Pēc atzinīgiem vārdiem vīna garšai un krāsai sekoja atmiņu pilna piebilde, ka viņš, dzīvodams Bordo, ir pieradis dzert Bordo vīnus, jo visā reģionā nemaz citu vīnu neesot bijis iespējams iegādāties...
Kopš 1443.gada
Vēsturiski Burgundijas teritorija aizņēma lielāku daļu Francijas nekā šobrīd, turklāt tajā ietilpa arī daļa no Flandrijas un Holandes. XV gs. Burgundijas hercogu vadībā valsts uzplauka kā mākslas un kultūras centrs ar rosīgu galma dzīvi. Toreizējais atbalsts Eiropas māksliniekiem šodien redzams gleznās, skulptūrās un arhitektūrā. Hercogiem izdevās saglabāt neatkarīgu valsti līdz 1674.gadam, kad Luijs XIV to anektēja un iecēla savus valdītājus.
Ceļveži apgalvo, ka Burgundija ir visbagātākā Francijas province — Burgundijā var vērot romānikas stila arhitektūras pieminekļus, baudīt slavenos vīnus, iepriecināt savas garšas kārpiņas ar gliemežiem un izskatīt acis dabas ainavās.
Burgundijas vēstures lappusēs paliekoši ierakstījies arī Hotel Dieu, kas bijusi patversme slimnīca nabadzīgiem ļaudīm. To 1443.gadā dibināja Burgundijas hercoga Filipa Labā kanclers un viņa sieva. Tas bija laiks pēc Simtgadu kara, kad apkārtnē vēl siroja laupītāji. Uzbrukumi un slimības daudziem vēl neļāva atsperties, tāpēc daļa devās pēc palīdzības uz Bonas pilsētu, kur bija atvērusies patversme un klostera māsas ārstēja slimos, pabaroja izsalkušos, pieņēma dzemdības, rūpējās par bāreņiem un veciem ļaudīm.
Patversme no viduslaikiem izdzīvojusi līdz šodienai, jo joprojām divās no klostera ēkām ir iekārtotas veco ļaužu mītnes un blakus darbojas arī slimnīca un māsu skola.
Patversmes galvenajā ēkā Hotel Dieu iekārtots muzejs. Pati iespaidīgākā ir patversmes arhitektūra, tā tiek uzskatīta par viduslaiku pērli. Ēku izvietojums veido greznu iekšējo pagalmu, bet centrālā nama izteiksmīgākā pazīšanas zīme ir dakstiņu krāsainais, ģeometriskais raksts, kas atstāj tiešām brīnišķīgu iespaidu un tiek uzskatīts par vienu no Burgundijas simboliem. Jāpiebilst, ka patversmes dibinātāji un viņu pēcteči ir radījuši ne tikai sterilu vietu laužu ārstēšanai, bet ielikuši šajā namā arī tā laika Burgundijas dvēseli, izveidojot skaistu vidi, kurā atvēlēta vieta kokgriezumiem rotātām mēbelēm, sienu gobelēniem un gleznām.
Vīna svētki
Par patversmes dibinātāju apķērību liecina fakts, ka Bonas patversmei un tās līdziniecēm tuvākajā apkaimē pieder vairāk nekā 60 hektāru vīnogulāju lauku — tas palīdz nodrošināties ar naudu.
Burgundijas vīna reģions sadalīts deviņos apakšreģionos. Vīna laukos strādā 23 algoti vīnkopji, kuru ražotā vīna nosaukumi Francijā komentārus neprasa — Gevrey Chambertin, Marssanay Nuits St.George no Cote de Nuits apakšreģiona, Pommard, Mersault un Puligny Montrachet no Cotes de Beaune, Chablis no Šablī utt., pavisam 41 nosaukums. Cenas — visdažādākās, atkarībā no sertificētā novērtējuma (appellation) un, protams, no vīna vecuma.
Bonas patversmēm ir vēl kāda sena tradīcija — kopš 1859.gada katra novembra trešajā svētdienā tiek rīkota izsole, kuru uzskata par vienu no cildenākajām labdarības akcijām pasaulē. Izsolē iegūto līdzekļu apjoms atkarībā no ražas gada kvalitātes svārstās no 1,83 līdz 5,18 miljoniem eiro. Vienlaikus izsoles rezultāti ir kā starta šāviens gadskārtējam Burgundijas ražas novērtējumam, kas ietekmē turpmākos vīna pārdošanas rezultātus visā reģionā.
Pirms izsoles divas dienas Bonā notiek pilsētas svētki, visi vīna pagrabi ir atvērti apmeklētājiem, bez maksas var nodegustēt dažādu gadu un marku vīnus, pilsētā netrūkst jautrības un mūzikas, uzstājas cirka mākslinieki. Staigājot pa vecpilsētu, noteikti nav iespējams paiet garām vietējo produktu degustācijām: ķidu desiņām, sieriem, pastētēm un, protams, austerēm un slavenajiem Burgundijas vīngliemežiem.
Degustācijas gan nav par velti. Arī, vēloties nogaršot kādus Grand Cru vai īpaši veca gadagājuma vīnus, par to tomēr jāmaksā — iespējams iegādāties degustācijas biļetes, kurām pievienoti kuponi, par kuriem tiek izsniegta attiecīgā vīna deva.
Degustācijās valda brīnišķīga atmosfēra: visi, draudzīgi smaidot, klīst pa lielajiem vīna pagrabiem, pēta kaudzēs sakrauto, jau apputējušo pudeļu etiķetes, drūzmējas pie mucām, ko apgaismo vientuļa svece, un groza pirkstos savu vienīgo vīna glāzi, kas tiek izsniegta pirms degustācijas un pēc tam paliek kā jauka piemiņa no vīna pagrabiem. Protams, katra paša ziņā ir, cik daudz no piedāvātā vīna iedzert, cik spļaut ārā šim nolūkam domātajos spaiņos.
Man visspilgtāk palikusi atmiņā vīnu degustācija, kurā kā viens no pēdējiem tika piedāvāts 1968.gada Aloxe–Corton sarkanvīns. Bija sapulcējies bariņš gados vecāku francūžu, un pēc klusuma brīža, kas tika veltīts pudeles attaisīšanai, francūži sāka bažīgi grozīties viens pret otru, murminot: "bušon, bušon!" (Korķis, korķis!).
Pačāpstinājuši lūpas, viņi vienojās, ka vīns ir apskādēts, tāpēc pudele bez ierunām tika nolikta sāņus, bet tās vietā vēra vaļā jaunu. Malks no nākamās bija izteiksmīgāks: ar izteiktu ķiršu un darvas sajaukumu. Īsts garšas piedzīvojums.
Dzīres pagrabos
Šogad izsole notiks 18.novembrī. Ja negribas braukt prom no Latvijas tās svētku laikā, der zināt, ka Burgundijas vīna pagrabu durvis ir vaļā gandrīz vienmēr (gan ne tik plašā apmēra un tik grandiozi).
Droši var apciemot lielākos vīna tirgotājus Burgundijā ar skanīgu nosaukumu – Patriarhs, tēvs un dēls. Greznā sieviešu klostera ēkā kopš 1780.gada mīt Patriarha vīna darītāju un tirgotāju kompānija. Tās vēsture ir vairāk nekā 200 gadu gara, tajā atrodams stāsts par Žanu Batistu Patriarhu, kurš bijis ļoti uzņēmīgs un zinošs cilvēks vīna darīšanas lietās, bet, tā kā viņam nav bijis pēcnācēju, pie vadības ticis brālis un vēlāk — brāļa dēls. Patriarhi gan nav izturējuši šo nodarbi līdz mūsdienām, 1940.gadā firmas vadību pārņēma cita ģimene, bet nosaukums joprojām apliecina, ka izmeklēti rūpīgā attieksme pret vīnu nav mainījusies.
Patriarhi ir ne tikai vīna ražotāji un pārdevēji, viņi ir arī izcila vīna pagraba veidotāji, jo iepērk no citiem ražotājiem kvalitatīvākos Burgundijas vīnus. Patriarha kompānija jūtas atbildīga arī par vīna uzglabāšanas ilgumu — sākot ar mucu izvēli, vīna pildīšanu pudelēs un beidzot ar vīna pārdošanas īstā laika noteikšanu. Viens skaitlis, kas labi ļauj iztēloties kompānijas apmērus, ir vīna pildīšana pudelēs: vidēji 10000 pudeļu stundā. Filiāles Ņujorkā, Štutgartē, Londonā un trīs reģionu pārstāvji pasaulē nodrošina Patriarha vīna nokļuvi 80 pasaules valstu veikalos un restorānos.
Patriarha pagrabos tomēr nerodas sajūta, ka esi ienācis lielveikalā, tieši otrādi, ir mazliet baisi, piemēram, ja degustācijas laikā rodas vēlme apmeklēt tualeti, līdz kurai jāiet prāvs gabaliņš: līkums aiz līkuma, klusumā, gar pudeļu krāvumiem, apzinoties, ka tā ir kvartāliem gara pastaiga zem Bonas vecpilsētas namiem.
Ja degustēt vīnus Patriarha pagrabos ieradīsieties nelielā pulciņā (5—10 cilvēki), tad par desmit eiro katram piedāvās nogaršot 13 dažādu Burgundijas vīnu, bet par 41 eiro vērtu ieejas biļeti vīna konsultanti iepazīstinās ar degustācijai pieejamiem vīniem, pavadīs cauri pagrabiem un beigās uzdāvinās pudeli laba vietējā ciema vīna. Piedāvājumu ir daudz, tai skaitā nobaudīt vakariņas Patriarha pagrabos.
***
Informācija
- Lidojums Rīga—Parīze vai Rīga—Ženēva (tālāk ar auto)
- TGV ātrvilciens Parīze—Dižona (no 20 eiro, pusotras stundas brauciens);
- Dižona—Bona (40 km, vilciens vai īrēta mašīna)
- Informācija angļu valodā par iespējām degustēt Burgundijas vīnus:
www.patriarche.com
www.beaune–visite–en–caves.com