Gadumijas svētki ar bagātīgi klātajiem galdiem aizvadīti.
Iespējams, pēc nesātīgās mielošanās sev esat nosolījušies jaunajā
gadā biežāk atcerēties par veselīga uztura principiem. Kā atgūties
no ēšanas pārmērībām un labāk īstenot veselīga dzīvesveida ieceri,
saruna ar Anatoliju Danilānu, Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo
slimību katedras profesoru.
Pelēkie zirņi, speķa pīrādziņi, sautēti kāposti un karbonādes -
daudzi atzīst, ka pēc svētku dienām kuņģis ir sabeigts. Cik kaitīga
ir šāda pārēšanās?
Varu nomierināt - tikai ar to vien, ka svētkos biežāk ēsts, turklāt sātīga barība, kuņģi sabeigt nevar. Protams, pēc kārtīgas saēšanās var rasties dažādi īslaicīgi gremošanas traucējumi - slikta dūša, pat vemšana, caureja, uzpūsts vēders. Tomēr mūsu gremošanas sistēma spēj izturēt arī lielākas pārslodzes. Tas gan nenozīmē, ka pārēšanās svētkos ir veselīga un ieteicama. Nekas nav labi, ja tiek darīts par daudz! Pamēģiniet pacelt lielu smagumu - arī jutīsities pārstiepies un sāpēs mugura.
Taču daudz sliktāk par negausību svētkos ir regulāra pārēšanās ikdienā. Visas gremošanas sistēmas slimības galvenokārt rodas no uztura kļūdām, ko mēs pieļaujam ikdienā.
Vai pret pārēšanos nepalīdz atslodzes dienas?
Ja cilvēks pats jūt, ka viņa organismam par labu nāk atslodzes
diena, tad var tādu ievērot. Tomēr ar varu badoties nevajadzētu.
Pats galvenais, kas organismam nepieciešams, ir fiziskā aktivitāte,
lai palīdzētu vielmaiņai labāk pārstrādāt uzņemtās liekās
kalorijas. Tas, ka cilvēks ir mazkustīgs, ir daudz kaitīgāk zarnu
traktam nekā pārēšanās. Ikdienā vai vismaz trīs reizes nedēļā
nepieciešamas tādas fiziskas nodarbības, lai ķermenis sajustu
sviedrus. Arī svētku mielasta laikā vēders noteikti jutīsies
pateicīgāks, ja tā saimnieks būs kārtīgi izdancojies.
Kā ar bezrecepšu medikamentiem, kurus reklamē lietot, kad vairāk
ieēsts? Vai tie tiešām līdz pārēšanās gadījumos?
Reklamētie gremošanas jeb enzīmu preparāti var palīdzēt kuņģim pārstrādāt barību tad, ja tos lietojam īsi pirms ēšanas vai maltītes laikā, bet ne nākamajā dienā pēc pārēšanās. Tomēr nav prāta darbs paļauties tikai uz šiem gremošanas fermentiem un tāpēc regulāri pārēsties. Tad jau būs kā senajiem romiešiem - viņi dzīrēs esot ēduši tik ilgi, kamēr visu izvēmuši ārā.
Apetītes mazināšanai pēc svētkiem vairāk jālieto šķiedrvielām bagāti produkti, kas rada sāta sajūtu, kā arī palīdz iztīrīties zarnām. Neaizmirsīsim iemalkot tīru ūdeni.
Pagājušajā gadā televīzijā pirmoreiz Latvijā tika
demonstrēts publisks tievēšanas šovs. Vai atbalstāt tā ideju un
šovā vērojamo liekā svara nomešanas veidu?
Viens labums no šīm pārraidēm bija - cilvēki vairāk aizdomājās par
savu svaru un veselīgu dzīvesveidu, kas ietver mērenību ēšanā un
fiziskas aktivitātes ikdienā. Tomēr to, ko darīja šī šova
dalībnieki, uzskatu par māžošanos. Tik īsā laikā nomest gandrīz
trešdaļu no sākotnējā svara - tas nevienam par labu nenāk. Tā
uzskatu ne tikai es, arī citur pasaulē pierādījies, ka strauja
svara zaudēšana ved pie vēl lielāka svara atgūšanas nākotnē.
Organisms diemžēl ir par mums gudrāks - tas neko negrib ātri
atdot.
Viss, protams, atkarīgs no šova dalībniekiem pašiem - daudzi
spēja saņemties šova laikā ievērot stingru uztura režīmu, bet vai
pietiks gribasspēka tā rīkoties arī turpmāk? Svara samazināšana
līdzinās tam, kā apņemamies atmest smēķēšanu vai ārstēties no
alkoholisma. Ja reiz to darām, tad nevaram pa reizei uzsmēķēt kādu
cigareti vai iedzert glāzīti alkohola. Savukārt ar ēšanas
paradumiem uzskatām, ka šad tad jau var ļauties pārmērībām, jo gan
jau pēc tam kādu dienu pabadošos. Tas neder! Lai svars nelēkātu,
nepieciešams ikdienā atteikties no daudziem neveselīgiem
paradumiem. Tas jādara nevis tāpēc, ka baidāmies no svara
pieauguma, bet tāpēc, ka to esam pieņēmuši kā pašsaprotamu.
Tomēr apaļīgiem cilvēkiem bieži pietrūkst motivācijas, lai spētu
atteikties no tiem produktiem, kuri garšo, bet ir
barojoši.
Nav jau arī visiem jābūt vienādi slaidiem! Galvenais, lai svars
neradītu veselības problēmas. Atcerēsimies, ka daudziem cilvēkiem
daba jau gēnos ir ierakstījusi, ka organismam pastiprināti jāuzkrāj
kalorijas nebaltām dienām. Šādiem cilvēkiem senatnē bija daudz
lielākas iespējas izdzīvot nekā tiem, kurus dēvējam par caurbirām.
Vienīgi atšķirībā no pagātnes mums pārtikas krājumi tik ātri
neizsīkst un pēc medījuma nav tālu jādzenas. Tāpēc atkal iznāk
atgādināt, ka pats galvenais ir kustēties.
Nesen publicēts pētījums rāda, ka svaru neietekmē ēšana vēlās
vakara stundās, bet gan dienas laikā uzņemto kaloriju daudzums. Vai
piekrītat šim apgalvojumam?
Pilnīgi! Ja gribas, var ēst kaut naktī, taču pēc tam no rīta nav
obligāti sev jāspiež ēst tikai tāpēc, ka brokastot ir veselīgi.
Tomēr apaļīgiem cilvēkiem būtu jāatceras, ka viņiem nereti
organismā neizdalās viela, kas piebremzē apetīti un ziņo smadzenēm
par sāta sajūtu. Vēlā ēšana vakaros nav kaitīga tikai tad, ja
nepārēdas, taču tieši vakara stundās parasti grēkojam ar pārēšanos.
Tāpēc ieteicams ievērot regulāras maltītes dienas laikā. Jāmācās
arī atteikties no tik neveselīgiem produktiem kā, piemēram, cepti
kartupeļi, desas, retāk jānašķojas ar saldumiem. Nekādus īpašus
jaunumus svara samazināšanas jomā jau neatklāšu.