Šādu dzīves ceļu R.Brensons izvēlējās jau 16 gadu vecumā, kad pameta skolu, lai ķertos pie pasaules lāpīšanas. "Man nepatika, kā man mācīja skolā. Man nepatika, kas notiek pasaulē, un es gribēju to izlabot," nesenā intervijā žurnālam Business 2.0 atceras pats R.Brensons. Lai gan bija 1966.gads, viņš nevis uzvilka kļošenes un devās sludināt mieru un mīlestību ar ģitāru rokās, bet gan dibināja žurnālu Student, kam bija jākļūst par pirmo lielo "studentu žurnālu studentiem". Izrādījās, ka tirgus ko tamlīdzīgu bija gaidījis jau sen, — pirmā numura reklāmas ieņēmumi tālu pārsniedza pat optimistiskākās prognozes un plati atvēra durvis nākamajiem projektiem. Un tad dzima Virgin — zīmols, kas joprojām ir viens no vērtīgākajiem pasaulē un gandrīz 40 gadu laikā kļuvis neatraujami saistīts ar R.Brensona vārdu.
Sākumā Virgin nodarbojās ar lietotu mūzikas albumu pārdošanu pa pastu. Arī šis bizness bija sekmīgs, un drīz vien R.Brensons varēja dibināt ierakstu izdevniecību Virgin Records. Tās priekšā zaudēja nozīmi visi iepriekšējie sasniegumi — jau pirmo uzņēmuma izdoto albumu — Maika Oldfīlda Tubular Bells — pārdeva vairāk nekā miljons eksemplāros, šķietami nodrošinot īpašniekiem laimīgas vecumdienas jau 23 gadu vecumā.
Tomēr R.Brensona vēlme mainīt pasauli nepazuda ar nu jau leģendārās bārdas izaugšanu un pirmajiem tūkstošos mērāmajiem čekiem. Vairākus gadus Virgin Records turpināja izdot eksperimentālas mūzikas ierakstus, īpašu uzmanību pievēršot krautrokam (tieši Brensona paspārnē ārpus Vācijas atpazīstamību iemantoja Faust, Can un Tangerine Dream). Mainoties mūzikas modei, mainījās arī Virgin Records, 70.gadu beigās mūziķu sarakstam pievienojot Sex Pistols, XTC un citas tālaika alternatīvās mūzikas grupas.
Paplašināšanās turpinās
Beidzot, pēc vairāk nekā desmit mūzikas izdevniecībā nostrādātiem gadiem, R.Brensons sajuta tieksmi pēc pārmaiņām. Arī šoreiz biznesa plāns dzima no viņa personiskās pieredzes. Kā vēlākajās intervijās stāstīja pats R.Brensons, regulārie lidojumi pāri okeānam viņu pamatīgi nogurdināja un lika meklēt iespējas, kā padarīt tos ērtākus. Viņš pārdeva Virgin Records konkurentiem EMI un ķērās pie lietas, dibinot Virgin Atlantic Airways.
Sākumā šķita, ka ar to Brensona veiksme ir beigusies. "Pirmā lidmašīna, kuru mums sūtīja, saskrējās ar putniem un salauza dzinēju. Tā kā tā vēl nebija piegādāta, apdrošināšana zaudējumus nesedza, un mēs bijām pusotru miljonu lielos mīnusos vēl pirms pirmā lidojuma," žurnālistiem 1982.gada notikumus pirms pāris gadiem stāstīja pats R.Brensons. Tos vajadzēja segt trīs dienu laikā, pretējā gadījumā viņa bankas vadītājs draudēja apķīlāt visu uzņēmumu. Brīnumainā kārtā tas izdevās, un tagad Virgin Atlantic Airways apgrozījums jau mērāms miljardos dolāru, savukārt R.Brensona un Virgin biznesa impērija ir izpletusies tālu aiz sākotnējām nozarēm.
Protams, ne visi R.Brensona biznesa projekti bijuši tik
veiksmīgi. Atspirdzinošo dzērienu marka Virgin Cola pat uzņēmuma
mītnē tiek izrunāta pusčukstus un ar vāji slēptu izsmieklu, bet
kāzu preču veikalu tīkls Virgin Brides, par spīti nosaukumam (vai
tā dēļ), neiekaroja līgavu uzticību. "Vairums biznesa projektu
izgāžas, tāpēc tajos vērts iesaistīties tikai gadījumā, ja tā
pamatā ir kas vairāk kā tikai vēlme pēc peļņas. Starp izdzīvošanu
un bankrotu ir ļoti smalka līnija. Lai izdzīvotu, jācīnās, jācīnās,
jācīnās un jācīnās," pieredzē dalās pasaules 245.bagātākais
cilvēks.
Rekordu medības
Tomēr ar biznesa veiksmēm vien Ričards Brensons nebūtu iekarojis regulāru vietu dzelteno avīžu pirmajās un nopietnu laikrakstu pēdējās lapās. Tur viņš nokļuvis gan ar oriģinālo pieeju uzņēmumu reklamēšanā — piemēram, par jau minētās Virgin Cola ienākšanu ASV tirgū R.Brensons pasludināja, tankā iebraucot Taimskvērā, tērpies tikai sieviešu biksītēs —, gan piedzīvojumiem ārpus biznesa.
Atšķirībā no vairākiem viņa kolēģiem, šie piedzīvojumi ir saistīti nevis ar privātās dzīves līkločiem, bet gan tāliem lidojumiem un kuģojumiem. R.Brensons ir rekordātrumā šķērsojis Atlantijas okeānu gan jahtā, gan gaisa balonā. Tiesa, viņa un Stīva Foseta vairākkārtējie mēģinājumi kļūt par pirmajiem cilvēkiem, kuri gaisa balonā šķērsojuši zemeslodi, allaž beidzās nesekmīgi, un titulu ieguva šveicietis Bertrāns Pikārs ar angli Braienu Džonsu. Vēlāk Fosets kļuva par pirmo cilvēku, kurš to paveica vienatnē, taču R.Brensons atgriezās pie kuģošanas.
Pēdējās ziņas par jauno rekorda mēģinājumu gan nebija iepriecinošas. Okeāns trakoja, un burulaiva ceturtdien nogāja no kursa. "Mēs nezinām, ko nesīs nākamās stundas. Pašlaik drudžaini cenšamies salabot buras, lai varētu turpināt ceļu," vēsta raksta tapšanas brīdī pēdējais ziņojums ceļotāju blogā.