Ir ieviestas dažādas klasifikācijas, kas nosaka obligātās prasības vīnogu audzēšanai, spiešanai un vīna darīšanas tehnoloģijām. Arī augsne, kurā tiek audzētas vīnogas, zona vai paralēle var būt zināms pieturas punkts, pēc kura var spriest par vīna kvalitāti.
Lai gan šie kritēriji bieži tiek apstrīdēti, tie tik un tā vīndariem sniedz atbalstu kvalitātes jautājumos un patērētājiem drošas garantijas, ka vīns, ko viņi pērk, ir atbilstošas kvalitātes.
Bordo modelis
Populārākie klasifikācijas modeļi, kas vēlāk tikuši izmantoti par paraugu daudzās valstīs, nāk no Francijas. Vispazīstamākais no tiem ir Bordo modelis.
Pirmie saraksti, kuros vīna muižas (chateaux) tika sarindotas to ranga secībā, Bordo reģionā tika sastādīti jau XVIII gadsimta sākumā. Bordo klasifikācija tika publicēta pirms vairāk nekā 150 gadiem un tikai vienu vienīgu reizi tika pielāgota – tas notika 1973. gadā. Taču dažiem labākajiem un dārgākajiem Bordo vīniem vispār trūkst oficiālas kvalifikācijas.
Kad 1855. gadā tika rīkota Pasaules izstāde, pavisam 59 vīniem no Haut-Brion un Haut-Medoc Gravas reģionā, kā arī 21 vīna muižai no Soternas oficiāli tika piešķirts Cru Classe rangs piecās pakāpēs. Šajā klasifikācijā ņēma vērā tikai tās vīna muižas, kuras jau ilgāku laiku uzskatīja par izcilāko vīnu ražotājām un kuru produkcijai bija visaugstākās vidējās cenas.
Par Cru Classe līdz pat šai dienai uzskata vēsturisku vīna muižu, kurai ir augsts statuss.
Crus Bourgeois
1932. gadā tika pieņemta Crus Bourgeois klasifikācija, kas šobrīd aptver apmēram 400 lielākoties nelielas muižas Medokā. Medoka, tulkojumā Viduszeme, par savu nosaukumu var pateikties ģeogrāfiskajam stāvoklim. Šis vīnkopības apgabals, kurā ir tik slavenas vīna muižas kā Margaux, saint-Julien, atrodas Francijas dienvidrietumos uz 45. paralēles starp Atlantijas okeānu un Žirondas upes deltu. Kā jau visos Francijas vīnkopības apgabalos, arī Medokā vīnadārzu kvalitāte atšķiras – te ir gan augstāko Cru Classes vīna muižu, gan arī zemāko vīndaru kooperatīvu spiestie vīni.
Jēdziens Crus Bourgeois ir radies viduslaikos, un 1932. gadā to ieviesa kā oficiālu pazīmējumu vīniem. Crus Bourgeois klases vīna darīšanai drīkstēja izmantot tikai vīnus no tādām Medokas vīnsaimniecībām, kurās ir vismaz septiņus hektārus liela vīnogulāju platība un vīns tiek darīs pašu pagrabā.
Tagad pie Crus Bourgeois kvalitātes pieder gandrīz puse no Medokā saražotā vīna – apmēram 7500 hektāru liela vīnogulāju platība un gandrīz 55 miljoni pudeļu.
Tradicionāli Crus Bourgeois dara no Cabernet Sauvignon vīnogām, taču šiem vīniem var būt arī liela Merlot vīnogu daļa – lielākoties sajaukumā ar Cabernet Franc vīnogām. Šie vīni dzeršanai nobriest četru, astoņu gadu laikā.
2010. gadā Cru Bourgeois klasifikācija tika no jauna pārskatīta. Tagad kvalitātes zīmi piešķir vīniem, nevis pilij, pamatojoties uz ražošanas metožu un gatavā produkta novērtējumu. Uz šo kvalitātes zīmi var pretendēt jebkurš īpašums Medokā. Saraksti tiek publicēti aptuveni divus gadus pēc ražas novākšanas, tāpēc 2008. gada saraksts tika publicēts 2010. gadā.
Burgundijas sistēma
Burgundijas vīnu kvalitātes hierarhiju veido nosaukumi, sākot ar reģioniem un komūnām un beidzot ar Grand Cru vīniem. Svarīgas ir vīnogu šķirnes, tradicionālās audzēšanas metodes, minimālais un maksimālais pieļaujamais alkohola saturs, kā arī reģionam raksturīgais vīna stils. Visvienkāršākā reģionālā vīna nosaukums Burgundijā ir Bourgogne. Visiem baltvīniem un sarkanvīniem, kas darīti no Burgundijā novāktām vīnogām, ir tiesības uz šo nosaukumu. To var papildināt ar nosaukumiem, kas saistīti ar papildu norādēm. Piemēram, Bourgogne Aligote ir tīršķirnes vīns, kas spiests no baltajām vīnogām Aligote. Uz etiķetes var tikt norādīta arī komūna un vīna lauks, no kurienes konkrētais vīns nācis.