Tomēr te nav vainīgs tikai attīstītājs - pēc šiem gadījumiem redzams, ka kvalitātes problēmas drudžainajā būvēšanās gaitā rada ne tikai negodīgi projektu attīstītāji, tās pieļauj nepilnīgā likumdošana un kontroles sistēma. Tāpēc pagaidām tikai no paša jaunās ģimenes ligzdas īpašnieka uzstājības ir atkarīgs, cik drīz pēc formālās nodošanas ekspluatācijā māja kļūs par siltu atpūtas saliņu valdošajā stresa jūrā.
Otrā sivēna nams
"SD līguma nosacījumi uz mēnesi padarīja manu piecu cilvēku ģimeni par bomžiem," Mājoklim stāsta Ilma Kauliņa, "bijām pārdevuši dzīvokli, jaunā māja skaitījās nodota ekspluatācijā Ādažu būvvaldei, taču patiesībā tai bija tikai karkass - ne grīdu, ne apdares, ne komunikāciju, un dzīvot tur nevarēja. Kādu laiku mitinājos pie māsas, bet tam taču ir robežas! Māja nav pabeigta līdz šim brīdim, lai gan dzīvojam tajā vairāk nekā gadu, un cīniņš par savešanu kārtībā turpinās." Līdzīgi bomžu statusā uz laiku nokļuvušas vairākas Jaunā Baltezera ģimenes. Kā secinājusi kāda ciemata iemītniece, kura vēlas saglabāt anonimitāti, līgumā ir maldinošs punkts, ka tā termiņš saistīts ar mājas nodošanu ekspluatācijā, taču patiesībā māja nav gatava, bet pircējam jau jāmaksā. Par kavējumiem SD neatbild, jo šis punkts attiecas uz trešo personu rīcību, kas līguma slēdzējiem nav saistoša.
"Es nopirku otrā sivēna Nuf-Nufa māju," ironiski nosmejas Anna (vārds mainīts), "janvāra vētras naktī gulēt nevarējām, likās, ka jumtu aiznesīs. No rīta konstatējām, ka tas nav noticis tikai labvēlīgā vēja virziena dēļ, jo lielā jumta plāksne bija tikai uzlikta, bet ne pieskrūvēta. Šī defekta novēršanai SD vajadzēja mēnesi, neesot varējuši dabūt skrūves."
Būtiski trūkumi šajā ciematā saistīti ar ugunsdrošību. Divas māju īpašnieces Mājoklim stāsta, ka, tikai pateicoties kamīnmeistaru profesionalitātei, viņu mājās izlabots nepareizi projektēts dūmenis, kurš koka konstrukciju ēkās neatbilst pat pastāvīgajai gāzes katla slodzei, nemaz nerunājot par SD solīto kamīna būves iespēju. Par otra iebraucamā ceļa neesamību, kas vajadzīgs nožogotajā 48 māju ciematā, iemītnieki attapušies pērn pavasarī, kad apkārt degusi kūla un mežs un bijis redzams, ka nelabvēlīgs vējš ar uguni var nosprostot vienīgo iebrauktuvi. Ādažu būvvaldē Mājoklim skaidro, ka otrs ceļš varētu tapt pāris gadu laikā, jo tas atkarīgs no citiem privātīpašniekiem.
Ne visiem slikti
Vairāki ciemata iemītnieki atzina, ka SD attieksme pret māju pircējiem nav vienāda. Dažās mājās pēc nodošanas bijis jānovērš vien daži defekti, kas neilgā laikā paveikts. "Visi taču maksājam līdzīgi - ap 600 latu par kvadrātmetru," rūgti secina Anna, pati uzņēmēja, "sanāk tāds 90.gadu bizness - ātri savākt naudu par nekvalitatīvu preci un pazust!"
Raitāk māju pabeigšana ritot uzstājīgajiem. Annas mājā pēc pāris nedēļām pacēlies linolejs pret flīzēm mainīts īpašnieces jurista klātbūtnē, savukārt I.Kauliņa aktu ar 27 defektu sarakstu saņēmusi pēc trešā rakstiskā brīdinājuma par prasības iesniegšanu tiesā nosūtīšanas SD. Firmai par labu strādā īrnieku pacietības mērs - I.Kauliņas mājā no pērnā gada 30.aprīļa tecēja garāžas jumts, taču "lūgumi un apelēšana pie paredzētā garantijas remonta neiedarbojās", un pirms divām nedēļām saimniece to salabojusi par savu naudu. "Uz to SD cer - viņi ignorē pircējus, kamēr tiem apnīk, un viņi salabo paši. Mēs gadu bijām izpalīgi meistariem, viņi pie mums dzīvoja, ēda, bijām spiesti ar to samierināties, lai darbi ritētu uz priekšu. Cik reižu brīvdienas rītā stāvu naktskreklā, un kāds jau klauvē pie durvīm, grib kafiju!" stāsta I.Kauliņa, un viņai piebalso vēl divas māju saimnieces.
Plēsonīgs piedāvājums
Arvien nav skaidrības par ciemata apsaimniekošanu. Kā stāsta iemītnieces, pirmais SD piedāvātais līgums bijis "vienpusīgs un plēsonīgs", iedzīvotājiem paredzējis plašas soda sankcijas, bet par apsaimniekotāja pienākumiem bijis visai lakonisks. Iemītnieku sapulcē pieprasīts cits apsaimniekotājs, taču pēc tam SD uz vairākiem mēnešiem atslēdza ielu apgaismojumu. Ziemā ielas tīrījuši paši iemītnieki, un spēcīgus filtrus arī pērkot paši, lai dzeramā ūdens lielais dzelzs piejaukums nebojātu sadzīves tehniku.
Anna uzskata, ka SD māju pircējiem jāprasa garāks garantijas termiņš, taču citi Mājokļa sarunbiedri domā, ka tas diez vai līdzēs, jo firma neatzīst kļūdas, bet "ķeras pie nākamajiem objektiem, pametot iepriekšējos pusratā". Arī vēstules būvvaldei nav līdzējušas - privātās sarunās meistari atzinuši, ka ciemats komisijai nodots, no mājas uz māju nēsājot vienu tualetes podu, kuru amatpersonu ierašanās brīdī uzstutē uz vajadzīgā cauruma.
Būvvalde nezinīte
I.Kauliņai vēl arvien nav nekādu mājas nodošanas - pieņemšanas dokumentu. Uz savām vēstulēm Ādažu būvvaldei, lūdzot pārbaudīt celtniecības kvalitāti un būvuzrauga atbildību, viņa gada laikā nav saņēmusi nevienu atbildi. Ādažu būvvaldes vadītāja Dace Medniece Mājoklim teic, ka neko nezinot par tādām vēstulēm, lai arī sūtītājai ir kopijas. Būvvaldei neesot arī līgumu kopiju, kaut gan vienu eksemplāru tai paredzēts saņemt, lai varētu kontrolēt celtniecības rezultātu. Tomēr D.Medniece pazīstot SD ģenerāldirektoru Raiti Avotu, sadarbība ar viņu esot laba. "Būvinspektors manā klātbūtnē pa mobilo telefonu zvanīja Avotam ar tekstu: Raiti, kas tev tur ir? Iedzīvotāji sūdzas, saved visu kārtībā, labi?" stāsta I.Kauliņa, un rūgti piebilst: "Nekas, protams, neuzlabojās. Būvvalde čomojas ar pasūtītājiem, bet mūs neviens neaizstāv."
Mājoklim neizdevās noskaidrot atbildīgās Ekonomikas ministrijas (EM) vērtējumu šai situācijai, tomēr nesen pausta apņemšanās sakārtot būvniecības politiku, jo nav izstrādāti tehniskie normatīvi, būvmateriālu standarti u.c. Eksperti norāda, ka būtībā nav arī pašas būvniecības politikas.
Katrs pats sava nama cēlājs
"Neapskaužu tos, kas nākotnē iegādāsies SD mājas, jo viņu juristi ar katru reizi ir slīpētāki. Cilvēks nepērk māju katru dienu un nezina visas nianses, bet pārdevēji mācās no katra gadījuma," bažījas I.Kauliņa.
SD valdes priekšsēdētājs Jānis Zivtiņš Mājoklim norāda, ka firmas privātmāju kvalitāte ir atbilstīga, citādi to "cena nebūtu cēlusies 2-2,5 reizes". Būvobjekta nodošanai ekspluatācijā neesot nepieciešama pilna iekštelpu apdare, turklāt Jaunajā Baltezerā katrs īpašnieks ievācoties ar parakstu apliecinājis, ka iepazinies ar mājas stāvokli un, ja nepieciešami uzlabojumi, rakstiski informēts par to termiņiem. Tāpēc neesot pamata runāt par iedzīvotājiem nodotām nepabeigtām mājām. Savukārt otrs piebraucamais ceļš detaļplānā gan norādīts, bet pēc likumdošanas nav obligāti ierīkojams. Par ciemata apsaimniekošanu pēc atteikšanās no SD pirmā piedāvājuma atbildīga ciemata kopsapulce, tāpēc pagaidām cits apsaimniekotājs nav izvēlēts, tomēr risinājumu varētu rast vasaras beigās, skaidro J.Zivtiņš.
Dižozolu ciemata iemītnieks Dzintars Lagzdiņš, par kura nepabeigto mitekli Mājoklis rakstīja iepriekš, tagad stāsta, ka SD solītie defektu novēršanas termiņi viņam atsūtītā vēstulē formulēti kā "saprātīgā laikā". Tomēr firmas pārstāvju tonis uzlabojies un vairākus mēnešus kaktā pieslietās grīdlīstes salīmētas.
Vairākums Mājokļa sarunbiedru secina, ka pašlaik tikai no paša īpašnieka uzstājības atkarīgs mājas būvniecības rezultāts, jo likumdošana un patērētāju aizsardzība ir nepilnīga. Nedarbojas būvdarbu kvalitātes kontrole, kaut arī būvuzraugs riskē ar savu sertifikātu, prasības objektu pieņemšanai vai nu ir pārāk vispārīgas un pazeminātas, vai arī netiek ievērotas, pieņemot objektus ekspluatācijā.
***
Eksperta viedoklis: Pircēju neaizstāv
Vitolds Peipiņš, Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs
Pašlaik trīs uzraugi aizstāv projekta realizētāja intereses - ar projektētājiem saistīti autoruzraugi, pasūtītāja intereses pārstāv būvuzraugs, bet namīpašuma atbilstību projektam kontrolē valsts būvinspektors. Mājokļu īpašnieku interešu aizstāvība patlaban ir pašu rokās. Rezultātā celtniecības izmaksas nav sabalansētas ar kvalitāti - izmaksas augstas, kvalitāte zema. Viens no iemesliem - mūsu valstī nav ilgtermiņa programmas, kā mēs celsim mājas, kā tās pārvaldīsim, kā remontēsim utt. Dažādas iestādes nodarbojas ar dažādiem jautājumiem, bet to efektivitāte ir ārpus jebkādas kritikas. Valsts ierēdņi šobrīd nevar sakārtot uzņēmējdarbības vidi, jo vienkārši nezina, kur ir problēma. Vienīgā iespēja ir konkretizēt likumdošanu un izvirzīt minimālās prasības objekta projektēšanai, celtniecības procesam un namīpašumu pārvaldīšanai. Šādā veidā varētu aizstāvēt klientu intereses situācijā, kad starp klientu un objekta celtniecības dalībniekiem ir pretrunas.