Psihisku traumu nevar pārvarēt viens. Ja jūti, ka netiec galā, meklē kādu, kas varētu palīdzēt. Tas ir mīts, ka kārtīgs vīrietis ar problēmām tiek galā pats, bet, ja to nespēj, tad nav vērts dzīvot. Meklēt otra palīdzību nav apkaunojoši! Kā neieslīgt depresijā, kā parūpēties par savu un tuvāko cilvēku garīgo veselību? Atbild psihoterapeits Juris Batņa.
Krīze daudziem laupījusi dzīvesprieku.
Viens no rādītājiem, vai cilvēks jūtas laimīgs vai ne, ir viņa finansiālā stabilitāte. Un ātrākais veids, kā kļūt nelaimīgam, ir salīdzināt sevi ar tiem, kuriem klājas labāk. Ļoti grūti sevi noregulēt tā, lai justos nepārtraukti laimīgs, tomēr daudz kas atkarīgs no paša attieksmes. Pat nonākot ļoti dziļā krīzē, cilvēks var atrast resursus, kas palīdz to pārvarēt.
Kas ir šie resursi?
Ir tāds jēdziens kā sociālā tīkla blīvums un kvalitāte - cik ir
tādu radu, draugu un paziņu, kas mums dzīvē svarīgi? Cik no tiem
reāli spēs mūs grūtā brīdī atbalstīt? Iespējams, ir draugi, kas uz
laiku var aizdot naudu, palīdzēt izdomāt jaunu biznesa plānu,
iekārtot pagaidu darbā. Psihologi pētījumos noskaidrojuši, ka
dzīves laikā mums pa īstam nozīmīgi ir kādi 12-16 cilvēki. Tuvākie
radinieki, dzīvesbiedrs, bērni, vēl pāris draugu un kolēģu. Taču
var būt arī tā, ka radi jau aizsaulē, no dzīvesbiedra esi šķīries,
bērni izauguši, draugs novērsies. Tāpēc vienīgais svarīgais cilvēks
sev esi tu pats. Tā jau ir daudz riskantāka situācija.
Ja nelaimē esi palicis viens, kā atvairīt depresiju?
Austriešu autoram Viktoram Franklam ir grāmata Cilvēki dzīves jēgas meklējumos. ASV tā ieskaitīta starp desmit grāmatām, kas visvairāk izmainījušas civilizāciju. Diemžēl latviski tā nav tulkota. Frankls bija ebrejs un Otrā pasaules kara gados nonāca koncentrācijas nometnē. Viņa acu priekšā sadedzināja sievu un meitu. Lai cik saspringts būtu mūsu finanšu stāvoklis, to nevar salīdzināt ar šādām ciešanām! Frankls bija dziļi izmisis, taču kā profesionālis viņš pieņēma domu, ka atrodas necilvēciska eksperimenta apstākļos. Viņš centās izprast, kas spēj izdzīvot situācijā, kad izdzīvot tikpat kā nav iespējams. Atklājās, ka izdzīvot spēj tikai tie, kuriem dzīvē ir apzināts mērķis. Diemžēl pētījumos noskaidrojies, ka skaidri definēti mērķi ir mazāk nekā 3% cilvēku.
Kur rast cēlos mērķus?
Šim mērķim nav jābūt tik grandiozam. Viens virziens, kur to meklēt - vai dzīvē bijis tik vērtīgs pārdzīvojums, kura dēļ vien ir vērts dzīvot. Tāds, piemēram, var būt brīdis, kad tēvs pirmoreiz rokās paņem jaundzimušo dēlu. Tā var būt arī kāda aizraušanās. Lasīju par topošo ārstu, kuram ļoti patīk opera un operdziedātājas Kristīnes Opolais balss. Kad viņa dzied, ārsts noteikti domā: "Lūk, es baudu ko tādu, kas paceļ pāri materiālajām problēmām!" Vēl var izdarīt ko tādu, ko neviens cits tavā vietā neizdarīs. Piemēram, labdarība bez personīgas ieinteresētības saņemt ko pretim. Lai cik grūti mūsu sabiedrībai patlaban klātos, mūsu vidū ir tik daudz cilvēku, kas visi kopā spēj slimiem bērniem saziedot gandrīz pusmiljonu latu!
Ko pierāda nesenie Vecrīgas grautiņi?
Ir krīzes, kuras iepriekš nevaram paredzēt, taču ir arī paredzamās krīzes, kas parasti saistās ar noteiktu vecuma posmu. Visnejaukāk, ja abas sakrīt. Īpaši smagi to patlaban izjūt jaunieši. Viņiem jāmēģina nošķirties no vecākiem un uzsākt pieaugušo dzīvi, taču viņi nevar atrast darbu, saņemt studiju kredītu, noīrēt dzīvokli. Turklāt šai vecumā paaugstinātais vīrišķais hormons testosterons dusmu brīdī provocē uz kaušanos.
Krīze ietekmē arī attiecības ģimenē, darbavietā. Situācija pasliktinās.
Manuprāt, dzīves pamats nav vis darbs, bet gan attiecības. Mūža nogalē es diezin vai atcerēšos tos simtus un tūkstošus pacientu, kuriem esmu palīdzējis. Toties ļoti ceru, ka man blakus būs sieva un bērni. Attiecībās pats galvenais ir, ko mēs vairojam - ciešanas, dusmas vai prieku.
Kā labāk atbrīvoties no stresa?
Sievietei stresa situācijā piemērotākas ir tonizējošas darbības, pārāk liela relaksācija viņu var iegrūst de-presijā. Tonizējoša iedarbība ir aerobikai, latviskam pirts rituālam, skaistumkopšanai. Vīrietim, kas jau pēc dabas ir cīnītājs, atslābt ir grūtāk, tāpēc viņam piemērotākas būs masāžas, ķermeņa kopšanas procedūras, meditatīvā prakse.
Ja finanšu dēļ nav iespējams atļauties psihoterapeita apmeklējumu un skaistumkopšanas salonu, bez maksas var pastaigāties svaigā gaisā. Minimālā slodze, kas dienā būtu jānostaigā kājām, ir aptuveni 8-9 km.
Ir daudz lietu, kas patiesībā nemaksā neko. Var izkāpt pieturu ātrāk un aiziet līdz darbavietai kājām. Var iekļaut ēdienkartē vairāk dārzeņu un augļu. Palīdz arī paradumu maiņa, taču ēšanas un fizisko aktivitāšu paradumus mainīt ir visgrūtāk. Bet var sākt ar minimumu - piecelties kaut pusstundu agrāk un noskalot sevi ar kontrastdušu. Var norīvēties ar dvielīti.
Pētījumi parāda, ka pat viselastīgākajiem cilvēkiem, kas ir ļoti radoši un atvērti pārmaiņām, apmēram 85% dzīves aizņem rutīna. Palēnām mainot ieradumus, varam sākt kolekcionēt pozitīvās sajūtas. Īsu brīdi pirms iemigšanas un pēc pamošanās smadzenes ir viegli ietekmējamas. Varbūt nav vērts šai laikā ieslēgt radio vai televizoru un klausīties kārtējās negatīvās ziņas. Labāk paklausīties tīkamu mūziku.