"Putnu ziņā tas bija īsts eldorado," saka Jānis Ķuze, Ķemeru Nacionālā parka (ĶNP) administrācijas izpētes un plānošanas daļas vadītājs. Starp pīlēm seklajā ūdenī draudzīgi šļakstinājušies pļavu noganītāji - pussavvaļas zirgi un taurgovis.
Kāds varbūt pajautās - kas gan te īpašs? Parasta applūdusi paliene. Taču vēl pirms dažiem gadiem vietā, kur tagad lejtecē rotaļīgi izlīkumo Slampes upe, stiepās kā gar lineālu novilkts grāvis - liecība no padomju laika varenā meliorācijas uzvaras gājiena, kas tūkstošiem kilometru upju un strautu sadzina taisnos kanālos un grāvjos. 2002.gadā ĶNP sāka Slampes upes atjaunošanas projektu, kas ietvēra upes lejteces posma izlīkumošanu. Tas ir pirmais tik apjomīgais upju atjaunošanas projekts Latvijā. Tiesa, Rietumeiropā šādi projekti nav nekāds retums. Upes atjaunošanas projekts bija Eiropas Savienības programmas LIFE Daba plašāka mitrāju atjaunošanas un apsaimniekošanas projekta sadaļa.
Upes vietā bija grāvis
Slampes upes kopējais garums ir 18 kilometru, no tiem projektā atjaunots 2,08 kilometru posms upes lejtecē pie ietekas Kauguru kanālā. Tiesa, pēc 2005.gadā veiktās izlīkumošanas jaunais upes posms ir divreiz garāks - 4,6 kilometri. Galvenais - Dunduru pļavās ir atjaunots dabiskais plūdu režīms.
Vēl XX gadsimta sākumā Slampe tecēja pa slīkšņainām pļavām un zāļu purviem. Pirmais lielais solis apkārtnes pārveidošanā tika sperts 30.gados, izrokot Kauguru kanālu, kas pa īsāko ceļu uz Lielupi novadīja Džūkstes un Slampes upju ūdeņus. 1964.gadā Slampes upe pārcieta iztaisnošanu, vēl desmit gadus vēlāk - upes rekonstrukciju. Padomju gados tika arī meliorētas Dunduru pļavas. "To malas izveidoja taisnas, kā ar lineālu novilktas. Savukārt pati upe tika iztaisnota un salaista iekšā kanālā," stāsta J.Ķuze. Tā ticis izmainīts hidroloģiskais režīms, un plūdi te vairs nebija iespējami.
Lai atjaunotu plūdu režīmu Dunduru pļavās, kas ir nozīmīga dabas aizsardzības teritorija, ĶNP atjaunoja palieni un tas nozīmēja arī sliekšņa līmeņa paaugstināšanu pie ietekas Kauguru kanālā. Sākumā bijusi doma pie ietekas veidot slūžas, taču pēc tam tomēr nolēma kā slieksni veidot laukakmeņu krāvumu. Pārgāznes rajons un jaunā upes grīva kļuvusi pievilcīga arī putniem. Jaunās grīvas seklumos nāk baroties melnais stārķis un jūras ērglis, savukārt krastu nobrukumos var ligzdot zivju dzenītis. Tiesa, jaunā upes gultne nav kādreizējās gultnes precīza kopija. Gultne tika veidota pa pļavas zemākajām vietām, savukārt līkumus kartē projektētāji zīmēja atbilstoši Dunduru pļavas reljefam. "Vēsturiskā situācija bija tik dramatiski izmainīta, ka taisīt upi it kā pa veco gultni - tā būtu butaforija," stāsta J.Ķuze.
Pirmie lielie plūdi bija jau nākamajā gadā pēc upes atjaunošanas darbiem - 2006.gadā. Tomēr šopavasar plūdi bija īpaši labvēlīgi, lai palienē sapulcētu lielu putnu skaitu. 2006.gadā izrakņātā zeme upes krastos lielā mērā atgādinājusi Mēness ainavu, taču šogad palienē veģetācija bija atjaunojusies un seklajā ūdenī ūdensputniem bija, ar ko baroties. Arī paši plūdi bija lieli, jo ziemas otrā puse bija sniegiem bagāta.
Jāgaida ķikuts
Pirms atjaunošanas Dunduru pļavas bijušas gluži parastas meliorētas pļavas ar necilu putnu faunu. J.Ķuze cer, ka tagad varētu parādīties arī kāds ķikutu riests, jo šai sugai ir vajadzīgas mitras, ciņainas pļavas, kādas rodamas dabiskās palienēs. Ligzdot varētu arī pļavu tilbītes, ķīvītes, kāda no pļavās ligzdojošām pīļu sugām - platknābis, prīkšķe. Jau pirmajā vasarā pēc pārrakšanas jaunos upes līkumus novērtēja arī melnie stārķi. Tomēr, lai upe atjaunotos līdz īsti dabiskai sistēmai, būšot nepieciešami vairāki gadi.
Projekta kopējās izmaksas bija aptuveni 30 000 latu, lauvas tiesu samaksāja Eiropas Savienības programma LIFE Daba, līdzfinansējums nāca no Latvijas.