Lielbritānijā šomēnes publicētais pētījums A Good Childhood nesaudzīgi iesit vecākiem pliķi - jūs nepavadāt ar bērniem pietiekami daudz laika, dodat viņiem mantas mīlestības vietā un laupāt drošības sajūtu, ļaudami būt par konfliktu liecinieku. Pētījumā piedalījās britu ģimenes, bet citās Eiropas valstīs problēmas ir līdzīgas, arī Latvijā.
Televizors pasakas vietā
Pētījuma pasūtītājs ir ietekmīgā bērnu tiesību organizācija Children"s Society, bet izpildītāji - ekspertu grupa, kuru vidū ir arī labklājības pētnieks, Londonas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Ričards Leiards. Pamatojoties uz datiem, kas iegūti no 35 000 ģimenēm, pētnieki secināja, ka, no vienas puses, šodienas bērni daudzējādā ziņā dzīvo labāk par saviem priekštečiem. Viņiem ir labāki dzīves apstākļi, viņi ir izglītotāki, atklātāk runā par sevi, ir tolerantāki pret dažādību. Bet, no otras puses, par arvien aktuālākām problēmām kļūst pusaudžu grūtniecība, pusaudžu agresivitāte, alkohols, narkotikas un arī liekais svars. Lielai daļai šo problēmu saknes meklējamas ģimenē.
Galveno secinājumu var aprakstīt trīs vārdos - bērniem pietrūkst mīlestības. "Bērniem par visu vairāk vajadzīga beznosacījuma mīlestība. Ja viņi netiek mīlēti, viņiem būs grūti mīlēt citus," saka R.Leiards. Kas tad mūsdienu bērnos rada sajūtu, ka viņi nav mīlēti? Pētnieku atklāto problēmu virkne ir šāda - vecāki ar bērniem pavada pārāk maz laika un laiku kopā pavada nekvalitatīvi - nosēdina bērnu televizora priekšā, bet kopīgu vakariņu vietā katrs pagrābj kaut ko no ledusskapja. Vecāki bērniem nenosaka stingras uzvedības robežas, ignorē bērniem svarīgus rituālus - piemēram, ļauj iet gulēt, kad bērnam ienāk prātā, un izlaiž vakara pasaciņu, - un, kas ir pats bīstamākais, padara viņus par savu konfliktu lieciniekiem.
Pētījumā izmantoto datu vidū ir arī bērnu zīmējumi, ar kuriem bērni ilustrēja atbildes uz pētnieku jautājumiem. Kāda desmit gadu veca meitene, atbildot uz jautājumu "Kas tavā dzīvē ir visjaukākais?", uzzīmējusi divus smaidošus cilvēkus, kas sadevušies rokās, bet viņiem blakus - lielu sirdi, kurā ierakstīts love (mīlestība). Tā pati meitene, jautāta, kas viņas dzīvē ir vissliktākais, zīmējumā attēlojusi divas figūriņas, kas stāv viena otrai pretī, - lūpas sakniebtas, piere saraukta - un virs viņu galvām sarkaniem burtiem rakstīts arguments (strīdi).
R.Leiards uzsver, ka vecāki bieži nesaprot, cik svarīgi bērnam
ir tas, lai viņi labi satiktu. Pētījums atklāja, ka septiņi no
desmit pusaudžiem piekrīt apgalvojumam - "labas attiecības vecāku
starpā ir viens no svarīgākajiem laimīgas bērnības
priekšnosacījumiem". Vecāku konfliktam vienmēr ir nelabvēlīga
ietekme - pat šķietami ikdienišķs strīds par neiznestu atkritumu
spaini rada bērnā nedrošības sajūtu. Savukārt, ja vecāki šķiras un
izmanto bērnu, lai sariebtu otrai pusei, tad sekas var būt
postošas. "Bērns ir samulsis un jūtas nodots," saka pētījuma autors
un piebilst, ka šķirtu vecāku bērniem ir par 50% lielāka varbūtība
vēlāk piedzīvot psiholoģiskus traucējumus - viņiem ir sliktākas
sekmes, uzvedības traucējumi, depresija, zems pašvērtējums.
Nešņākt un mācīties
Citiem vārdiem, multivitamīni nepalīdzēs bērna attīstībai, ja
vecāki viens uz otru kliegs. Mēs visi reizumis šņācam un
temperamentīgākie varbūt saplēš kādu šķīvi, un diezin vai iespējams
apņemties nekad nestrīdēties. Taču pētījuma autori iesaka to darīt
iespējami diskrēti, un sargāt no konfliktiem bērnus. Viņuprāt,
valdībai būtu jānodrošina vecākiem bezmaksas psiholoģiskā
palīdzība, lai palīdzētu konfliktu atrisināt. Ja tomēr laulību
nākas šķirt, ir svarīgi ieklausīties bērnu viedoklī par to, ar ko
un cik lielās devās viņi vēlas pavadīt laiku. Vēl viens ieteikums -
vajadzētu ievest bezmaksas mācību programmu Saproti savu bērnu,
kurā topošie vecāki tiktu sagatavoti vecāku lomas emocionālajiem,
psiholoģiskajiem un arī finansiālajiem aspektiem.
Ironiskā kārtā par pētījumu A Good Childhood uzzināju tajā pašā dienā, kad biju nopirkusi bērnam multfilmu Postman Pat. Zināju, protams, ka puikam DVD vāciņos ir jau kādas 60 filmas un viņš gluži mierīgi varētu iztikt bez multfilmas par pastnieku Petu. Bet zināju arī, ka, atgriežoties no Londonas lielveikala, būšu kā izspiests citrons un gribēsies mirklīti miera. Nevaru sev apsolīt, ka līdzīgi nerīkošos arī nākotnē, bet, iespējams, pie filmu plaukta pastāvēšu ilgāk un padomāšu, vai tomēr nav veida, kā mēs pēc nogurdinošās iepirkšanās varētu atpūsties kopā. Varbūt labāk aiziet uz parku ar suni?