Rietumeiropas virtuvē sparģeļus ieviesa Luijs XIV, kurš panāca, ka sparģeļi galma karaliskās virtuves vajadzībām siltumnīcās tika audzēti visu gadu.
"Sparģeli ir visgaršīgākie tad, kad tie ir vēl stingri," saka restorāna La Boheme šefpavārs Māris Jansons un savos Gardēžu pasākumos ik mēnesi piedāvā sezonas aktuālākos ēdienus. Šobrīd viņa virtuvē redzamā vietā ir sparģeļi. Stingri, zaļi, kad tos mēģina salauzt, tad ar krakšķi tie arī pārlūst. Ja sparģelis negrib lūzt, tad tas jau ir pavītis un vairs nebūs tik labs un veselīgs. Veselīgs? Nu nekāda brīnumnūjiņa tas nav, jo 90% tā sastāvā ir ūdens, tāpēc jo īpaši tas ir cieņā mazkaloriju ēdienu baudītāju vidū. Bet pavasarī, kad pēc ziemas katrs zaļums liekas kā vitamīnu krātuve, arī sparģelī kā jau asnā ir visādas labas lietas.
Zinātāji jau būs pievērsuši uzmanību tam, ka sparģeļi ir dažādi. Drīz jau būs sadīguši arī vietējie! Ēdami ir tikai jaunie dzinumi asna stadijā, tāpēc sparģeļu audzēšanā ir īpaša metode - augsnes kārta tiek īpaši piebērta, lai dzinumi būtu garāki. Sparģeļu laiks ir no aprīļa līdz maija beigām, tad tie ir vislētākie. Latvijā tos ieved no Nīderlandes, Francijas, arī Itālijas.
Ja sparģeļi tiek audzēti gaismā, tie iegūst zaļu toni. Vispopulārākie ir baltie (ar viegli violetu toni) sparģeļi. Tie ir mīksti un nav šķiedraini. Optimālais sparģelis ir zīmuļa resnumā. Veikalā jāizvēlas tie sparģeļi, kuru galiņi vēl cieši sakļāvušies un kāti ir stingri. Pārauguši sparģeļi pārkoksnējas un, pat ilgi vārot, ir cieti un bezgaršīgi. Vārīšanai paredzētos sparģeļus mēdz arī mizot.
Sparģeļus uzglabā aukstā un tumšā vietā, kur temperatūra ir aptuveni 0 grādu. Glabājot gaismā, tie var iegūt rūgtu piegaršu.
Sparģeļus vāra ūdenī, mazliet saldinātā ar cukuru un ar mazu sāls piedevu. Jāsargās sparģeļus pārvārīt. Labāk lai tie ir pacieti, tādi, kas kraukšķ. Bet vispār jau pietiek tos īsu brīdi blanšēt, bet var ēst arī svaigus. Jo īpaši salātos. Svaigos sparģeļus arī pievieno krēmzupai, kad to blenderē.
Sparģeļus var ēst vienus pašus bez piedevām - vārītus un ar sviestu. Maigās garšas dēļ sparģeļi ir lieliski salātos, tos var izmantot arī desertos.
Tradicionāli sparģeļus Francijā pasniedz kā uzkodas ar olīveļļu, Itālijā - ar parmazāna sieru, Amerikā - ar šķiņķi.
***
Avotkreses un sparģeļa sorbets ar baltvīnā tvaicētiem rabarberiem
Vajadzēs:
rabarberus
cukuru un pūdercukuru
baltvīnu
avotkreses
sparģeļus
maskarpones sieru
šokolādi
Rabarberus sagriež gabaliņos, pievieno cukuru un sautē baltvīnā.
No avotkresēm un sparģeļiem iegūst sulu, ko iemaisa cukura sīrupā un saldē saldētavā, ik pa pusstundai apmaisot.
Maskarpones sieram pievieno rīvētu šokolādi un pūdercukuru. To visu samaisa un pasniedzot veido bumbiņas.
Šo desertu var pasniegt arī siltu, kad rabarberu "ķīselis" ir nesen vārīts. Maskarpones krēma vietā var savelt kādu saldējuma bumbiņu.
P.S. Dekorē ar spilgti dzelteniem smiltsērkšķu ievārījuma "punktiņiem".
***
Jauno sparģeļu salāti ar svaigiemgurķiem un redīsiem
Vajadzēs:
sparģeļus
svaigu gurķi
redīsus (ar visām lapām)
biešu lapiņas,
olīveļļu (kaņepju vai rapšu eļļu, jo tām ir mazliet rūgtena garša)
baltvīna etiķi
sāli, piparus
paipalas olas dzeltenumu
rupjmaizes grauzdiņu
Sparģeļus var ēst tāpat kā ābolus - svaigus. Pēc garšas tas ir ļoti neitrāls, bet, papildinot ar sāli, piparu, garšvielām, citiem salātiem, sparģelis ir lielisks salātos.
Plāni sagriež gurķi un to īsu brīdi (līdz pusstundai) marinē baltvīna etiķī (kurā iemet arī kādu pipariņu). Svaigiem salātiem vienmēr der olīveļļas un baltvīna etiķa mērce (vinegrets), bet garšas dažādošanai var pamainīt eļļu, piemēram, izvēlēties kaņepju vai rapšu eļļu, kas piešķirs mazliet rūgtenu niansi.
Redīsu salātiem sagriež ar visām lapām, jo tieši tām ir intensīvāka garša. Biešu lapas piešķirs salātiem arī citu krāsas niansi.
Sparģelim piestāv ola, lasis, Holandes mērce
***
Jauno sparģeļu krēmzupa
Vajadzēs:
sparģeļus
kartupeļus
sīpolus
olīveļļu
lauru lapas, sāli, piparus
citronu
Zupas vārīšanai izmanto sparģeļa baltos galus. Tos nomizo. Sparģeļus un kartupeļus ņem vienādās attiecībās, piemēram, no katra pa puskilogramam. Visus dārzeņus sagriež un pasautē katliņā olīveļļā. Pievieno lauru lapu, sāli un piparus. Uzlej ūdeni (1/3) un vāra, kamēr kartupeļi gatavi. Krēmzupām nevajadzētu pārspīlēt ar ūdens daudzumu, lai tās nebūtu ūdeņainas. Pievieno saldo krējumu un ļauj vēlreiz zupai uzmest burbuli.
Tad visu sablenderē un izkāš caur sietu.
Pirms pasniegšanas zupai pievieno mazliet citrona sulas.
P.S. Spilgtākai krāsai un svaigākai garšai blenderēšanas laikā krēmzupai var pievienot spinātus un sparģeļu zaļos dzinumus.
Dekorē ar redīsu šķēlītēm, kaņepju eļļu vai olīveļļu.