Tas nav ne tikko atvērts, ne vairāku kinozāļu ķinītis, bet gan
mans atradums! Kā kinoteātris Jūrmala tas te darbojās kopš
1968.gada ar nelielu pārtraukumu atmodas laikā. Un šeit nav
nopērkams popkorns! Egils Šņore, Majoru kultūras nama vadītājs,
stāsta, ka tas ir principa pēc. "Kamēr es te būšu, popkorna nebūs.
Mēs esam Eiropas valsts. Jāsaglabā elementāra kultūra. Nerādām arī
viepļu kino, a la Zāģis, bet filmas kulturālam skatītājam."
Neskrapšķ nekas
Paveru zāles durvis. Jēzus! Milzīga! Zāles pārzine Dzintra stāsta, ka te ir 270 vietu. Tā kā esmu nokavējusi filmas sākumu, gandrīz apkrītu uz deguna - rindu malas nav izgaismotas kā kinoteātrī. Ir ceturtdienas vakars, un zālē vēl bez manis un fotogrāfa ir divi cilvēki. Priecē skaņas kvalitāte - ne par klusu, ne skaļu. Lai arī ekrāns ir liels, attēls šķiet nedaudz graudains. Pirmās minūtes degunā kož krēsla putekļi, taču pozitīvi, ka divarpus stundās ne mirkli nenogurst mugura, jo sēžamie ir ērti.
Bija jau aizmirsies, kā ir skatīties filmu uz lielā ekrāna tik šaurā cilvēku lokā. Filma šķiet intīmāka, taču ik pa laikam pārņem tā īpatnējā sajūta, kāda ir, vienam sēžot kafejnīcā vai braucot autobusā. It kā pakalpojumam nav ne vainas, taču ir aizdomas, ka, teiksim, kafejnīca ir slikta, jo nav apmeklēta. Nav murdoņas.
Vislabākais šajā kinoteātrī ir tas, ka nav jāuztraucas, ka blakussēdētājs uzbirdinās popkornu un pašā nepiemērotākajā brīdī atskanēs skrepskrep. Vai iečaukstēsies šokolādes folija, nosmaržos Stokmana mazā piciņa. Te patiks tiem, kam teātrī traucē klepotāji, kuri attirkšķina mutautiņu iepakojumu un novēdina mentola sintētisko smārdu. Tomēr nevar zināt, kas notiek, kad cilvēku ir vairāk, jo pie ieejas jau somas saturu nepārbauda. Varbūt nočaukst ne tas vien.
Daiļās flīzītes
Filma beidzas. Iznākusi no zāles, iekļūstu kultūras nama mīlīgajā dzīvē: blakustelpā atklāj Jāzepa Pīgožņa gleznu izstādi, koridorā mazas meitenes četrrocīgi spēlē suņu polku.
Uzrunāju Kerolainu, kura arī bijusi viena no filmas skatītājiem. "Es dzīvoju netālu, un mani ļoti priecē iespēja noskatīties labu filmu. Man vienalga, cik zālē cilvēku." Arī popkornu viņai nevajag, taču, kad uz filmu nāk ar bērniem, viņi gan kāro.
Zāles pārzine Dzintra stāsta, ka darbdienās zāle ir patukša, taču brīvdienās ne. Uz Rīgas sargiem un Baigu vasaru cilvēki pat stāvējuši kājās. Vēl ļoti labi apmeklēts bija Harijs Poters un Vikija Kristīna Barselona. Popkornu tauta prasa? "Jā, taču lielākoties bērni." Sarunai pievienojas kinotehniķis Sergejs: "Man tā popkorna smaka nepatīk. Nu, ir reizes, kad tas der, bet tādā filmā kā par Bendžaminu Batonu, tā sauktajā slapjajā filmā, jau nu tam nav vietas."
Sergejs mūs uzaicina ciemos uz savu placdarmu. Pie sienām afišas no dažādiem laikiem. Filmu Neatkarības diena un Džumandži plakāti. Kino rādīšanas telpa izskatās moderna. Citādi nevar būt, jo filma uz Majoriem atceļo no Rīgas - divās lielās un plakanās bundžās. "Tas ir tas pats rullis, no kura rādīja forumā," stāsta Sergejs.
Tie, kuri pieraduši pie foruma un Cinamon, teiks - phe, tas tak pāķu kultūras nams, vai maz tualete tur nav ārā?! Nē, nav. Glīta, eiroremontēta, ar šķidrajām ziepēm un flīzēm, kurās attēlotas dzijas šķetinātājas un tinējas.
Gar jūru
Teiksiet, nesanāk jau lētāk noskatīties to filmu Majoros, jo vilciena biļete turp un atpakaļ maksā ap diviem latiem (cena uz vienu pusi ir ap 95 santīmiem). Pieskaitot kino biļetes divus latus, tie paši četri vien ir. Toties te nekārdina ne popkorns, ne stokmans. Majoros kārdina jūra. Vēl ir vērts piestāt Jūrmalas tūrisma informācijas centrā, paņemt bukletu par koka arhitektūru un izmest loku. Apskates vērta ir Majoru pamatskolas sporta laukuma būve, kas Latvijas arhitektūras 2007.gada balvas konkursā ieguva atzinību par inovatīvu ideju. Arī trekno gadu mājas nav peļamas, daža ir skaista, taču daža atgādina pamestu fermu, kas celta no betona blokiem. Prātīgi ar ēšanas vietu meklējumiem, jo tie krogi, kuri vasarā vaļā, tagad ne visi atvērti. Cerīgāk ir Dzintaru koncertzāles tuvumā. Ja gribas ko šiku, viesnīcas Mama restorānā ir ēdienkarte pat suņiem un kaķiem.
Pastaiga pa Majoriem ir gluži kā vasarnīcas apmeklējums ziemā. Viss šķiet patukšs, iemidzis un atgādina par vasaru. Cerams, savdabīgais Majoru kinoteātris ar savu kulturālo gaumi dzīvos, par spīti lielveikalu kinoteātru dinamikai. Cerams, gluži kā filmā par Bendžaminu Batonu rāvējslēdzēji neizkonkurēs pogas. Nu tas taču ir tāds šarms šajos dižķibeles (vārds "krīze" apnicis) laikos skatīties Bredu Pitu zālē, kuras stūrī ir Lielvārdes jostas fragments.
***
Majoru kultūras nama kinoteātris
Seansi katru dienu, izņemot pirmdienas, otrdienas
Biļetes cena plkst.16.00 Ls 1,50, plkst.18.00 Ls 2. Uz bērnu filmām, kas sākas 14.00, biļete maksā Ls 1, uz seansu 16.00 - Ls 1,50
Supersuns Bulta 03.04. 16.00; 04.04. 14.00; 05.04. 14.00 un 16.00
Kur pazudis Elvis? 02.04. 16.00
Samainītais 02.04. 18.00
Laimīgajiem veicas 03.04. 18.00; 20.10; 04.04. 16.00, 18.10, 20.15; 05.04. 18.00
Drīzumā: Reičela precas, Valkīra. Info: majorkn.lv, Jomas iela 35