Vādī Ramma smilšu izjūtu meklējot
Tas nav prātīgi! Tuksnesī daudzi apmaldās. Jūsu mašīna nav piemērota, un braukšanai pa smiltīm vajag īpašas iemaņas. Bez gida kāpt klintīs ir bīstami!" parka uzraugs mēģina mūs atrunāt no idejas doties Vādī Ramma tuksnesī uz savu galvu. Viņu var saprast — aiz uzraugu stacijas vārtiem ir 720 km2 smiltāja ar tuksnesī izkaisītiem vientuļiem klinšu masīviem, kas rada, iespējams, pasaulē lielāko dabisko labirintu, un, lai arī aprīļa sākumu var dēvēt par pavasari un temperatūra vēl reti kāpj virs 35 grādiem, ūdens šeit faktiski nav atrodams. Tāds ir Vādī Ramma tuksnesis Jordānijā Saūda Arābijas pierobežā.
Taču atrunāšanas mēģinājumiem ir arī ekonomisks zemteksts: sargs pārstāv beduīnu kooperatīvu, kam valdība piešķīrusi monopoltiesības attīstīt tūrisma nozari Vādī Ramma tuksnesī. Līdz ciematam pieved moderns asfaltēts lielceļš, nekādu apgādes problēmu, bet fasēto ūdeni pudelēs šeit pārdod ar četrkāršu uzcenojumu, salīdzinot ar pārdesmit kilometru attālo tuvāko apdzīvoto vietu.
Autentisku beduīnu šeit vairs nav, visi darbojas tūrisma jomā, jo tas ir ienesīgāk nekā ganīt kazas. Biznesa modelis ir nostādīts perfekti. Tūristu pūļi pie uzraugu stacijas no kondicionētiem autobusiem tiek pārsēdināti sagrabējušos Land Rover pikapos ar beduīnu šoferiem gidiem. Dažu stundu brauciens pa ievērojamākajām vietām maksā 60—80 dināru* no grupas.
Vesela diena — 100—120 dināru. Autentisku sajūtu meklētājs var pārnakšņot beduīnu teltī — 25 dināri ar brokastīm, un vakariņas izmaksās vēl tikpat. Cenas kā Norvēģijā...
Mums ir sava izpratne, kā jāceļo un jāizbauda tuksnesis. Samaksājam 100 dināru par tiesībām pārvietoties aizsargājamajā tuksnesī ar savu džipu četras diennaktis (25 dināri par dienu, vēl no katras personas nodeva divi dināri) un dodamies smilšainajā labirintā. Esam četri — Gatis, Anda, Ingrīda un Normunds. Ne pirmo reizi tuksnesī, visi orientieristi, daži — kalnos kāpēji, arī 4x4 braukšanas iemaņas ir.
Arābijas Lorensa pēdās
Testējam smiltis, nenolaižot spiedienu džipa riepās, — grūti, bet ar visiem četriem velkošajiem sasniedzam mērķi — aptuveni plānoto nometnes vietu netālu no Hazali kanjona, kas atrodas Vādī Ramma vidienē. Izvēlamies vietu uz neliela pacēluma, smiltis nopūstas, cieta, akmeņaina pamatne. Šī ir vieta ar īpašu auru — 1917.—1918.gadā šeit nometni bija ierīkojis Arābijas Lorenss, britu virsnieks, kuram izdevās apvienot sadrumstalotos arābu cilšu spēkus, lai saceltos pret turku okupantu armiju. 1962.gadā uzņemtā filma Arābijas Lorenss ir ierakstīta kinoklasikas zelta fondā — tam laikam neparasti episks darbs. Tā kā filmēšana tiešām notikusi Vādī Ramma tuksnesī, nebija grūti vēlāk filmā atpazīt mūsu apmetnes vietu. Nekas nav mainījies...
Uzceļam teltis zem pārsimt metru augstas klints sienas. Gandrīz trīs nedēļu ceļojumā par rituālu kļuvusi nometnes vietas akmeņu izcilāšana — zem tiem var slēpties skorpioni. Dažas dienas iepriekš nakšņojot pie Petras, atradām pat divus — lielo melno un mazo dzelteno, kas Arābijā ir visindīgākais. Neticami ātri un veikli skrien! Citā nometnes vietā — ūdens un zaļumiem bagātā kalnu oāzē — sastapām divas čūskas, kuru identitāti nemēģinājām noskaidrot — ļāvām viņām pazust krūmos... Līdz saulrietam vēl pagūstam aiziet pastaigā līdz pašam Hazali kanjonam — pāris metru platai spraugai klintī vairāku simtu metru garumā. Beduīnu senči nabatieši kanjona sienās iegravējuši zīmējumus.
Beduīnu taku labirintos
Naktī pāri gājis nejauks pūtiens, un no rīta ir neticami auksts. Vādī Ramma tuksnesis, starp citu, atrodas aptuveni kilometru virs jūras līmeņa, un te nav Sarkanās jūras piekrastes sutoņas. Salīmējam ar līmlenti karti — mājās no Google Earth savāktos un Photoshop uzlabotos foto. Būtībā tas ir galvenais arguments, kāpēc neizmantot vietējo gidu!
Šodienas mērķis — uzkāpt vienā no virsotnēm, kas slejas gandrīz 400 metru virs tuksneša pakājes. Pirms izbraukšanas no nometnes vēl nolaižam spiedienu riepās... Pavisam cita braukšana! Nu jau var daudz mierīgāk pārvietoties pa smilšainajām sliedēm. Bet vēl vajadzīgs laiks, lai saprastu atšķirību starp baltajām, oranžajām un tumši sarkanajām smiltīm. Ar pusnolaistām riepām jāuzmanās tīrajos akmeņainajos posmos — viegli pārsist...
Saule jau iekarsusi, un visi četri kāpjam Hušhašas kalna dienvidu virsotnē (1494 m) pa klasisku beduīnu taku. Tie ir maršruti, kurus savulaik izmantoja mednieki, lai piekļūtu kalnu kazām tuksneša klinšu masīvos. Šīs takas ir vieglas no alpīnistu viedokļa, taču ārkārtīgi interesantas ceļa sarežģītības dēļ. Tāds kanjoninga, trekinga un klinšu kāpšanas sajaukums ar pamatīgu piedzīvojumu devu. Gidu grāmatas brīdina, ka atrast beduīnu taku bez vietējā gida nekad nav viegli, bet tas ir tā vērts. Maršruta veikšanai paredzētais laiks gan jādubulto, tas paiet nemanot neskaitāmajos strupceļos.
Līdz ar krēslu esam lejā, bet atceļš džipā jau jāveic tumsā. Tā ir situācija, kad karte vairs nelīdz, — attālumi ir milzīgi, kalnu silueti tumsā visi vienādi, neskaitāmas sliedes ved krustu šķērsu. Talkā nāk GPS aparāts, esam tālredzīgi fiksējuši katru pārvietošanos. Bet, mēģinot pagriezt stūri un aizbraukt uz nometni taisni, atduramies nepārvaramā kāpā. Nogāzē iebuksējam... Tumsā ripinām atpakaļgaitā pa savu sliedi, līdz smiltis šķiet piemērotas apgriešanās manevram. Vairs nemēģinām tumsā neko nogriezt — tam vajag labu redzamību, lai varētu plānot kustību smiltīs labu gabalu uz priekšu. Atgriežamies pa GPS ierakstīto rīta maršrutu, tomēr zināms, ka izbraucams... Šodien nesatikām nevienu dzīvu dvēseli!
Smilšakmens klinšu kāpšana
No rīta divatā ar Gati kāpjam jau nopietnākā 200 m garā klinšu maršrutā pa Faišijas (1160 m) sienu. Ingrīda ar Andu tikmēr dodas pastaigā pa sarkanajām smilšu kāpām, kas slienas pamatīgas deviņstāvu mājas augstumā...
Kad esam kāpiena vidū, beduīnu gids piestāj ar tūristu baru un izrāda mūs kā pašsaprotamu Vādī Ramma atrakciju. "That"s a real adventure!**" bijīgi nodveš kāds skatītājs... Tuksneša klinšu sienas tiešām ir klinšu kāpēju iecienīta vieta. Sienas slejas līdz pat 400 metru augstumā — ir ko darīt! Īpaši šo vietu iecienījuši britu alpīnisti, dažus arī vēlāk satiekam. Interesants ir klinšu materiāls — dominē smilšakmens, taču ne tāds mīksts kā Latvijā, bet krietni cietāks. Tomēr arī tas drūp! Papildu specifiku kāpšanai piešķir neparastās erozijas formas smilšakmens virsmā...
Pēcpusdienā dodamies geokešinga tūrē — Gatis ir šī hobija entuziasts. Aizbraucam līdz pat Barras kanjona otram galam, kopumā dienā nobraucam virs 40 km. Satiekam ne tikai gidus ar tūristiem, kas kratās pikapu kravas kastēs, bet arī brīvi ganāmies kamieļu baru. Kājas sapītas, lai nevar tālu aizblandīties. Piestājam, un šie nāk draudzēties. Var cienāt ar našķiem, fotografēties — neviens beduīns nestāv klāt un nemēģina iekasēt dinārus.
Laba dzīve senatoriem!
Garš brauciens līdz Burdas kalnu masīvam — tas slavens ar dabisku arku, kas rotā kāda kanjona debesjumu. Uzkāpjam pa beduīnu taku līdz pat virsotnei, lai izbaudītu panorāmas skatu, jo šī ir viena no Vādī Ramma augstākajām virsotnēm — 1574 m. Šoreiz maldīšanās augšupceļā mums atkrīt, jo trāpās beduīnu gids ar tūristu pāri, kas grib nokļūt līdz arkai, bet tā ir tikai kāpiena pusceļā, tāpēc lejup no virsotnes ilgi nākas šifrēt taku, pa kuru nupat kā uzkāpām augšā. Pēcpusdienā kārtīgi izbraukājam Vādī Rammu, iepazīstot vēl nezināmos nostūrus. Pie mazākas smilšakmens arkas sastopam pamatīgu tūristu baru. Kāds beduīns nodemonstrē, ka nemaz tik ideāla smilšu izjūta modernajai paaudzei nav — kārtīgi noracies ar pikapu. Viņa veiksme, ka braucis vairāku mašīnu grupā un pārējie gidi draudzīgi atpestījuši no smilšu gūsta.
Savukārt man smilšu izjūta tikai sāk parādīties — auto vadīšana jau sagādā baudu, vairs nav pirmo dienu baiļu pamest iebrauktās sliedes. Ilustrācijai — komfortablu caurgājamību Vādī Ramma smiltīs nodrošina ātrums 45—50 km/h otrajā (!) pārnesumā ar visiem četriem velkošajiem riteņiem un pusnolaistām riepām. Augsti motora apgriezieni, degviela tiek nokurināta pamatīgi, un cietākos posmos jau sākam pāriet uz diviem velkošajiem riteņiem, lai taupītu degvielu.
Vēlā pēcpusdienā esam atpakaļ nometnē. Pēkšņi ielejas klusumu pārtrauc NLO — aiz kalnu grēdas iznirst trīs helikopteri un nosēžas pāris kilometru attālumā no mums. No ciemata tuvojas sešu melnu superdžipu kolonna, savāc atlidojušos un brauc... uz mūsu pusi! Kas notiek?! Metrus simt no mūsu nometnes kolonna pagriežas un aizripina uz Hazali kanjonu. Pēc neilga laiciņa visa procesija dodas atpakaļ, un beduīnu nometnē ielejas otrā pusē sākas jautrība. Visu vakaru skan mūzika, pa brīdim rūcina un gaismas zibina kvadricikli, iet vaļā autentisks beduīnu party ***. Ap pusnakti viesi sasēžas helikopteros un droši vien dodas snaust uz luksusa apartamentiem... Pēc pāris dienām jau Akabā izlasām, ka Jordānijas karalis uzņēmis ciemos ASV Senāta delegāciju.
Uz Akabu!
Mūsu atļaujas termiņa pēdējā dienā aizbraucam līdz Vādī Ramma ciematam, lai iepildītu degvielu un sagādātu ūdeni beidzamajam tuksneša piedzīvojumam. Degvielu palīdz atrast vietējais — aizved uz kādu pagalmu, kur beduīns tirgo no Saūda Arābijas kontrabandas benzīnu, sapildītu 10 litru kannās. Aiz robežas — naftas lielvalstī — tas ir aptuveni četras reizes lētāks, bet Vādī Ramma ciematā tas netraucē tirgot ārzemniekiem krietni virs Jordānijas standarta cenas. Izvēles nav...
No Vādī Ramma ciemata uz Akabu ved divi ceļi — jauns asfalta lielceļš ar lielu līkumu apkārt kalniem un tuksneša ceļš taisni aptuveni 50 km garumā. Interesanti, kartēs ir abi, lai gan tuksnesī ceļš ir nosacīts un bez džipa izbraukt vispār nevar. Ceļa kvalitāti raksturo beduīnu kooperatīva standarta piedāvājums veikt to... ar kamieļiem vairāku dienu pārgājienā.
Pāris stundu brauciens ar pauzēm ir kā skaists nobeigums Vādī Ramma tuksneša piedzīvojumam piecu dienu garumā. Tuksneša ceļa otrā puse jau vijas šaurās kalnu ielejās — šķērsojam kalnu grēdu. Pirms izbraukšanas uz lielceļa pie Akabas šaurā aizā pārsteidz armijas postenis — kontrolē, lai Vādī Rammā nebrauktu iekšā no sētas puses... Mums priekšā Sarkanās jūras ūdensatrakcijas: Akabas līcī koraļļu rifi sākas pie paša krasta — niršanas un snorkelēšanas paradīze! Bet tas jau cits stāsts.
Piezīmes
* Viegli aprēķināt: 1 Jordānijas dinārs atbilst aptuveni 1 eiro
** Tas ir īsts piedzīvojums! (angļu val.)
*** Saviesīgs pasākums, rauts (angļu val.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.