pamatskolas jauktajā korī, taču, kad ģimene pārcēlusies uz Rīgu, pieteikties Rīgas 99.vidusskolas korī Verners aizgājis pats. Pēc pāris nodarbībām skolotāja esot pateikusi, ka ar viņa balsi daudz jāstrādā, tāpēc priecātos, ja zēns ietu prom no kora. Brālis atnācis mājās bēdīgs, - par notikušo sašutusi ir Vernera māsa Evita Ozola. "Kur gan lai vēl viņš trenētu balsi, ja ne korī! Vai tad skolotājs nav domāts, lai to izkoptu?" Evita jautā.
Godu un balvas?
Laila Daudziņa, Ogres 1.pamatskolas mūzikas skolotāja uzskata, ka Vernera balss ir pietiekami laba, lai dziedātu korī. "Ja bērns var nodziedāt trīs skaņas, tad, ar viņu strādājot, rezultāts nebūs ilgi jāgaida. Bērniem bieži vien balss sāk skanēt pēc pusgada," stāsta L.Daudziņa. Viņa gan saprot, kāpēc kora vadītāji nereti neņemot korī rūcējus, jo žūrija skatē to pamana un vērtē ar mīnusu. "Tad jāizvēlas - vai nu laba līmeņa koris, kas ņem pirmās vietas, vai koris, kur dzied visi, kas to vēlas un neiet pa augšgalu. Es izvēlos otro, kas nozīmē daudz darba, toties attīstīti bērni." Šādu metodi atbalsta arī Māra Banka, Ogres 1.pamatskolas direktore, uzskatot, ka ar katru bērnu jāstrādā no rudens līdz pavasarim, lai būtu iespēja izaugsmei. Ja arī vēl pavasarī bērns šķietot nepiemērots korim, skolotāja iesakot vecākiem viņu virzīt kādā citā nodarbē. "Tas ir jāpasaka ļoti ētiski un taktiski," tā direktore.
"Jā, puika nav dziedātājs. Varbūt viņam to pateicu ne tā kā vajadzētu, neatceros, jo pagājis kāds laiks, taču lielākoties cenšos šādus gadījumus risināt maigi," komentē Iveta Lagzdiņa, Rīgas 99.vidusskolas kora vadītāja un mūzikas skolotāja. Viņa pirmoreiz dzirdot, ka notikušais izraisījis vecāku sašutumu, jo neviens ar viņu neesot runājis.
Skolotāja gan nenoliedz, ka 1.-4.klašu jauktajā korī uzņem labi dziedošus bērnus, jo "es neizeju uz kvantitāti, bet kvalitāti. Mūsu korim bijuši labi panākumi, man svarīgs skolas gods". Kāds ir kora vadītāja pienākums: mācīt dziedāt visiem, kuri grib, vai mācīt tos, kuri spēj pretendēt uz 1.vietu? "Kā katra skola pati uzskata," I.Lagzdiņa strādājot pēc metodes - iespējamos dziedātājus "noskatīt" mūzikas stundās. Tajās arī tiekot trenētas visu skolēnu balsis.
Koris ir visiem
"Koru jautājums ir sāpīgs. Visas problēmas sākās, kad koris izglītības sistēmā kļuva nevis par obligātu, bet interešu izglītību," vērtē Mārtiņš Klišāns, Rīgas Doma zēnu kora galvenais diriģents, kurš strādā par jauktā korta vadītāju arī Rīgas internātviduskolā. Kad koris bijis obligāts, vadītājs strādājis ar visiem bērniem. Patlaban katrai skolai ir sava izpratne un metode. M.Klišāns pieļauj, ka korim skolās tiek atvēlēts maz laika un līdzekļu. Lai kaza dzīva un vilks paēdis, koru vadītāji mēdzot praktizēt skolā divus korus: vienu lielu kori un kamerkori, kas cīnās par vietām un balvām. Savukārt Mārīte Grebzde, Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes iniciatīvu centra Interešu izglītības departamenta direktore, norāda, ka koris ir paredzēts visiem un tā mērķis - attīstīt skolēna prasmes. M.Grebzde atceras, ka vēl nesen reģistrējusi skolas jaukto kori ar 82, pat 90 skolēniem sastāvā. "Viss atkarīgs no skolotāja prioritātēm darbā. Vai viņš nāk strādāt vai izvēlas vieglāko ceļu, paņemot labākās balsis." Ja nu rūcējs neesot izmācāms, cita nodarbe jāiesaka, slavējot pārējās bērna prasmes. "To var izdarīt neaizvainojot," līdzīgās domās ir Sangvids Sīpols, Ziemeļvalstu ģimnāzijas psihologs.
Savukārt Zane Oliņa, izglītības programmas Iespējamā misija direktore un izglītības konsultante, uzskata, ka kora vadītājam ir jāizvērtē bērnu prasmes un jāsadala līmeņos: jauktajā korī, kamerkorī, zēnu korī, vokālajā ansamblī. Ja korī tiks uzņemti visi un skolotāja daudz laika pavadīs ar rūcējiem, no tā var ciest labi dziedošie bērni.
Vernera māsa Evita saprot, ka visi bērni nav piemēroti visām nodarbēm, taču, lai pārliecinātos, vai tiešām neder korim, zēnu aizvedīs uz Rīgas Skolēnu pili. "Nebēdājiet - neviens par rūcēju nepiedzimst, tas ir tikai treniņa jautājums," mierina M.Klišāns.