Juglas ezera krastā projekts Gadalaiki, kurā iecerēts dzīvojamo ēku
ciemats 19,3 hektāru platībā, no jauna uzkurinājis diskusiju par
būvniecību applūstošajās teritorijās. Jo sevišķi aktuāla tā ir pēc
šāgada februārī pieņemtā Satversmes tiesas sprieduma, kas saistīts ar
līdzīgu problēmu Lielā Baltezera krastā. Spriedumā tika dots visām
pašvaldībām saistošs Aizsargjoslu likuma skaidrojums: būvniecība
applūstošajās teritorijās nav pieļaujama, pilsētās un ciemos obligāti
teritorijas plānojumā jānorāda aizsargjosla un visa applūstošā
teritorija ir iekļaujama aizsargjoslā.
Dienas aptaujātie speciālisti, sekojot tam, norāda, ka teritorijas
plānojumā Rīgas dome nedrīkstēja pieļaut būvniecību Gadalaiku zemes
gabalā. Nepieļaujami arī esot tas, ka zemes gabalā, kur iecerēta
kompleksa apbūve, būvvalde nepieprasīja izstrādāt detāļplānu. Turklāt
Aizsargjoslu likuma nepareiza interpretēšana neatbrīvo no atbildības.
Rīgas domes pilsētas attīstības departamenta direktors Pēteris Strancis Gadalaiku projektu nevēlas komentēt. Iemesls esot tas, ka viņam pieder 20 procentu daļu arhitektu birojā GrafX, kas izstrādāja Gadalaiku projektu un ko vada viņa krustmāte arhitekte Rūta Krūskopa. Rīgas pilsētas jaunā attīstības plāna izstrādes laikā P.Strancis bija attīstības departamenta pilsētplānošanas pārvaldes vadītājs. Taču viņš uzsver, ka neesot piedalījies lēmumu pieņemšanā par Gadalaiku projektu. "Tur nav nekāda interešu konflikta," saka P.Strancis.
Lai arī attīstītāji pērn novembrī saņēma būvatļauju divu Gadalaiku ēku pamatu izbūvei, tagad būvatļauja ir apturēta. Gan ne pēc domes iniciatīvas, bet pēc domē iesniegtās Berģu iedzīvotāju sūdzības.
Ko stāsta pārdevējs
Uzdodoties par parastu pircēju, Diena uzrunāja Vestabalt tirdzniecības konsultantu Mārtiņu Uzkalnu, kurš tirgo dzīvokļus ēku ciematā Gadalaiki. Pēc viņa stāstītā, patlaban no 62 pieejamiem dzīvokļiem rezervēti esot 10–11. Ezera pārplūšanas draudus viņš nenoliedza, bet, pēc viņa teiktā, tādēļ namus sargās divarpus metru liels valnis, kā arī būs apakšsūkņu stacija, kas sliktākajā gadījumā lieko ūdeni izsūknēs. Jautāts, vai šie draudi kaut kādā veidā tiek atrunāti arī līgumā, ņemot vērā, ka automašīnas, piemēram, paredzēts novietot pazemē, pārdevējs atbildi nesniedza, sakot, ka namu applūšana nav iespējama.
Valnis sargās no plūdiem
Berģu iedzīvotāju galvenās iebildes ir, ka, projektu uzsākot, nebija sabiedriskās apspriešanas, zemes gabalam mainīts zonējums pilsētas attīstības plānā, kā arī, projektu īstenojot, ir iespējams plūdu apdraudējums pārējiem Juglas ezera krasta iedzīvotājiem. Sarunā ar Dienu viņi norāda — Juglas ezers applūstot regulāri. Joprojām arī dažus metrus no Gadalaiku būvlaukuma redzamas plūdu liecības — niedru kaudzītes, ko sanesuši janvāra plūdi. "Pēdējos divos gados te janvārī ir bijuši tādi plūdi kā nekad iepriekš, izņemot 1969.gada vētru. Iespējams, tas saistīts ar to, ka likvidēja slūžas," saka Berģu iedzīvotājs, kurš vēlējās palikt anonīms.
Zemesgabala attīstītāji plūdu problēmu nenoliedz — SIA Juglas skati pārstāve Līga Plaude sarunā ar Dienu min, ka viņi noskaidrojuši, ka maksimālais applūšanas līmenis esot 2,2 metri, tāpēc, lai jaunās mājas pasargātu, iecerēts gar krasta līniju veidot 2,5 metrus augstu valni, kas kalpošot arī kā veloceliņš. Ļaudis, kas dzīvo netālu no Gadalaikiem, savukārt māc bažas, ka viņu pagalmos līdz ar to plūdu ūdeņi smelsies vairāk nekā līdz šim. Cik garš varētu būt valnis un cik mājas tas sargās, L.Plaude vēl nezina.
Sabiedrības par atklātību Delna juridiskais analītiķis Kristaps Markovskis norādīja, ka projekta saimniekiem namu applūšanas gadījumā atbildības nebūs — "atbildīga būs pašvaldība, kura ir atļāvusi būvēties un par zaudējumiem varēs maksāt no nodokļu maksātāju naudas", viņš norāda.
Bez detāļplāna
Patlaban no kopā Gadalaikos iecerētiem 11 daudzdzīvokļu namiem un 40 privātmājām būvatļaujas izsniegtas divu ēku pamatu izbūvei, kā arī atļauja veloceliņa būvēšanai. Par to, kā kopumā projekts tiks attīstīts, liecina tikai skiču projekts. Kāda būs infrastruktūra, piebraucamie ceļi — tas viss tikšot risināts un saskaņots projekta turpmākajās kārtās, Diena uzzināja būvvaldē. Detaļplāna izstrāde, kas ietvertu arī sabiedrisko apspriešanu, pieprasīta netika. "Kāpēc (detāļplāns – red.) varētu būt bijis vajadzīgs? Attīstības plānā ir iezīmētas tās teritorijas, kurām ir nepieciešami detaļplāni," saka P.Strancis.
Tiesa, Delnas pārstāvis K.Markovskis kategoriski iebilst — valdības noteikumos rakstīts, ka kompleksai teritorijas apbūvei, kurā plānota gan dažāda infrastruktūra, gan inženierkomunikācijas, jāizstrādā detaļplāns.
Neziņa par spriedumu
Uz jautājumu, vai pamatojoties uz ST spriedumu, kas liedz būvēties applūstošajās teritorijās, Gadalaiku projekts vispār nebūtu jāaptur, P.Strancis atbild: protams, esot iespējams "bremzēt" projekta saskaņošanas tālāko gaitu, taču tikai, ja vides institūcijas saskaņošanas gaitā iebildīs. Viņš arī norāda: ""Applūstošā teritorija" tiek viļāts kā karsts kartupelis. Es neesmu tiesīgs spriest par Satversmes tiesas spriedumiem, bet neviens nav paskatījies un parēķinājis sekas. Visi sapratuši likumu tā, taču tagad viens Satversmes tiesas spriedums pasaka — ziniet, jūs tā kā visi esat darbojušies nepareizi."
Lielrīgas reģionālās vides pārvaldē (LRVP), kura izsniedz nosacījumus attīstītājiem, ST spriedums izraisījis neziņu. "Pagaidām attīstītājiem iesakām, lai nogaida, citi attīstītāji taisa sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu. Pēc sprieduma sanāk, ka aizsargjosla ir jebkura applūstošā teritorija un tur nedrīkst būvēties," Dienai norāda Māris Strautmanis, LRVP direktora vietnieks un min vairākas diskutablas applūstošās teritorijas — Sarkandaugavu, Ķīšezera krastus, Bolderāju, Mangaļsalu. LRVP gaidot grozījumus Aizsargjoslu likumā. Tos izstrādā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, taču attiecībā uz ostas teritorijām.
Vides ministrs Raimonds Vējonis patlaban jau pieprasījis informāciju par Gadalaiku projektu un, ja teritorija izrādīsies applūstoša, viņš lūgšot Valsts būvinspekciju izvērtēt iespēju anulēt projekta būvatļaujas. "Applūstošās teritorijas apbūvēt nedrīkst, likumā jau tas sen ir noteikts. Satversmes tiesas spriedums tikai atvēra acis tiem, kas to neredzēja," ministrs paskaidro. Arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs uzsver, ka applūstošās teritorijas apbūvēt nedrīkst.