Tie, kuri vēlas absolūtu mieru un ieklausīšanos dabā, lai dodas uz Pokaiņiem! Te "ēteru" piepilda no slidkalniņiem šļūcoši un spiedzoši bērni, par bedrītē ieripojušo bumbiņu laimē ierēcas kungi, kafejnīcā skan latviešu mūzika. Šis ir labi organizēts un saistošs tūrisma centrs mežmalā. Gide Zaiga stāsta, ka tūristi parkā ir teju katru dienu. Nesen kādā žurnālā manīju, ka pie koka vairoga mežā bija nofotografējies bijušais KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs. Arī mēs nonāksim pie vairoga, jo tas atrodas Bišu takā, kurp dosimies, lai ietu pie stropiem raudzīt, kāda šogad medus raža.
Karaliskā želeja
Ejot pa Bišu taku, ik pa laikam piestājam pie kokā grebtām
pieturām: milzu bites, milzu ķemmes, caurspīdīgs strops, resns
koks, kur virvē iekārts speciāls soliņš un jebkurš, uzvelkot sevi
kokā, var sajusties kā īstens senlatviešu bitenieks. Bet tās tādas
izklaides, jo ceļojuma sāls ir bites iepazīšana. Vesela zinātniskā
lekcija!
Nu kā vispār kāds var būt tik gudrs un funkcionāls kā bite! Nu kā viņa māk uzbūvēt to sešstūraino šūnu!? Gide Zaiga stāsta — katrai bitei uz vēdera ir astoņi spogulīši, kuros veidojas vasks jeb bišu sviedri. Lai pagatavotu vienu mazu šūnu, vajadzīgs aptuveni 40 bišu darbs. Šūna ir veidota 38o leņķī, lai nektārs nelītu ārā. Iespējams, būvniecībai esot kaut kāds sakars arī ar redzes īpatnībām, jo bites acs sastāvot no 4500 maziem sešstūrīšiem. Tie rādot daudzas krāsas, izņemot sarkano un balto, taču tas netraucējot ievākt medu no baltā āboliņa.
Par bišu dzīvi. Vienā stropā dzīvo līdz 80 000 bišu. Vadone ir bišu māte — stropā viena. Viņa katru minūti izdēj pa oliņai, no kuras rodas jauna bite. Topošo bišu dzimumu nosakot tikai šūnas lielums. Lai rastos trani, māte olu dēj lielākā šūnā un šūnas mala nepieskaras sēklu uztvērējiem. Pēc 24 dienām no šūnām izlien trani — lieli, resni un ēdelīgi. Stropā viņu ir pāris simtu. Traniem ir lielas acis un maz smadzeņu, viņu funkcija — apaugļot jaunās mātes un pamatīgi pieēsties medu. Trani piedzimst pavasarī, maijā izlido no stropa, un viņu dūcošajā mākonī ielido jaunā un neapaugļotā bišu māte. Viņa izvēlas aptuveni 20 tranu un ar tiem akrobātiski pārojas. Māte izraujot ārā tranu dzimumorgānus un paturot sevī! Ar to viņai pietiekot saviem astoņiem dzīves gadiem, lai varētu dēt oliņas. Toties trani pēc trakās jakts nomirstot.
Bišu mātei ir aptuveni deviņas kalpones, kuras viņu tīra un baro ar peru pieniņu. Uz mātes ķermeņa izdalās eļļains šķidrums peramons, ko kalpones laiza un savāc ar snuķīti, lai nodotu citām bitēm un saimei būtu sajūta par mātes klātbūtni. Kad māte sāk vecēt un mazāk dēt, bites to jūt. Jaunu māti var radīt arī no darba bites kāpura, tikai jāmāk to pareizi barot. Darba bite rodas, kāpuru barojot ar peru pieniņu un "zemnieku barību", bet topošo māti baro tikai ar peru pieniņu, sauktu arī par karalisko želeju.
Dzemdību vērošana
Esam pie stropa, tērpušies savdabīgos kostīmos, un vērojam, kā
bites dzīvo. Tieši tobrīd dzimst bite. Groza galvu un spirina
kājas, lai tiktu ārā no šūnas. Zaiga teic, ka katru minūti dzimst
un mirst bite, jo vienā vasarā nomainās piecas paaudzes. Pirmo
dzīves pusi bite pavada stropā un strādā par apkopēju — laiza ar
mēli katru šūnu aptuveni divas stundas, lai medu un jaunos kāpurus
ievadītu tīrā telpā. Otro dzīves daļu bites vāc medu, meklējot
ziedus pat sešu kilometru attālumā. Putekšņi paši pielīp pie bišu
matiem, un viņas tos ar priekšējām kājām noņem nost, samitrina ar
siekalām un sastampā pakaļējo kāju putekšņu groziņos. Lai tie būtu
pilni, bitei jāapmeklē 200—500 ziedu. To viņa paveic 30 minūtēs.
Pēc tam "jācep" maize, kas rodas, sastampājot putekšņus ar
medu.
"Lai savāktu puslitra burciņu medus, vienai bitei būtu trīs reizes jāaplido zemeslode," saka Zaiga, un es ievaidos. Tik daudz jāstrādā! Ķīna! Tieši tāpēc bites dzīvo tikai mēnesi, savukārt rudenī dzimušās — desmit reižu ilgāk. Ir jau viņām arī savi prieciņi — magoņu apciemojums. Savu pagarināmo snuķīti kā kokteiļsalmiņu ziedā, un priekā!
Bites arī maina darbus: no skrejas sarga par frizieri, no izlūka par apkopēju. Frizieres dzīvo stropā un ar kājiņām ķemmē darba bites — katru vismaz 20 reižu dienā, jo ar matiem bites nosaka vēja virzienu. Ārpus stropa bez frizūras — nē!
"Re, tā ir māte," rāda Zaiga. Šajā stropā karalieni var pazīt pēc balta punkta uz muguras, jo Eiropā ir prakse bites marķēt, lai noteiktu dzimšanas gadu. Skaista jau, taču kamenēm līdzi netur nekas. Apskatot speciāli izveidotu kameņu stropu, aizsitas elpa. Tik lēnīgas un mīļas! Tik baltiem, pūkainiem un dūnainiem dibeniem! Un kāda zema, dūcoša dziesma! "Kameņu medus gan ir garšīgs," fotogrāfs Uldis atceras, kā bērnībā atradis pļavā kāri un mielojies. Kamenes veido daudz lielākas un neregulāras formas šūnas nekā bites. Kā tādus pajocīgus eklērus.
Esam finišējuši bez kodumiem. "Kamenes jau nekož?!" pārvaicāju biteniekam Ilmāram. Kā ne? Ilmārs rāda caurumu deguna galā. Arī mazais Roberts no Ogres, kurš pievienojās stropa apskatē, beidzot pasmaida. Esot bijis nedaudz bail, ka bites neiedzeļ.
Te noteikti patiks bērniem, savukārt vecākiem būs labs prāts, ka bērni kaut nedaudz būs iepazinuši dabu. Tiem, kuriem bērnu nav, atliek spēlēt minigolfu un vērot bišu dejas ar oranžiem putekšņiem pie kājām.
***
Laumu dabas parks
Īves pagasts Talsu rajonā
Darba laiks katru dienu: plkst.10—18
Ieejas maksa: pieaugušajiem Ls 2,50, pensionāriem Ls 1,50, skolēniem Ls 2, ģimenei Ls 6,50, gida pakalpojumi Ls 7
Stropa un bišu apskate piemērotos laika apstākļos: grupām līdz 10 cilvēkiem, ģimenei Ls 3
Info: www.laumas.lv, tālr.26403240