Ejas aizraktas, lai kāda klaidone lapsa vai jenotsuns neiemaldās. Migai ir šauras ventilācijas lūkas, kuras ļauj regulēt mikroklimatu alā. Aukstā laikā tās tiek aizbāztas ar sūnu kumšķi, kuru, siltākam laikam iestājoties, var ievilkt uz iekšu, tā regulējot temperatūru migā. Savukārt rudenī uzēstais tauku slānis ļauj āpsim ziemu bezrūpīgi snauduļot, nedomājot par ēšanu. Kāds vecs āpšu mednieks man nopietni apgalvoja, ka, pieliekot ausi ventilācijas lūkai, varot dzirdēt āpšu krākšanu.
Sasodīts, - mani pēkšņi pārņem apskaidrība: cik tas būtu jauki, ja mēs, latvieši, varētu kā āpši grūtos laikus pavadīt "krīzes guļā"! Visa valsts rudenī gar zemi! Elektrība, gāze, malka, degviela, pārtika, pabalsti - viss ietaupītos! Mūsu konkurētspēja, salīdzinot ar nācijām, kuras neguļ ziemas miegu, pieaugtu. Pamostos mēs pavasarī, siltumā un putnu dziesmās.
Kā tas īstenojams? Gēnu inženierija principā spētu radīt latviešu gulētāju paaudzes. Tikai viena liga: lai varētu mierīgi gulēt, ir jāsasniedz zināms treknuma līmenis. Mēs, dabas aizsardzībā strādājošie, daudzinātos "treknos gadus" tā arī nejutām, tātad izejmateriāls jaunajiem latviešiem būtu jāmeklē populācijas treknākajā galā. Bet vai tie savukārt spēs mierīgi gulēt? ASV zinātnieki atklājuši, ka esošās tauku šūnas cilvēka organismā pieprasot taukus vēl un vēl. Tātad, jo vairāk tev ir, jo vairāk pietrūkst. Kāds tur vairs ziemas miegs?