Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +7 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 1. oktobris
Lāsma, Zanda, Zandis

Migrēnas profilaktiskai ārstēšanai sāk izmantot bioloģiskās atgriezeniskās saites metodi

Pēdējo dienu notikumi sabiedrībā ne vienam vien likuši saķert sāpošo galvu. Vai bažas par nākotni nav izraisījušas kārtējo mokošās migrēnas lēkmi? Par šo saslimšanu stāsta Latvijas Sāpju izpētes biedrības galvas sāpju nodaļas vadītāja neiroloģe Daina Jēgere.

Kas ir migrēna un kā tā izpaužas?

Tā ir hroniska saslimšana ar atsevišķām ļoti stiprām galvassāpju epizodēm, starp kurām cilvēks jūtas pilnīgi vesels. Ne visas galvassāpes ir migrēna. Migrēnas lēkmes ir vienveidīgas, visbiežāk vienpusējas, bet var pāriet uz otru pusi vai visu galvu. Sāpes ir stipras vai ļoti stipras, pulsējošas, pastiprinās pie fiziskas aktivitātes. Parasti ir saasināts jutīgums pret gaismu, skaņu vai smaržām. Lēkmi bieži pavada nelaba dūša, vemšana, tā var ilgt no četrām stundām līdz pat vairākām diennaktīm. Apmēram trešdaļai cilvēku pirms lēkmes ir savādas priekšsajūtas jeb "aura", kas bieži izpaužas ar ņirbēšanu vai zigzagveida līnijām acu priekšā, miglošanos vai tirpšanas sajūtām ķermeņa vienā pusē. Aura parasti ilgst 5-60 minūtes un tai seko galvassāpju lēkme.

Vai uzskatīt sevi par migrēnas upuri, ja lēkmes ir ļoti retas?

Par migrēnas slimnieku var uzskatīt gan to, kam galvassāpju lēkmes ir vairākas reizes nedēļā, gan tikai dažas reizes mūžā. Migrēna ir vidēji 12-15% cilvēku visos vecumos, sievietēm trīs reizes biežāk nekā vīriešiem. Arī aptuveni katrs desmitais bērns slimo ar migrēnu. Bērniem šo diagnozi grūti noteikt, jo lēkmes mēdz atšķirties no pieaugušo lēkmēm. Sievietēm migrēnas lēkmes mēdz izzust līdz ar menopauzi, bet diemžēl dažām var turpināties arī vecumā. Vīriešiem pēc 60 gadiem ievērojami samazinās to skaits un intensitāte.

Kas šo slimību izraisa?

Līdz galam migrēnas iemesli nav noskaidroti. Ar parastajām izmeklēšanas metodēm patoloģiju nevar atrast ne galvas smadzenēs, nedz citos galvas audos. Tomēr, izmantojot speciālas pētniecības metodes un aparatūru, noskaidrots, ka migrēna saistīta ar smadzeņu asinsvadu sašaurināšanos un strauju paplašināšanos, kā arī ar nervu impulsu savdabīgu ierosinājumu smadzenēs. Migrēnas slimnieki ir jutīgāki, emocionālāki, ātrāk reaģē uz laika apstākļu maiņu, neizgulēšanos, nepaēšanu, dienas režīma izmaiņām, kā arī alkoholu, sevišķi sarkanvīnu.

Ārsts nosaka diagnozi "migrēna", rūpīgi izvaicājot un izdarot neiroloģisko izmeklēšanu kabinetā.

Kā ārstēt migrēnu?

To nav iespējams izārstēt, bet var mazināt lēkmes simptomus un padarīt biežās lēkmes retas. Ja ir 1-2 lēkmes mēnesī un retāk, ieteicams ātri ieņemt kādu pretsāpju līdzekli pietiekamā devā. Pieaugušajiem vispirms jāizmēģina paracetamols vai aspirīns. Bērniem sākumā izmanto kādu augu valsts līdzekli, piemēram, ar mentola vai piparmētru eļlu ieziež deniņus, aizauss paugurus, nomierina, uzliek aukstu vai siltu kompresi uz galvas un mēģina klusumā un tumsā aizmidzināt. Bērni pēc neilga miega mēdz pamosties veseli.

Šos līdzekļus var mēģināt lietot arī pieaugušie. Ja tie nelīdz, izmanto ibuprofēnu vai kombinētos pretsāpju līdzekļus. Visefektīvākie lēkmes mazināšanas līdzekļi ir nopērkami ar recepti.

Vai ir vēl kādas papildu ārstēšanas metodes bez zālēm?

Latvijā migrēnas profilaktiskai ārstēšanai sāk izmantot Eiropā sertificēto bioloģiskās atgriezeniskās saites metodi. Sevišķi efektīva tā ir bērniem kā arī cilvēkiem ar vazomotoru distoniju - īpatnību, kad veģetatīvā nervu sistēma un mazie un lielie asinsvadi saasināti reaģē uz dažādiem ārējiem (laika apstākļi, alkohols, nervozēšana, pārslodze u.c.) vai iekšējiem (mēnešreizes, saaukstēšanās, pārēšanās, u.c) faktoriem.

Ar testu un datoru cilvēku apmāca regulēt dažādas ķermeņa funkcijas, ko mēs parasti nevaram nemaz vai varam ierobežoti. Rokas kļūst siltas, normalizējas asinsspiediens (ja iemesls ir pārliecīgs nervu sistēmas uzbudinājums), atslābst savilktie plecu muskuļi un līdz ar to mazinās galvassāpes. Ar šo metodi strādā komanda - neirologs, neirofiziologs un psihologs. Pie mums tā ir tikai LU Kardioloģijas institūtā un RPIVA Psiholoģijas pētniecības institūtā, kur ar šo metodi strādā speciālistu grupa docentes Dainas Voitas vadībā.

Lasītāju jautājumi. Man bieži sāp pakausis, deniņi, retāk piere. Galvassāpju rezultātā vemju. Man ir 24 gadi, vai tā varētu būt migrēna? Sāpes atkārtojas vismaz reizi mēnesī, dažkārt pat vairākas dienas pēc kārtas galvā ir jūtama spiedoša sajūta.

Spiedoša sajūta galvā nebūs migrēna, bet ļoti stiprās galvassāpju lēkmes ar vemšanu gan varētu būt. Bieži migrēnas slimniekiem ir vairāki galvassāpju veidi. Parasti dabīgie līdzekļi maz palīdz migrēnai, bet samērā labi mazina galvassāpes, ko izraisa kakla muskuļu saspringums, nepareiza stāja, kakla skriemeļu izmaiņas. Tomēr vēlams apmeklēt ģimenes ārstu vai neirologu, vai galvassāpju speciālistu.

Vai par migrēnu uzskatāmas galvassāpes, kas mani un manu meitu (16) piemeklē pirms lielākiem vēja pūtieniem, kā arī magnētisko vētru laikā? Ģimenes ārste domā, ka migrēna man no nepietiekami izārstēta smadzeņu satricinājuma.

Viss aprakstītais atbilst migrēnai. Iespējams, ka pacientei ir menstruāla migrēna, kas saistīta ar hormonu svārstībām organismā. Šāda veida migrēnas mēdz būt pārmantotas, un tad nereti visiem cietējiem palīdz līdzīgas zāles.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Interesanti

Vairāk Interesanti


Receptes

Vairāk Receptes


Dzīvnieki

Vairāk Dzīvnieki


Notikumi

Vairāk Notikumi


Cits

Vairāk Cits


Tehnoloģijas

Vairāk Tehnoloģijas


Zirnis joko

Vairāk Zirnis joko