Lai izvairītos no nepatīkamajām veselības problēmām, speciālisti aicina cilvēkus rūpīgi ievērot personīgo higiēnu, jo A hepatīts ir klasiska "netīro roku slimība". Īpaši svarīgi to pirms jaunā skolas gada esot atgādināt skolēniem. Inficēties var dažādi
"Viss sākās vienkārši ar temperatūru, nekas nesāpēja. Domāju, ka esmu saaukstējusies. Kad neizdevās nodzīt temperatūru, devos pie ģimenes ārsta, kurš nosūtīja uz analīzēm," atceras Inese Olle. Kad tās parādījušas, ka ir problēmas ar aknām, viņa uzreiz nosūtīta uz LIC. Parasti gan simptomi, kas liecina par inficēšanos ar A hepatītu, ir daudz izteiktāki, jo ir nelaba dūša un novērojamas vēdersāpes.
Lai arī pašreizējā ārstēšanās ir nepatīkama, regulāri tiek liktas sistēmas, arī turpmākais dzīves veids būs diezgan ierobežots, tomēr viņa priecājas, ka neviens no tuviniekiem un arī darba kolēģiem nav inficējies. I.Ollei gan joporjām nav skaidrs, kā viņa inficējusies, jo rokas reguāri mazgājot. "Kā saka mans dakteris, vienreiz laikam tomēr nebūšu to izdarījusi, un šī reize būs bijusi liktenīga," saka I.Olle. Viņa piebilst, ka centrā šo slimību ārstēs daudz inteliģentu un kulturālu cilvēku, kam nav sveša higiēna.
Kā skaidro LIC direktore Baiba Rozentāle, inficēšanās veidi var būt visdažādākie, tomēr raksturīgākie esot gadījumi, kad infekcija tiek nodota, cilvēkiem savstarpēji kontaktējoties, lietojot vienus priekšmetus, ar ēdienu un arī lietojot uzturā nepārbaudītas kvalitātes ūdeni. Kas ir par iemeslu pašreizējam uzliesmojumam, kas izplatījies tieši galvaspilsētā (324 gadījumi) un Rīgas rajonā (41 gadījums), vēl pēta Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) epidemiologi.
Neesot ūdens vaina
SVA sabiedrisko attiecību vecākā speciāliste Elīna Sprūde–Nesenberga gan atklāj, ka līdzšinējie epidemioloģiskie izmeklējumi ļauj secināt, ka "A hepatīta izplatība sākusies un turpinās pārsvarā sadzīves kontakta ceļā" un saslimstības pieaugums nav saistīts ar dzeramo ūdeni.
To, ka Rīgā vainojams varētu būt dzeramais ūdens, kategoriski noraida arī pašvaldības uzņēmuma Rīgas ūdens pārstāvis Artūrs Mucenieks.
"Neesmu dzirdējis, ka pēdējos 50 gados ūdens kvalitāte galvaspilsētā
būtu bijusi par iemeslu saslimšanai ar šādu slimību. Protams, ja kāds
inficētais būs nogrābstījies gar krūzi, tad cits padzeroties varbūt var
inficēties, bet ne dzerot ūdeni no krāna," saka A.Mucenieks. Pēc viņa
teiktā, uzņēmumā ik dienu tiek veiktas ūdens kvalitātes pārbaudes un
esot pat modelētas situācijas, vai "kādam ļaunam teroristam būtu
iespējams kaut kā saindēt ūdeni vai palaist tajā kādu sērgu", kas
parādījušas, ka šādas iespējas faktiski nav.
Ilustrē situāciju medicīnā
B.Rozentāle prognozē, ka drīzumā saslimstība ar A hepatītu turpinās pieaugt, jo cilvēkiem ir mazinājusies imunitāte pret šo vīrusu. Pēc viņas teiktā, cilvēkiem ir divas iespējas, kā izvairīties no inficēšanās — pastiprināti pievērst uzmanību higiēnai vai arī vakcinēties, kas dod imunitāti uz visu mūžu. Latvijā gan šī vakcīna nav iekļauta obligātajā vakcinācijas kalendārā, tādējādi ir iedzīvotāju brīva izvēle.
Infektologs Uga Dumpis stāsta, ka citviet pasaulē ir prakse, ka valsts apmaksā vismaz to cilvēku vakcināciju, kas ir bijuši kontaktā ar infekcijas perēkli (inficēto personu). Faktā, ka vīruss strauji uzliesmojis, U.Dumpis nesaskata Latvijas sanitāri higiēnisko apstākļu ievērojamu pasliktināšanos, jo tad strauji izplatītos arī dizentērija, drīzāk viņš tajā vaino epidemioloģisko dienestu vājumu. "Tā slimība vienkārši ir palaista un laikus nav apturēta," saka U.Dumpis, uzsverot, ka šiem dienestiem jau nevar pārmest, jo tajos trūkst cilvēku. "Tas vienkārši kārtējo reizi ilustrē situāciju Latvijas medicīnas sistēmā. Sabiedrības veselība mūsu valstī vienkārši nav prioritāte, un šis ir kārtējais apliecinājums tam," saka U.Dumpis. Viņam gan negribētos, lai izveidotos situācija, ka visi līdzekļi tiktu koncentrēti A hepatīta apkarošanai, jo tad kas cits var palikt novārtā.
Svarīgākais, ko gan viņš, gan citi speciālisti iesaka, ir cilvēkiem pašiem būt pēc iespējas piesardzīgākiem.