Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā vakar atklāja Baltijā pirmo Šūnu transplantācijas centru. Tas noticis trīs mēnešus pēc tam, kad turpat Stradiņos diviem infarktu pārcietušiem slimniekiem veikta mūsu valstī pirmā cilmes šūnu transplantācija sirds muskulī.
Par to, kāda nozīme turpmāk varētu būt reģeneratīvās medicīnas metožu izmantošanai dažādu saslimšanu ārstēšanā, saruna ar Šūnu transplantācijas centra vadītāju Ēriku Jākobsonu.
Centra atklāšana saistās ar cerību, ka arī pie mums cilmes šūnu transplantācijas procedūras, par kurām līdz šim lielākoties vēstīja ārvalstu prese, spēs atjaunot veselību pacientiem, kuriem ir grūti ārstējamas slimības.
Jā, man pēdējo dienu laikā arvien biežāk raksta, zvana un jautā, kā varētu pieteikties šūnu transplantācijai. Taču jābrīdina, ka mēs centrā pacientus nepieņemsim un arī gultas slimniekiem netiks ierīkotas. Šūnu transplantācijas centrs ir pētniecības iestāde ar modernām iekārtām aprīkotu laboratoriju, kur noritēs cilmes šūnu savākšana, apstrāde un, iespējams, arī to pavairošana. Šūnu savākšana ir tikai daļa no darba, ko esam paredzējuši veikt. Mēs kopā ar ār-stiem izstrādāsim arī tehnoloģijas, kā un ko ar tām darīt tālāk. Klīniskajos pētījumos noteiksim izmantoto tehnoloģiju efektivitāti, veiksim iegūto datu apstrādi un izvērtēsim, vai procedūra ir devusi gaidītos rezultātus.
Arī profesora Andreja Ērgļa vadībā septembrī veiktā cilmes šūnu
transplantācija sirds muskulī notika klīniskā pētījuma ietvaros.
Vai tas nozīmē, ka jāpaiet vēl laikam, līdz plašākam pacientu lokam
varētu būt pieejama šūnu transplantācija kā ārsta izrakstīta
terapijas metode?
Patlaban es tiešām nevaru nosaukt konkrētu datumu, kad tas varētu notikt.
Latvijā, ja salīdzina ar citu pasaules valstu pieredzi, reģeneratīvās medicīnas attīstība ir atpalikusi par desmit piecpadsmit gadiem, tāpēc patlaban mūsu mērķis ir aktivizēt pētījumus, lai pēc iespējas drīzāk varētu ieviest šūnu transplantācijas arī praksē. Taču Baltijas reģionā mēs esam līderi, kas pirmie izveidojuši šādu centru.
Kādas ir reģeneratīvās medicīnas priekšrocības, salīdzinot ar ierastajām ārstniecības metodēm?
Medikamentozā terapija bieži vien nesniedz nepieciešamos rezultātus. Ar zālēm, piemēram, nevar panākt bojāto sirds muskuļa šūnu atjaunošanos pēc miokarda infarkta, tāpēc sirds vairs nevar darboties kā agrāk. Savukārt cilmes šūnas spēj radīt jaunas šūnas, tādējādi pēc to transplantācijas iespējams panākt muskuļa šūnu atjaunošanos. Tā mēs palīdzam organismam pašam tikt galā ar slimību.
Protams, katrs organisms ir individuāls, tāpēc precīzi nevar
noteikt, vai šie atjaunošanās rezultāti sagaidāmi sešu vai deviņu
mēnešu laikā, taču mēs rūpīgi sekojam līdzi pirmajiem pacientiem un
izvērtēsim rezultātu.
Kāpēc tieši pirmais mēģinājums bija ievadīt cilmes šūnas infarkta
skartā sirds muskulī? Vai sagaidāms, ka arī citu slimību gadījumā
varēs izmantot šo metodi?
Mēs esam neliels kolektīvs, bet jomas, kas mūs varētu interesēt, ir ļoti daudz. Kardioloģiju izvēlējāmies kā pirmo tāpēc, ka pasaulē šāda veida šūnu transplantācijas procedūras jau ir veiktas, kā arī iegūti pozitīvi rezultāti. Arī finanšu ieguldījums, kas nepieciešams šādu tehnoloģiju radīšanai, salīdzinoši nav tik ļoti dārgs. Turklāt mums ir pasaulē atzīti kardiologi un augstas klases speciālisti, kas prot šūnas ievadīt organismā. Mums ir arī laba bāze - Stradiņu universitātes klīnika, kas ļauj teorētiskos pētījumus savienot ar praksi.
Mēs esam sākuši arī klīniskos pētījumus diabēta un izkaisītās sklerozes slimnieku ārstēšanā, tāpat mūs interesē, kā varēsim palīdzēt tiem, kam ir mugurkaula smadzeņu bojājumi. Šūnu transplantācijas centram vēl jāpiesaista speciālisti, jāveic daudzi pētījumi. Patlaban mēs būvējam tikai pašus pamatus.
Šūnu transplantācijai var pieteikties klīnisko pētījumu ietvaros, bet vai iespējams jau pieteikties arī uz šo procedūru, kad pētījumi būs jau ieviesti praksē?
Veidojam potenciālo šūnu transplantācijas pacientu reģistru. Ārsti vispirms cilvēkam nosaka diagnozi, veic analīzes, un ziņas par pacientu nonāk īpašā kartotēkā. Šos pacientus arī regulāri pārbaudīs, lai novērtētu, vai saslimšana neprogresē. Turklāt ne jau visiem pacientiem šūnu transplantācijas metode būs veiksmīgi izmantojama, tas atkarīgs no slimības norises.
Šūnu transplantācija nav lēta. Vai pašreizējos krīzes apstākļos centra darbība turpmāk nevar tikt ierobežota?
Ceram, ka tā nenotiks, jo gan valsts, gan slimnīca jau ir ieguldījusi krietnus līdzekļus centra izveidē. Salīdzinoši šūnu terapija izmaksā dārgi, taču arī tās panāktais ārstnieciskais efekts finanšu izteik-smē nav mazs. Viena cilmes šūnu transplantācija valstij varētu izmaksāt septiņus līdz desmit tūkstošus latu, taču jāņem vērā, ka pēc tās cilvēks varēs dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, strādāt un maksāt valstij nodokļus, nevis saņemt invaliditātes pensiju.
Muguras traumu dēļ, piemēram, ratiņkrēslam Latvijā piesaistīti tūkstošiem cilvēku, no kuriem liela daļa ir gados jauni vīrieši. Šie cilvēki nav darbspējīgi, viņi nepelna valstij nodokļus, tāpēc naudas plūsma aiziet pretējā virzienā - valsts maksā par viņu aprūpi. Ar šūnu transplantāciju atjaunojot šiem cilvēkiem kustīgumu, valsts iegūs neiesakāmi vairāk, nekā iztērēs transplantācijas procedūrai.