Lai no aprikozēm iegūtu lielisku brendiju, šiem augļiem pirms noplūkšanas ir pilnībā jānogatavojas.
Slavenākās aprikozes Vahavas ielejā
Vieni no labākajiem apstākļiem šādu aprikožu izaugšanai ir Austrijā, Vahavas ielejā Donavas upes krastā. Tur valda sauss klimats un ir izteikts dienas un nakts laikapstākļu kontrasts – dāsna saule dienās un vēsas naktis. It īpaši tas jūtams aprikožu nobriešanai vajadzīgajā laikā līdz augusta sākumam – Austrijā tiek audzētas šķirnes, kas nogatavojas šajā laikā.
1996. gadā Vahavas aprikozes (Wachauer Marillen) kļuva par Eiropas Savienības aizsargātu nosaukumu.
Tagad, kad sākas Ziemassvētku gaidīšanas laiks, ielejas senatnīgās pilsētas Kreimsas Ziemassvētku tirdziņā WeihnachtsMarkt līdzās ceptiem kastaņiem, uz ielas ceptām pankūkām var baudīt tradicionālo Kremsas aprikožu punšu, ko gatavo no vietējā aprikožu liķiera (Marillen Liqueur).
Vahavas reģionā aug ap 100 000 aprikožu koku. Galvenokārt tie ir zemo stumbru Klosterneudorfer Marille šķirnes koki. Stādot starp kokiem tiek atstāts paliels attālums, lai tiem būtu kur izvērsties, jo aprikožu augļiem nepieciešams saņemt daudz gaismas, gaisa un saules siltuma.
Aizvien biežāk destilētāji apstrādei izvēlas nevis ēnā, bet tieši saulē nogatavojušās aprikozes, jo tikai tajās izveidojas pietiekami izteiksmīgs aprikožu aromāts.
Lai aprikožu ražu novāktu tieši tad, kad augļos ir aromātu pilnbrieds, jābūt lielam lietpratējam, jo aprikozes, it īpaši Vahavā augošās šķirnes, atšķirībā no sēkleņaugiem bumbieriem un cidonijām neturpina nogatavoties pēc noplūkšanas. Taču, ja šie dzeltenoranžie vai iesārtie augļi ar samtaino miziņu tiek novākti un nonāk misas kublā īstajā laikā, tiem ir perfekti sabalansētas cukura un skābes līmeņa attiecības un liels potenciāls nevainojamam destilātam. Protams, par to jāpateicas arī Vahavas īpašajam klimatam. Tas piešķir brendijam saldeni piesātinātus nogatavojušos augļu un mandeļu aromātus (te gan nosacījums – misas gatavošanas laikā nedrīkst būt ieplaisājuši pārāk daudzi kauliņi). No 100 litriem aprikožu misas var iegūt ap septiņiem litriem destilāta.
Aprikožu destilāti citviet Eiropā
Aprikozes destilē arī citos Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionos, sakot no Šveices Abricotine, beidzot ar ungāru Barack Pálinka un tā variācijām Balkānos.
Kvalitatīvam aprikožu brendijam raksturīgs saldenums un siltums, kā arī ilgi noturīga un augļaina pēcgarša. Reizēm jūtami arī anīsa, šokolādes, jasmīna aromāti.
Vēl labam aprikožu brendijam var būt vieglas mētru nianses garšā un mentola nots pēcgaršā.
Ir destilāti, ko pēc destilēšanas nogatavina, piemēram, stikla balonos – tādējādi aromāti labāk koncentrējas.
Ungāru Barack Pálinka
Aprikožu brendijs ir iecienīts arī uz austrumiem no Balatona ezera, kas aptuveni iezīmē robežu starp Austriju un Ungāriju, kā arī daudzos Balkānu reģionos. Ungārijā aprikožu birzis pletās jau Osmāņu impērijas laikā XVI gadsimta vidū. Vēlāk tās pazuda, taču no jauna tika iekoptas XIX gadsimta sākumā. Līdz pat šai dienai reģions ap Kečkemētas pilsētu ir slavens gan ar lieliskām aprikozēm, gan ar kvalitatīvu aprikožu brendiju Barack Pálinka.
Šo izsmalcināto brendiju bieži vien pudelēs pilda ar 50 tilp. %, uz etiķetes pievienojot norādi, ka tas ir valsts sertificēts produkts. Aprikožu brendija gadījumā augstāks alkohola procents tiek vērtēts arī kā augstāka kvalitāte. Sevišķi stipru Pálinka Ungārijā dēvē par "žogu plēsēju" – šo nosaukumu asociē ar efektu, ko dažas izdzertas glāzītes atstāj uz cilvēka līdzsvara sajūtu.
Kā daudzviet Balkānos, tiek ražots arī aprikožu mājas brendijs – mājas apstākļos. Ungārijā zināmu daudzumu pašgatavotas misas privātpersonas drīkst nodot kādam destilētājam, lai iegūtu destilātu vēlamajā stiprumā. Tikai profesionāļi prasmīgi nodalīs pirmo un pēdējo tecējumu, kuros ir indīgais metanols un citas veselībai kaitīgās vielas.