Dzīvoklis ar augstajiem griestiem mūra ēkā, kuras dzimšanas datums nav precīzi zināms, Adriānu Rozi uzrunāja uzreiz. Nozīme, protams, bija tam, ka trīsistabu dzīvoklis (86 m2) jau bija iepriekšējo saimnieku gaumīgi izremontēts, tāpēc tajā varēja ievākties uzreiz. Adriāna smej, ka dzīvokļa pievienotā vērtība ir mašīnas stāvvieta pretī logiem Avotu ielas otrā pusē un aura, ko viņa izjutusi, ienākot te pirmo reizi: "Man patika viss, ieskaitot šķirbas dēļu grīdā un skatu pa logiem uz koka māju ielas pretējā pusē."
Dzīvoklis iekārtots, nesekojot modes tendencēm, bet ļaujot vaļu pašas izjūtām, interesēm un sirdij tuvām lietām. Draugi jokojot, ka namamāte ciena eklektiku, un Adriāna atzīst, ka viņai piemītot "neliela vājība uz antikvariātiem", bet patīkot arī kontrasti. Tāpēc viņa bieži mēdzot iegriezties arī veikalos, kuros it kā neko prātīgu nevarētu meklēt. Tomēr Adriāna prot saskatīt lietas, kas "ir lētas, bet tādas neizkatās". Viņa spriež: "Ar mēbelēm ir kā ar kurpēm un apģērbiem. Ieraugi kaut ko un domā - nekad, ne mūžam, bet ieliec to interjerā, un izskatās lieliski." Uz galdiem, kumodes un plauktiem Adriāna izvietojusi gan atzītu, gan vēl mazpazīstamu fotogrāfu darbus. Viņa atzīst, ka fotogrāfijām ne vienmēr jākarājas pie sienas.
Adriānas dzīvoklī kā cimds ar roku sadzīvo antikvariātos, mēbeļu salonos un arī galdniekmeistaru darinātas mēbeles. Viņai patīk arī pašai uzmeistarot kaut ko interesantu, piemēram, grāmatplauktu kabinetā. Tas taisīts no K- Rautā pirktiem kronšteiniem un turpat iegādātiem un pašas sazāģētiem dēļiem.
Ļaujot vaļu iztēlei, tapa skapis kabinetā. Īsts eklektikas meistarstiķis: "Ar galdnieku izspriedām un savienojām antīkas detaļas - smalkas kājas un karnīzi ar taisnu minimālismu - durvīm, kurās vēl ieliku violeta stikla "lodziņus". Iznāca tīri labi!"
Pavasarīgs akcents dzīvoklī ir košas prīmulas podiņā uz palodzes. Adriāna spriež, ka pirkt puķes podiņā ir izdevīgāk - tās ilgāk priecē acis, turklāt paveicies, ka šajā namā blakus ieejas durvīm atrodas mazs puķu veikaliņš.