Vēstures liecinieki
Tikpat komfortabli kā zvēri izremontētajā namā jūtas arī cilvēki. Ilonas un Arņa mazākā meita Līva viesos pie vecmāmiņas ieteikusi viņai arī taisīt remontu - "tev jau viss vecs", nosmej Ilona. "Šo dīvānu pirkām jaunu," rāda Arnis, un tas lieliski saskan ar pārējām mēbelēm, pārsvarā iegādātām antikvariātā. Daļa veco krēslu pat ilgajos kalpošanas gados nav zaudējuši spēku - nečīkst un neļogās. Antikvariāta mēbeles šajā namā rada mājīgu, siltu iespaidu. "Šo paņēmām no draugiem, viņi gribēja to izmest," uz stingru ovālu galdiņu rāda saimnieks. Augšstāvā solīds divdurvju skapis, kurš maksājis 14 latu un pat nebija jāatjauno.
Lētāk nekā jauna
Divstāvu māja Ikšķilē celta pagājušā gadsimta 30.gados, un Zacmaņiem 1999.gadā palaimējies to iegādāties par 8000 latiem. Pirmajā reizē remonts nav bijis tik apjomīgs kā tagad, kad uz laiku nācies mitināties dzīvoklī. Ģimene ar prieku atgriezās atjaunotajā mājvietā, jo pie dzīvokļa gaisa bijis grūti pierast, mājā gaiss ir daudz veselīgāks, stāsta Arnis.
Par mājas iegādi un abiem remontiem, no kuriem pēdējo Zacmaņi aprakstīja portālā tirgusdiena.lv, kopā iztērēti aptuveni 50 000 latu, Dienai atklāj Ilona Zacmane. Otrs remonts līdz šim paņēmis aptuveni 30 000 latu, un vēl daži darbiņi jāpaveic. Sākot remontu, bankā paņemts viens kredīts, pēc tam - vēl viens. Uz jautājumu, vai izdevīgāk nebūtu bijis celt jaunu māju, saimnieki atbild noliedzoši: "Mums bija svarīgāk izremontēt šo, un nedomājam, ka tas ir dārgāk nekā jaunas mājas celtniecība." Arnis uzsver, ka šajā namā visu veidojuši sev. "Paskatoties uz jaunu māju, uzreiz var redzēt, vai tā celta sev vai pārdošanai - kvalitāte stipri atšķiras."
Dārza plašums
Verandas mājas abās pusēs savienotas ar istabām, iegūstot gan plašāku telpu, gan tīkamu atmosfēru. "Tā kā strādāju arī mājās, pa verandas logu vēroju putnus," savu hobiju atklāj Arnis. Verandu rūtīm nav kārbas, tās ievietotas tieši logu ailēs: "Logi liekas plānāki, un tas sniedz plašuma sajūtu." Vasarā iekšējās rūtis plānots izņemt, vizuāli vēl vairāk paplašinot verandu, stāsta Ilona. Mājās augšstāvā virs verandām iekārtotas guļamistabas meitām. Arī šeit izmantotas antikvariātā pirktas gultas, kas nokrāsotas izskatās kā jaunas.
Remonta gaitā nācies mainīt nodomus, un šo pieredzi Arnis gribētu likt pie sirds tiem, kas gatavojas kādu telpu sadalīt. Zacmaņi tā darījuši apakšstāvā, līdzās priekšnamam un vannasistabai ar tualeti izveidojot "trīs vienā": virtuvi, viesistabu un darba telpu. Kā trūkumu saimnieks min to, ka nav palīgtelpas. Iespējams, nāksies mainīt griestu augstumu pie kāpnēm uz otro stāvu, jo to samazinājis rīģipša slānis.
Meistari kā bites
Darāmā vēl esot diezgan, taču tie pārsvarā ir sīki darbiņi, stāsta Arnis. Viens liels gan vēl priekšā - jāsiltina viena ārsiena. Daži radiatori gaida pievienošanu centrālapkurei. Tagad mājā ierīkota gāzes apkure, agrāk sildījušies ar malku. Ilona bažījas, ka biežo elektrības traucējumu laikā gāzes apkure nedarbojas. Tāpēc Zacmaņi iepriekš izmantoto malkas krāsniņu novietos otrajā stāvā papildu drošībai, un "malkas siltums tomēr ir tīkamāks", atzīst Arnis.
Par remonta laikā sastaptajiem strādniekiem ģimenei ir dažādas domas - vieni strādājuši, kā nākas, citi neko nav gribējuši darīt. Rokturi virtuves logam, ko galdnieks pēc naudas saņemšanas vairākas reizes solījis, bet tā arī nav atvedis, Zacmaņi beigu beigās meklējuši paši. "Tagad tā īsti nevar aizvērt," rāda Ilona. Bijuši arī īsti meistari, kas visu darījuši kārtīgi un pat ieteikuši, ko un kā labāk paveikt. Kopumā ar rezultātu ģimene ir apmierināta, un uz jautājumu, ko mainītu, ja būtu iespēja visu sākt no jauna, Arnis atbild: "Viss izdevies ļoti pozitīvi!"