Īpatnējais orķestra vadītājs YuMI izstrādāts Šveices kompānijā ABB. Mūzikas mīļotājiem jāņem vērā - šis diriģents savu darbu paveic bezkaislīgi, viņš neprot improvizēt un sadarboties ar mūziķiem.
"Viņu trenēt bija ārkārtīgi grūti," izteicies Lukas filharmoniskā orķestra diriģents Andrea Kolombini. YuMI apguvis tieši viņa žestikulāciju. Šī robota-diriģenta mehānika bijusi krietni sarežģītāka nekā priekšgājējam un sāncensim - Honda būvētajam robotam Asimo, kas pirms deviņiem gadiem līdzīgā pasākumā diriģēja Detroitas simfonisko orķestri. YuMI ir krietni fleksiblāks, un tā vadītais zizlis zib tikpat ātri kā maestro Kolombini rokā.
YuMI nav pārāk stabils diriģents - tam jāatrodas uz stingras pamatnes, lai garo roku dēļ mehāniskais diriģents neapgāztos. Turklāt šis radījums neesot bijis pārāk draudzīgs skolēns.
"Tā nebija mīlestība no pirmā acu skata. Viņš ik pa brīdim "uzkārās", kādēļ bija vajadzīgas 25 līdz 30 minūtes, lai viņu atiestatītu," atzina diriģents. Lai iemācītu YuMI nodiriģēt sešas minūtes ilgu skaņdarbu, vajadzēja 17 stundas.
Arī orķestra mūziķi par savādo diriģentu izskatījās samulsuši, jo nepārprotami bijis izjūtams viņa emocionalitātes trūkums, izpaliekot diriģenta cilvēcībai uzrunāt mūziķus ar ķermeņa kustībām un elpošanu.
Savukārt pasaulslavenajam solistam Bočelli, kurš ir akls, nācies pavisam precīzi atcerēties YuMI doto tempu, no kura jebkuras novirzes būtu postošas kopējam izpildījumam.
"Protams, šis robots nevar aizstāt emocionālu cilvēku diriģentu. Robotam nav dvēseles, tās ir tikai rokas nevis smadzenes un sirds," teica Kolombini.
Tam piekritīs jebkurš profesionāls mūziķis.
"Diemžēl [robota vadībā] nav daudz iespēju improvizācijai," teica koncerta dalībnieks amerikāņu vijolnieks Breds Reps. "Tas bija forši [..], bet nekādā gadījumā tā nevarētu kļūt par mūzikas izpildījuma nākotni," viņš teica.