Dodoties ceļā uz Ziemeļigaunijas tālāko punktu Narvu, nepamet sajūta, ka visapkārt vieni vienīgi lauki un meži. Taču šī Igaunijas puse izrādās kontrastiem bagāta, jo ainavu veido gan degslānekļa izrakumu kalni, gan elektrostaciju skursteņi u.c. Kaut arī Igaunija nav pārāk liela un valsti no vienas malas līdz otrai var pārbraukt aptuveni četrās piecās stundās, apskates objektu un interesantu vietu pa ceļam ir tik daudz, ka laiku vajadzēs krietni vairāk. Tāpēc ceļojumu uz kaimiņvalsts ziemeļiem ir lieliski plānot, piemēram, garajās brīvdienās, jo ar divām dienām var izrādīties par maz.
Degošo akmeņu kalni
Baltijai neierasta ainava ar augstiem un pelēkiem kalniem paveras pa ceļam uz Narvu, braucot caur Kohtla-Jarves pilsētu. Tie ir izdedžu kalni (tā sauktie terikoni) - veidoti cilvēku rokām no degakmens pārstrādes atlikumiem. 80.gados Igaunija elektroenerģijas ražošanā uz vienu iedzīvotāju pasaulē ieņēma trešo vietu pēc Kanādas un Norvēģijas. Par to lielā mērā jāpateicas degakmens pieejamībai, kas ir Igaunijas nozīmīgākais dabas resurss, plaši izmantots enerģētikā un ķīmiskajā rūpniecībā. Tā kā tas atrodas tikai metra dziļumā, agrāk degakmeni plaši izmantoja muižās kā kurināmo. Pirmo reizi degakmens rūpniecisko ieguvi aizsāka 1916.gadā, kad tika bloķēta angļu akmeņogļu piegāde Pēterpils apkurei. Degslāneklis tika iegūts atklātos karjeros un šahtās valsts ziemeļaustrumu daļā: Kohtla-Jerves, Sompas, Kivieli, Sirgalas u.c. atradnēs. Tagad Kohtla-Jerves raktuvēs ierīkots izrakumu parks, kas atraktīvā veidā un lieliska gida (pieredzējuša raktuvju strādnieka) pavadībā sniedz iespēju iejusties racēju ādā. Bruņoti ar strādnieku ķiverēm un pie tām piestiprinātām spuldzītēm ekskursanti tiek vesti pazemes līkločos, vizināti strādnieku vagoniņos, kā arī apskates beigās pabaroti ar kārtīgām racēju pusdienām. Turklāt ne reizi vien ekskursantiem tiek atgādināts, ka smago, skaļo un veselībai kaitīgo darbu raktuvēs ļāvis izturēt atalgojums - laikā, kad skolotāji pelnījuši aptuveni 60 līdz 80 rubļu mēnesī, raktuvju strādnieki mājās veduši 600 līdz 800 rubļu lielu algu.
Baltijas jūras baroks
Narva ir trešā lielākā Igaunijas pilsēta, kas atrodas Igaunijas galējos ziemeļaustrumos pie Krievijas robežas. Gar pilsētu plūst Narvas upe, kas iztek no Peipusa ezera un vienlaikus ir valsts robeža. Atšķirībā no citām pilsētām, kur igauņi ļoti nelabprāt runā krievu valodā, Narvā tā dzirdama ļoti izteikti. Tas tāpēc, ka vairāk nekā 90% pilsētas iedzīvotāju tā ir dzimtā valoda, jo liela daļa pilsētnieku šeit ieradušies pēc Otrā pasaules kara.
Par to, ka Narva kādreiz dēvēta par Baltijas jūras baroka pērli, tagad liecina vien fotogrāfijas un atsevišķas atjaunotas vai pussabrukušas tā laika celtnes (viduslaiku pils, Rātsnams, pilsētas nocietinājumi, Krenholmas manufaktūras ēkas u.c.). 1944.gadā šo pilsētu gandrīz pilnībā iznīcināja Padomju Savienības aviācija, un savu pievilcīgo ārieni tai nav izdevies atgūt līdz pat šai dienai. Tā kā arhitektūra šeit nav tā joma, ar ko lepoties, pilsēta savus apmeklētājus iepriecina citādi, piedāvājot dažādus piedzīvojumus. Piemēram, gadsimtiem par austrumu un rietumu civilizācijas robežu uzskatītās Narvas upes krastā paceļas varenais Hermaņa cietoksnis, kurā ierīkots muzejs. No tā virsotnes aptuveni astotā stāva augstumā labi saskatāms gan pretējā upes krastā esošais Ivangorodas cietoksnis, gan muitas kontroles punkts uz turpat blakus esošo Krieviju. Iespaidīgās rindās abpus robežas katru dienu drūzmējas vietējie iedzīvotāji, kuri izmanto iespēju, šķērsojot tiltu un robežu, lai ievērojami lētāk iegādāties spirtotos dzērienus un tabakas izstrādājumus. Tā kā iepirkumu apjoms ir limitēts, ne viens vien igaunis Krievijas bodēs viesojas vairākas reizes dienā.
Mākslīgā pludmale
Somu līcī netālu uz ziemeļiem no Narvas ir neliela kūrortpilsētiņa Narva-Jēsū. Tās lepnums ir 13 kilometru gara smilšu pludmale un dziedinošie priežu meži. Pilsētiņa jau izsenis zināma kā piemērota vieta atpūtai un relaksācijai - pirmās sanatorijas un ārstnieciskās dziedinātavas te parādījušās jau 1876.gadā, un kopš tā laika šī pilsēta vienmēr pulcējusi atpūtniekus, kas vēlas nodoties laiskām un dziedinošām ķermeņa un gara procedūrām. Kopš pagājušās vasaras Narvā-Jēsū darbojas vairāki atpūtas kompleksi un spa, tostarp arī 11 stāvu viesnīca pašā Somu līča krastā Meresuu SPA. Piedāvāto spa procedūru izvēle un cenas te līdzīgas kā citos spa atpūtas kompleksos gan Igaunijā, gan arī tepat Latvijā. Meresuu SPA patīkami atšķiras ar to, ka jūras krastā iespējams pagulēt arī ziemas laikā - viesnīcas telpās ierīkota mākslīgā pludmale, kurā īstās smiltīs izvietotos atpūtas krēslos var baudīt mākslīgās saules starus. Savukārt vasaras sezonā līdz īstajai pludmalei var aizmīties ar turpat īrētiem velosipēdiem.
Autore bija Latvia Tours un Meresuu SPA viese