atgriezās pēc astoņām dienām, nu jau ar īstām dzemdību sāpēm. Dzemdības, viņasprāt, bija vieglas, bez sarežģījumiem.
Minimālu mākslīgu iejaukšanos dzemdību laikā Inese tomēr piedzīvoja. Tas jo vairāk uzjundīja domas par labu mājdzemdībām. "Ja būtu pārliecība, ka dzemdības slimnīcā noritēs pilnīgi dabiski, bez iejaukšanās, man nebūtu nekas pret dzemdēšanu tur," Inese skaidro.
Kad pieteicās otrs bērniņš, Inese apmeklēja grūtnieču vingrošanu. Tāpat kā gaidot pirmo mazuli! "Vingrošanā no citām mammām biju dzirdējusi stāstus par mājdzemdībām." Viņa uzmeklēja vecmāti Dinu Cepli.
Turpināja svinēt svētkus
"Mazliet nedroši jau bija," Inese atzīstas, kā jutusies, pirmo reizi konsultējoties ar vecmāti D.Cepli par mājdzemdībām. Iedrošinājis tas, ka vecmātei uz visiem Inesi satraucošajiem jautājumiem bijusi skaidra atbilde. "Viņa mani pārliecināja, ka dabiskās dzemdībās viss ir prognozējams. Vecmāte visu laiku ir klāt un kontrolē katru elpas vilcienu."
Vecmāte D.Ceple, kura savā praksē pieņēmusi vairāk nekā 107 mājdzemdības, stāsta, ka galvenā priekšrocība ir iespēja mātei un bērnam atrasties ierastajā vidē, kas iedrošina, un piedzemdēt bērniņu maksimāli dabiski, nesteidzinot dzemdību gaitu. Pēc dzemdībām māte ar bērnu var atpūsties mājās. Inese smejas - sanācis tā, ka pēc meitiņas piedzimšanas viņa drīz vien jau atgriezusies pie Ziemassvētku svinībām: iededzinājuši eglītē sveces, ar ģimeni mīļi pasēdējuši.
Ineses vīrs, gaidot meitiņu nākam pasaulē, brīžiem uzmundrinājis
sievu un brīžiem, apslēpjot satraukumu, apsēdies viesistabā pie
datora. "Sākumā skatījos mazliet aizdomīgi uz sievas ideju par
mājdzemdībām, bet piekritu, ja reiz viņa tā vēlas. Jādzemdē taču
viņai," apgalvo Ineses vīrs Sandis Šāblis.
Ko darīt neparedzētā brīdī
Tomēr dzemdības nav bijušas tik vieglas, kā Inese iepriekš iztēlojusies. "Tas sievietēm, kuras vēlas dzemdēt mājās, jāsaprot, ka vieglāk vai nesāpīgāk kā slimnīcā nebūs," Inese saka. Ļoti svarīgi, sievietei izdarot izvēli, ir būt pārliecinātai, ka neparedzētu grūtību gadījumā viņai tiks sniegta atbilstoša medicīniskā palīdzība. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ daļa dzemdību speciālistu uz mājdzemdībām skatās piesardzīgi.
D.Ceple stāsta: "Nestimulētās, labi uzraudzītās dzemdībās, kurās ir novērsti grūtniecības riska faktori, asiņošanas risks ir niecīgs. Turklāt likumi nosaka uz mājdzemdībām līdzi vajadzīgo aprīkojumu, kurā ietilpst nepieciešamais asiņošanas apturēšanai."
Šābļu ģimene ar mājdzemdību izvēli ir ļoti apmierināta. Tagad priekšā nākamais visām jaunām ģimenēm Latvijā tik svarīgais jautājums - vai Madarai bērnudārzā atradīsies vieta? "Pierakstījām jau tūlīt pēc dzemdībām," Šābļi cerīgi stāsta.
***
Kā vērtējat dzemdības mājās?
Atbild Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ginekoloģe un dzemdniecības speciāliste Sarmīte Lejniece
Simtprocentīgi paredzēt dzemdību gaitu nav iespējams. Par dzemdībām mājās runājot, man ir jautājums - vai juridiski un praktiski ir atrunāts, ko darīt gadījumos, kad sākas neparedzētas komplikācijas? Piemēram, asiņošana, kas nevar gaidīt pusstundu, līdz sieviete nokļūs slimnīcā, bet medicīniska palīdzība nepieciešama tūlīt. Tādā gadījumā vecmātei viss jāveic vienai pašai: vienlaikus jāmeklē palīdzība un jāsniedz tā. Vai vecmātei ir kontaktpersona, kas tūlīt var ierasties palīgā? Tas, manuprāt, ir sāpīgākais jautājums. Tajā pašā laikā dzemdības mājās ir sievietes brīva izvēle. Ja sieviete gatava uzņemties atbildību par šo savu lēmumu, tās ir viņas tiesības.