Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Kā Latvija tika pie pirmās Valsts prezidentes – sievietes

Vēsture Dienā: Saules Vaira

Pirms 20 gadiem, 1999. gada 17. jūnijā, piecpadsmit minūtes pirms pusnakts pēc gandrīz piecpadsmit stundu garās darbadienas Saeima ar 53 balsīm par Valsts prezidenti ievēlēja eksperimentālās psiholoģijas doktori puķainā blūzītē. Bija sācies Vairas Vīķes-Freibergas spožais laikmets Latvijas politikā.

Pirms tam nekas neliecināja, ka tieši Vīķe-Freiberga varētu kļūt par prezidenti, lai gan arī pēdējā laikā šad tad dzirdamie apgalvojumi, ka viņas kandidatūra uzpeldējusi nejauši, ir pilnīgi aplami. Taču vēl 1999. gada 17. jūnijā Dienas apskatīto kandidātu starpā viņas nebija. "Šoreiz prezidenta amatam izvirzīts rekordliels kandidātu skaits," rakstīja Nellija Ločmele. "Iespējams, ka ceturtdienas (tātad 17. jūnija – red.) vakarā Latvija jau zinās sava jaunā Valsts prezidenta vārdu, un tas varētu būt kāds no pieciem patlaban izvirzītajiem kandidātiem. Visas Saeimas frakcijas, izņemot Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, izvirzījušas savus pretendentus – Tautas partija deputāti Vairu Paegli, Latvijas ceļš satiksmes ministru Anatoliju Gorbunovu, Tēvzemei un brīvībai/LNNK vēstnieku Jāni Priedkalnu, sociāldemokrāti deputātu Arni Kalniņu un Jaunā partija deputātu Raimondu Paulu. Tik daudz prezidenta kandidātu izvirzīts pirmoreiz Latvijas vēsturē, un nevienam no viņiem uzvara ne tuvu nav rokā, lai gan ir pretendenti ar lielākām un mazākām izredzēm. Šo vēlēšanu iznākumu noteiks partiju lēmumi, kas tiks pieņemti tikai balsošanas starplaikos, un tādēļ patlaban nav skaidri zināmi."

Tālāk minētie pieci kandidāti tika raksturoti. "Gorbunovs – vispretrunīgāk vērtētais kandidāts. Viņa komunistiskā pagātne izraisījusi visasākās diskusijas priekšvēlēšanu laikā, viņš pats sākotnēji atzinis, ka nav ideālākais kandidāts, taču tieši pirms vēlēšanām jūtas gatavs ieņemt prezidenta amatu. Akadēmiķis Kalniņš aizstāv tautsaimniecību. Paegle nomaina ASV pret Latviju. Dzimusi 1942. gadā Rīgā, bet agrā bērnībā kopā ar ģimeni devusies bēgļu gaitās. Lai varētu kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, viņa pagājušajā nedēļā atteicās no ASV pilsonības. Maestro Pauls atgriezies politikā. Izteicies, ka politika viņam nav vajadzīga un zaudējums šajās vēlēšanās būtu tas pats, kas uzvara. Viņa kandidatūru atbalsta Jaunā partija ar 87 balsīm, un iespēju balsot par viņu izteikuši arī PCTVL pārstāvji (16 balsu). Priedkalns – pasaules pilsonis. Profesors, medicīnisko zinātņu doktors, studējis arī teoloģiju. Ģimenē seši bērni. Latvijas vēstnieks ANO. Kandidāts pats, runājot par diplomātiju, atzinis, ka viņam tuvas pragmatiskas sarunas, nevis atklātība, kas seko glāzei degvīna."

18. jūnija Dienas pirmo lapu jau rotāja jaunās Valsts prezidentes foto ar parakstu, kas vēstīja, ka viņa ir pirmā sieviete valsts augstākajā amatā Austrumeiropā. "Otrajā kārtā uz prezidenta amatu kandidēja arī Valdis Birkavs, kurš saņēma 20 balsu, un Ingrīda Ūdre (9 balsis). Negaidīti ātri pēc prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas beigšanās Saeimas prezidijs nolēma jau dažas stundas vēlāk sākt otro kārtu, un drīz pēc tam Latvijas Institūta direktores V. Vīķes-Freibergas ievēlēšanai atbalstu izteica trīs partijas, kurām Saeimā kopā ir 55 balsis. Izvirzītājiem patīk kandidātes skaidrā rietumnieciskā orientācija uz Eiropas Savienību un NATO, neatkarība no Latvijas politiskajiem un ekonomiskajiem grupējumiem, kā arī stingrā nostāja nacionālajos jautājumos.

Viņas iespējamā kandidatūra prezidenta amatam tika apspriesta šoziem, kad viņai izteica atbalstu daudzi Zinātņu akadēmijas locekļi. Pēdējās nedēļās daudzi inteliģences pārstāvji ir publiski izteikuši viņai atbalstu, to skaitā Māra Zālīte, Ilmārs Lazovskis, Imants Kokars, Zigmunds Skujiņš, Imants Ziedonis un Pauls Putniņš, kā arī Latvijas Organiskās sintēzes institūta darbinieki."

26. jūnija SestDiena jau portretēja Saules Vairu, fiksējot, ka viņas ievēlēšanu daudzi latvieši sauc par otru priecīgāko notikumu un ka 1993. gadā Brunis Rubess Ulmanim, kurš tad vēl nebija prezidents, teicis, ka ir divu tipu prezidenti – kā Havels, kas par savu zemi spēj stāstīt pasaulei saprotamā valodā, un kā Vaiczekers, kas savai tautai spēj pateikt patiesību acīs tā, ka viņa to saprot. Latviešu Vaiczekera trimdā neesot, bet Havels ir – Vīķe-Freiberga.

Jau nākamajā dienā pēc ievēlēšanas Vaira Vīķe-Freiberga pavēstīja, ka iedziļināsies Valodas likumā, tam jāizstāv latviešu valodas kā valsts valodas tiesības un tas nedrīkst apdraudēt Latvijas virzību uz ES. Viens no iedziļināšanās rezultātiem ir redzams šodien, kad bijušās impērijas valoda Latvijas veikalos un ārstniecības iestādēs de facto ieņēmusi oficiālās valodas vietu. 
 

Top komentāri

Irlielāmērāticams
I
ka visaptveroša parādība ir indivīdu tieksme pārvērtēt savas spējas. Jo sevišķi tie, kuri ir sasnieguši izcilu līmeni kaut kādā jomā un pārzina to perfekti... viņiem sāk likties, ka viņi VISU pārzina perfekti. Vīpsnādami par spērnoto izteicienu, ka ar politiku var nodarboties ķēkša, viņi paši šo ignorē. Un, politikā ienākuši momentā iekrīt lamatās un dabū pa degunu. Pēc piemēriem nav tālu jāiet... .
Vecsčekists>Iespējams
V
Normāli būtu, ja par šādu apgalvojumu Tu momentā nonāktu aiz restēm. Ja nav pierādījumu, jātur muti un klusiņām jāvāc pierādījumi. Nevari, sēdi rāms! Ja es publiski apgalvotu, ka Tu "iespējams" esi izdrāzis savu nepilngadīgo radinieci... kāda tad kliegšana gan saceltos...!
P
P
Parāva mūs zem amerikāņa,kas būs nākamais? krievi,zviedri, vācieši,leiš,poļi u.c. jau bijuši.Es par igauņiem,+vēl abi zem somu deķa.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Burova kļūšanu par Rīgas mēru vērtēju

Kopā nobalsojuši: 57

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Zirnis joko - 20.08.2019.

Kad dēliņam trešo nedēļu pēc kārtas skolā neuzdeva nekādus mājas darbus, vecāki saprata, ka veidot attiecības uz absolūtas uzticēšanās pamata bija kļūda.

Interesanti

Vairāk Interesanti


Receptes

Vairāk Receptes


Dzīvnieki

Vairāk Dzīvnieki


Notikumi

Vairāk Notikumi


Cits

Vairāk Cits


Dienas dziesma

Vairāk Dienas dziesma


Tehnoloģijas

Vairāk Tehnoloģijas


Zirnis joko

Vairāk Zirnis joko