Eiropas pilsētās, bet it
īpaši Vācijā patlaban pilnā
sparā notiek viens no skaistākajiem ziemas pasākumiem un Eiropas tradīcijām
– Ziemassvētku tirdziņi, kas
pastāv jau kopš viduslaikiem.
Bieži vien tieši sviestu kā sastāvdaļu ēdienā ir grūti pārspēt, un gardas mērces noteikti pieskaitāmas pie šādiem ēdieniem. Sviests prot jauki karsēties, patīkami smaržo un piešķir mērcītei īpaši labu garšu. Šoreiz par sviesta draudzību ar ķiplokiem un pētersīļiem, bet otrā receptē – ar baltvīnu un estragonu.
Masačūsetsas štatā joprojām ir plāksnīte, kas atgādina par kādreiz slaveno Toll House viesnīcu un par joprojām slavenajiem cepumiem ar šokolādes gabaliņiem, ko savulaik tur cepa Ruta Veikfīlda.
Ar šīm divām receptēm noslēdzam sīpolu un ābolu mēnesi – protams, tikai žurnālā, ne jau dzīvē! Jo sīpoli un āboli ir mūžīgas vērtības, kas ik dienas bagātina mūsu ēdienkarti. Šoreiz elementāri pagatavojama ābolu plātsmaize un tikpat vienkārša sīpolmērce, kas garšo kā restorānā.
Runā, ka novembris Latvijā esot visdrūmākais mēnesis. Tā laikam ir gan, bet man vienmēr patīk teikt, ka tieši visdrēgnākajā laikā ir vispatīkamāk atrasties siltā virtuvē un gatavot kaut ko garšīgu. Šoreiz divas sāļās receptes!
Leģenda vēsta, ka sensenos laikos salvija bija tik svarīga, ka Romā ļaudis ietērpās īpašos tērpos, apbruņojās ar īpašiem nažiem un piekopa īpašu ceremoniju, lai to ievāktu. Lauvas tiesu slavas tā gan izpelnījās kā ārstniecības līdzeklis: antiseptiķis, nomierinātājs, kuņģa darbības uzlabotājs.