Salīdzinot 2009.gada un 2008.gada apsekojuma rezultātiem ir palielinājušies laba veselības stāvokļa pašvērtējumi, vienlaicīgi sarūkot vidēja veselības stāvokļa pašvērtējumiem. Nedaudz samazinājušies arī "slikta" un "ļoti slikta" veselības stāvokļa pašvērtējumi.
Sievietes retāk savu veselības stāvokli ir raksturojušas kā "labu" un "ļoti labu", bet biežāk to raksturojušas kā "vidēju" un pat "sliktu". Ņemot vērā atšķirīgo abu dzimumu vecuma struktūru (sieviešu mūža garums ir lielāks nekā vīriešiem), tas nav nekas pārsteidzošs.
Veselības stāvokļa pašvērtējums dažādās vecuma grupās ir atšķirīgs. Visoptimistiskāk savu veselību vērtē jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem. 83% no tiem savu veselību novērtēja kā "labu" vai "ļoti labu". Savukārt 43% iedzīvotāju vecumā no 65 gadiem savu veselību vērtē kā "sliktu" vai "ļoti sliktu".
Latgales
reģionā piektā daļa (20%) iedzīvotāju savu veselības
stāvokli vērtēja kā "sliktu" un "ļoti sliktu". Latgales iedzīvotāju
ienākumu līmenis vienmēr ir bijis zemākais valstī un tas nenoliedzami
ietekmējis spēju segt ar ārstēšanos saistītos izdevumus.
Nedaudz uzlabojusies iedzīvotāju attieksme pret savas veselības aprūpi un profilaksi. No 19% 2008. gadā līdz 16% 2009. gadā ir samazinājies to respondentu īpatsvars, kuriem pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijusi nepieciešamība veikt pārbaudi pie medicīnas speciālista vai ārstēšanos (izņemot zobārstu), bet viņi to nav izdarījuši. Tajā pašā laikā no 6.6% līdz 7.9% ir pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri atteicās no ārsta vizītes naudas trūkuma dēļ.
2009.gadā puse no tām personām, kuras atteikušās no medicīnas speciālista palīdzības, kā galveno iemeslu nosauca "nevarēju atļauties (pārāk dārgi)", kad gadu iepriekš to īpatsvars pārsniedza nedaudz vairāk par trešdaļu (35%). Tas ir skaidrojams ar to, ka 2009.gada martā tika paaugstinātas ambulatoro pakalpojumu cenas, savukārt, slimnīcu pakalpojumu cenas dubultojās.
Vislielākās problēmas norēķināties par veselības pakalpojumiem ir trūcīgākajām iedzīvotāju grupām.
No 11% 2008.gadā līdz 13% 2009.gadā ir pieaudzis to personu vecumā no 16 gadiem īpatsvars, kuras naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties zobu pārbaudi vai ārstēšanu. Ar šo problēmu visbiežāk sastopas personas, kuras pieder pie zemāka ienākuma līmeņa mājsaimniecībām.