Komentē zobārste Baiba Krauze:
Tātad — lai jebkurš cilvēks spētu uzturēt labu mutes dobuma higiēnu, nav vajadzīgs daudz. Zobu birste, zobu pasta, zobu diegs un ūdens. Ar to arī pietiek. Mūsu mutes dobumā uz pastāvīgu dzīvi ir apmetušās vairāk kā 615 dažādu baktēriju sugu. Harvardas profesors periodontoloģijā Sigmunds Sokranskis kādā rakstā ir minējios, ka baktēriju skaits mutes dobumā viennozīmīgi ir lielāks nekā cilvēku skaits uz zemeslodes. Kā izpaužas slikta mutes dobuma higiēna?
Patiesībā tā ir ķēdes reakcija - mūsu mutes dobumā ir gan labās, gan sliktās baktērijas. Sliktās atbild par paaugstinātu kariesa aktivitāti, smaganu saslimšanām, problēmām ar kaulu, sliktu elpu. Ja mūsu mutes dobuma higiēna ir slikta, tad sliktās baktērijas savairojas tik daudz, ka labās vairs nav spējīgas ar tām konkurēt. Rezultāts - kariess, gingivīts (smaganu iekaisums), periodontīts (kaula un zobu saišu saslimšana), zobu zaudējums. Protams, ne katram pieaugušajam augstākminētie argumenti liksies pietiekoši nozīmīgi... Jo- kas gan tas ir, zaudēt zobu? Laikam jau nekas, ja cilvēks zaudē vienu zobu. Bet, ja tiek zaudēta puse no esošajiem? Un ejot uz darba interviju svarīgs ir ne tikai tīrs un kārtīgs apģērbs, bet arī - smaka no mutes...
Kā arī pēdējos gados atkal tiek apskatīta mutes dobuma baktēriju ciešā saistība ar dažādām organisma saslimšanām, piemēram, sirds vārstuļu saslimšanām, bakteriālu pneimoniju u.c. Tiek uzskatīts, ka mutes dobuma patogēnās baktērijas ar asins straumi spēj migrēt pa organismu un „pieķerties” slimai vietai, piemēram, bojātam sirds vārstulim un uzturēt tur saslimšanu. Šo sauc par fokālās infekcijas teoriju. Sievietēm, kurām ir slikta mutes dobuma higiēna, periodonta saslimšanas, pēc zinātnisko pētījumu datiem daudz biežāk bērni dzimst ar mazu svaru un priekšlaicīgi. Ja vecāki bērnam nodod savas sliktās baktērijas, tad droši var rēķināties ar to, ka bērnam būs līdzīgas mutes dobuma problēmas kā vecākiem — augsta kariesa aktivitāte nav tikai tāpēc, ka ēd konfektes... Lai būtu augsta kariesa aktivitāte nepieciešami gan mikrobi, gan ogļhidrāti... Un tas ir mīts, ka kaula un zobu saišu problēmas — periodonta saslimšanas — attīstās tikai veciem cilvēkiem. Šai saslimšanai ir gan juvenīlās formas, kas atklājas pusaudža vecumā, gan formas, kas atklājas ap 30 gadu vecumu un var būt pat tik agresīvas, ka zobi paliek ļoti kustīgi un tiek zaudēti 5 gadu laikā...
Kāpēc cilvēkiem ir slikta mutes dobuma higiēna, ja to uzturēt ir patiesībā tik vienkārši? Daudzos gadījumos to saista ar ģimenes modeli. Piemēram — mans tēvs nav tīrījis zobus, un viņam tie ir labi līdz sirmam vecumam, kāpēc man tie būtu jātīra? Tad vēl var būt kāda īpaši negatīva pieredze ar zobārstu „padomju laikos” un zobu netīrīšana var izveidoties kā psiholoģiska aizsargreakcija. Apmēram tā, ja jau man zobi tik slikti un es esmu tik slikts pacients, tad netīrīšu vispār. Kā arī tā var būt aizsargreakcija pret zobu labošanu - ja sāpējis labojot vai bijušas kādas citas problēmas. Vismaz agrākos laikos labošanas notika bez anestēzijas un tas nebūt nebija patīkams pasākums. Kad zobu rāva, tad vismaz atsāpināja - līdz ar to loģika elemetāra. Lai nesāpētu, kad labo, tad labāk iet izraut bez sāpēm... Parasti tā ir psiholoģiskas dabas problēma, kurai tiek atrasts kāds cits izskaidrojums, piemēram - man paliek slikti no zobu pastas, ar zobu birsti var sabojāt zobus utt.
Ko darīt?