Uzreiz jāatzīst, ka salīdzināt Šanhajas modes nedēlu ar Parīzes vai Milānas, vai pat Tokijas modes nedēļu ir pāragri, jo, pirmkārt, modes nedēļā piedalās vien padsmit modes dizaineri, no kuriem lielākā daļā ir no Ķīnas, tomēr internacionālu šo modes nedēļu padarīja tādu modes namu un dizaineru dalība kā Guy Laroche (Francija), Pierluigi Fucci (Itālija), Green by Adeline (ASV) un viena no radošākajām ready-to-wear dizainerēm šajā modes nedēļā - Yuki Torii no Japānas. Vairāki jaunie modes dizaineri no Taivānas gan neradīja revolūciju modes vēsturē, bet gan rāmi seko savam gausi ieturētajam stilam, kur princešu kleitas vēl joprojām ir topā.
Ķīniešu modes mākslinieki savās kolekcijās izmantoja tradicionālos ķīniešu vēstures un kultūras elementus līdzīgi Pekinas olimpiskajām spēlēm, piesaistot ķīniešu operas dziedātājus vai bundziniekus. Tāpat arī kolekcijās dominēja tādi elementi kā ķīniešu kareivji (Jenny Ji māla kareives), tradicionālās Qipao kleitas dažāda veida stilizācijās (parasti pieguļoša silueta, tasina, ar stāvapkaklīti un diagonālo aizdari pāri krūšu daļai un šķēlumiem abās pusēs).
Trīsdesmitgadniece Ling Yali, kura visās intervijās atzīst, ka jūtas sešgadīga, savā ziņā bija viena no kreatīvākajām, daudz izmantojot rokdarbu elementus, tomēr bieži vien ši elementi ir par daudz un pārlieku daudz jau redzēti uz mēles (motociklistu aizsargķiveres uz sudraboti legingi)
Tomēr īpaši pārsteigumi šajā Šanhajas modes nedēļā neatklājās, kas ir saprotams, jo Ķīna modes dizana jomā vēl joprojām ir vairāk ražotāju, ne dizaineru lomā un citu valstu dizaineru kopēšana šeit vēl joprojām ir normāla parādība. Ķīniešu modes dizaineriem bieži vien trūkst stila tīrības, bieži kolekcijām nav skaidri jūtama koncepta un nereti šķiet, ka silueti ir vecmodīgi, jau sen redzēti, materiāli ļoti dārgi un grezni vai tieši pretēji – lēti (māklsīgā āda, daudz sintētikas). Ķīna, īpaši Šanhaja, patreiz ir uz materiālisma viļņa, tādēļ šeit bieži vien ārišķīga greznība ir svarīgāka par labu ideju un dizanu.
No organizatoriskā viedokļa viss bija augstā profesionāļā līmenī, skatēm scenogrāfiju veidoja pieredzējis scenogrāfs no Anglijas, modeles bija vienas no top labākajām visā Ķīnā, un kā vienmēr neiztika arī bez miličiem, kuri gan smalkos viesus ik pa brīdim izgrūstīja no uzgaidāmās telpas skašu starplaikos.
Diezgan neskaidrs gan bija vasaras sezonas atspoguļojums, jo personīgi man šķita, ka vairāki dizaineri bija radījuši rudens/ziemas, nevis pavasara/vasaras kolekcijas. Bet, domājams, tuvojoties Expo 2010, šīs nepilnības tiks novērstas.
Jaunas zvaigznes šoreiz neuzlēca, bet jāatzīst, ka ar katru sezonu Šanhajas modes nedēļā kļūst aizvien satāmāka un nav vairs ilgi jāgaida, kad pasaule uzzinās par jauniem un talantīgiem Ķīnas modes dizaineriem, to es Jums varu garantēt kā modes dizaina pasniedzēja Šanhajas modes institūtā.