Kad kādu brīdi bijām parunājušies, viņš man negaidīti pajautāja, vai es zinot, cik viņam gadu. Vidējais mūža ilgums Andorā ir 83 gadi, tālab es uzreiz nojautu, ka viņa jautājumā slēpjas kāda viltība. Pirms spēju bilst kādu pieklājīgu versiju, vīrietis pats pasteidzās paziņot, ka viņam ir 93. Lai to pierādītu, viņš bez minstināšanās izvilka autovadītāja apliecību.
Ja uzskata, ka pirmie iespaidi ir paši svarīgākie, tad jāpiebilst, ka viņš uzreiz man palīdzēja uztvert Andoru kā ļoti pievilcīgu zemi. Tā ir iespiesta starp kalniem, gluži tāpat kā cita Eiropas pundurvalsts Lihtenšteina, tikai trīs reizes lielāka, tātad arī redzēt ir ko trīs reizes vairāk. Turklāt šie kalni saplūst ar kataloniešu Pirenejiem, nekautrīgi uzsūcot dienvidu kaimiņu kultūru un tradīcijas, un tas cita starpā nozīmē arī to, ka ļaudis šeit zina, kā baudīt dzīvi.
Kā uz veikalu
Andora izstiepusies pa augstkalnu pārēju starp Spāniju un Franciju. Es iebraucu no ziemeļiem, uzreiz pamanot, ka man pretī stiepjas nemitīga automašīnu kolonna, kuru uz robežas aptur franču robežsargi un pieprasa atvērt somas un bagāžniekus, labi zinot, ka daudzi jo daudzi krīt kārdinājumā, ierodoties šajā beznodokļu mekā.
Pirmajā pilsētā, kur piestāju — Pas de la Kasā, — ir dutyfree iepirkšanās centrs, gluži tāpat kā lidostās. Vēl ir divas iespējas, kā doties tālāk. Pirmā ir garš tunelis par maksu. Otrā ir līkumots ceļš, kas pārved pāri 2370 metru augstajai Envaliras kalnu pārejai un tad strauji ieslidina Andorā.
Tālāk lielceļš seko Valiras upei — garām vairākiem slēpošanas kūrortiem, hidroelektrostacijai un monstrozam spa kompleksam Caldea, līdz aizved līdz mazās zemes galvaspilsētai, ko arī sauc par Andoru. Tā ir blīvi apdzīvota pilsētiņa, kas iedzīvojusies kalnu ielejas paplašinājumā.
Viesnīca Pyrenees, kur esmu rezervējusi trīs naktis, atrodas kalna nogāzē pilsētās nomalē. Tā ir tīra, praktiska un draudzīga, un uz tai pieguļošās autostāvvietas jumta ir skaists baseins.
Īsi izbaudījusi ūdens priekus, devos uz vecpilsētu — nelielu rajonu ar akmens ēkām, kas ielenc Casa de la Val kompleksu. Tagad tur mājo parlaments, bet savulaik tas bija Andoras administratīvais centrs, kad varu vēl dalīja Spānijas bīskaps Seode Urhels un Francijas karalis.
Teorētiski bīskaps un Francijas prezidents aizvien ir Andoras prinči, kas dala varu, lai gan faktiski mazajā valstī tagad ir demokrātiski vēlēts parlaments un ministrijas, kas mājo modernās ēkās līdzās Tautas laukumam.
Izņemot šos minētos rajonus, Andoras galvaspilsēta man atgādināja lielveikalu konglomerātu, kam labi veicas vienas dienas tūristu pievilināšanā, iekārdinot tos ar beznodokļu luksusa precēm, piemēram, smaržām un rokaspulksteņiem. Pilsētā bija sākusies kārtējā izpārdošana, taču es atzinu, ka preces nebūt nav tik lētas, izņemot apavus. Tieši tā es tiku pie divām jaunām sandalēm, kurām, protams, atradās vieta jau tā piestūķētajā ceļojumu somā.
Pirmajām vakariņām izvēlējos kārtīgi apceptu cāli, ko piedāvāja argentīniešu steika nams turpat blakus manai viesnīcai. Nākamajā vakarā devos uz Ca la Conxita — šajā restorānā ir sajūta, ka to iekārtojis bezgaumīgu Helovīna apsveikuma kartīšu mākslinieks. Taču pirmo mulsumu palīdz pārvarēt saimniece, kas sagaida katru viesi, draudzīgi piesēž pie galda un uzklausa, kādu ēdienu kurš vēlas. Es izvēlējos steiku, kuram sekoja arbūzs.
Ārpus galvaspilsētas
Andorā pietiek vietu, lai interesanti pavadītu vismaz dažas dienas. Piemēram, apmeklēt vecu lauku saimniecību Casa Cristo, kas savulaik bija liels tabakas ražotājs. Tagad tur iekārtots etnogrāfiskais muzejs, bet līdzās vēl tiek iekopti daži lauki, kuros slejas lielas, rozīgās tabakas lapas.
Šķiet, ka katrā pilsētiņā un ciemā ir sava romiešu laiku kapela, kas viduslaikos celta no raupji tēsta akmens. Man visvairāk patīk Santakoloma, kas atrodas nedaudz uz dienvidiem no galvaspilsētas. Šim dievnamam ir apaļš tornis un gotu fresku paliekas.
Mertikselas kalna nogāzē atrodas kādas citas godājamas andoriešu kapelas atjaunotās drupas. Leģenda vēsta, ka te reiz brīnumainā kārtā parādījusies Jaunava Marija. Kad 1972.gadā vecais dievnams nodega, tā vietā tika uzslieta jauna svētnīca.
Nedaudz vairāk uz ziemeļiem pie Arkalisas pilsētas es devos kalnu pārgājienā, lai sasniegtu Tristaina ezeru. Klinšu ieskautā ūdenskrātuve ir jauka vieta, kur piesēst, lai, piemēram, apēstu sviestmaizi. Un tad pretoties pulkstenim, kas it kā mudina doties tālāk, bet acis negrib atvadīties no skaistās ainavas. Jā, reizēm pietrūkst laika, lai apskatītu pat pavisam mazas valstiņas.
***
Praktiski
Naktsmājas. Arthotel. Stilīgas naktsmājas netālu no iepirkšanās rajona Andoras pilsētā. No Ls 65, ieskaitot brokastis. Arthotel.ad
Hotel Pyrénées. Andoras pilsētas centrā, ar baseinu uz jumta. No Ls 35.
Hotelpyrenees.com.
Hotel Coma. Maza ģimenes viesnīca blakus kalnu
pilsētiņai Ordino. No Ls 50. Hotelcoma.com
Maltītes. Šķiet, ka populārākais ēdiens ir argentīniešu steiks, ko importē no Dienvidamerikas. La Barbacoa, (3 Cap del Carer) ir lēts un lielisks restorāns netālu no Andoras pilsētas centra, ja garšo grilēta gaļa. Lielisku bārbekjū piedāvā Parrilla Argentina l"Era del Rossell, kas atrodas Mertikselā.
Andorā ir arī daudz picēriju un tapa bāru. Kaut ko atšķirīgu piedāvā restorāns Ca la Conxita (12 Calle la Llacuna) — pati saimniece piesēž pie jūsu galda, lai uzklausītu vēlmes. Izvēlieties jebko, tas vienalga būs gardi.
Vairāk informācijas: Andorra.ad