Jautāti, kuras ir tās īpašības, kas pietrūkst, lai sāktu krāt vai lai krātu vairāk, 44% iedzīvotāju atbild, ka tā ir spēja atteikties no kaut kā. Vēl 22% min disciplīnas trūkumu, bet 17% mērķtiecības trūkumu.
Pētījumā atklājās, ka no visiem Latvijas reģioniem Latgales iedzīvotājiem biežāk trūkst mērķtiecības. Zemgalieši secina, ka izdotos krāt vairāk, ja viņi būtu disciplinētāki, kamēr Kurzemes iedzīvotāji caurmērā visretāk piekrīt apgalvojumam, ka viņiem trūkst spēja atteikties no kaut kā, lai krātu.
Neskatoties uz to, ka 2.ceturksnī aptuveni par 10% pieauguši iedzīvotāju uzkrājumu apjomi, tomēr aizvien aptuveni 40% Latvijas iedzīvotāju atbilstoši GE Money Bank izstrādātajai iedzīvotāju ieradumu matricai ir klasificējami kā tērētāji. Tieši šīs grupas pārstāvji ir vismazāk mainījuši savu attieksmi pret uzkrājumiem un viņi arī vismazāk cenšas mainīt savu dzīves stilu par labu finansiālajai drošībai ilgtermiņā.
"Vispirms ir jāizvirza savas dzīves mērķi, jānoskaidro prioritātes un galu galā jāuzņemas atbildība par savu dzīvi, lai spētu atteikties no kaut kā par labu finansiālajai drošībai, attīstītu sevī mērķtiecību un disciplīnu. Ja dzīvei ir mērķis, tad ir skaidrs no kā atteikties un kā labā veidot uzkrājumus, disciplinēt sevi savos izdevumos, kontrolēt impulsīvo vēlmi apmierināt mirkļa iegribas. Ir jāmācās meklēt un atrast pašam savus risinājumus, pieņemt savus patstāvīgus lēmumus, nevis vadīties pēc atdarinājumiem vai stingriem priekšnoteikumiem," uzskata psiholoģe Ilze Dreifelde Gabruševa, Naudas plānošanas centra eksperte.
Jau pētījumā šā gada marta beigās noskaidrojās, ka pēc obligāto maksājumu (tai skaitā pārtika un transports) veikšanas, pārējiem tēriņiem (piemēram, iepirkšanās, izklaides, sports utt.) 42% iedzīvotāju paliek no 101 līdz pat 400 latiem mēnesī. Tāpat arī tika secināts, ka cilvēki vismazāk gribētu atteikties tieši no iepirkšanās, tāpat 39% nebūtu gatavi samazināt izdevumus par zvaniem, kurus neapmaksā darba devējs, līdzīgi 37% un 32% negribētu mazināt savus tēriņus par kultūras pasākumiem un par auto.
Populārākā metode - atlikt noteiktu naudas summu katru mēnesi
Puse aptaujāto (51%) atzīst, ka konkrētas krāšanas metodes tiem nav, taču uzkrājumi tiek veidoti. Vienlaikus vidēji katrs piektais (21%) norāda, ka katru mēnesi, līdzko saņemta alga, noteikta summa tiek atlikta uzkrājumos.
Psihologa ieteikumi - lai attīstītu sevī spēju krāt, ir jāvar:
- pateikt "Nē" savām un citu mirkļa iegribām;
- būt drosmīgam, lai atteiktu otram (piemēram, aizdevumu, izmaksāt kādu izklaidi u.tml.);
- noskaidrot personīgā pašvērtējuma avotus, jo cilvēks bieži vien ir izšķērdīgs tādēļ, ka vēlas demonstrēt savu statusu un varu;
- iemācīties koncentrēt savu gribu konkrētu mērķu īstenošanai;
- saprast, kā nauda īsteno "attiecību instrumenta" funkcijas (piemēram, tā vietā, lai pavadītu laiku kopā ar bērniem vai partneri, pērkam dārgas dāvanas);
- attīstīt pacietību, spēju nogaidīt, jo "viss nenotiek uzreiz".
Informācija par pētījumu
Pētījumu veikusi firma "GFK Custom Research" pēc GE Money Bank pasūtījuma. Tās ietvaros aptaujāti vairāk nekā 400 respondentu, iegūtie dati ir reprezentatīvi attiecībā uz Latvijas sabiedrību ar neto ienākumiem virs 400 latiem mēnesī.