Dārgs un izsmalcināts brendijs
Meža avenes ir vienas no izsmalcinātākajām un dārgākajām ogu brendiju izejvielām. Meža aveņu ražas apjomi ir tik niecīgi, ka nereti notiek tā – konkrētās dienas ieguvums vispirms tiek sasaldēts (jo citādi trauslās ogas sabojātos). Tikai tad, kad tiek salasīts misai nepieciešamais ogu daudzumus, tās tiek atkausētas un destilētas. Ja lielākā daļa meža aveņu, no kurām destilē brendiju, nebūtu iegūtas Austrumeiropas valstu mežos, aveņu brendija cenas būtu pavisam astronomiskas.
Taču, pat nerunājot par meža avenēm, arī parastās dārza avenes ir «finansiāli apgrūtinoša» izejviela gan uzpircējiem, gan ogu destilātu gatavotājiem. Visas avenes (gan meža, gan dārza) ir mīkstas ogas, nolasītas tās ātri sāk bojāties, tāpēc strauji jānogādā līdz misas katlam. Uzmanību nedrīkst zaudēt arī tad, kad ogas tiek iebērtas misas katlā – ja rūgšanas process nesākas pietiekami ātri, var veidoties pelējums un konkrētā aveņu porcija jāizmet.
Vēl viena aveņu īpatnība, kas sarežģī destilātu gatavošanu, – lai arī garšas ziņā ogas ir saldas, tajās ir maz cukura, kas varētu pārvērsties alkoholā. Šie visi ir riska faktori, kas sadārdzina aveņu brendija destilēšanu un pašu gala produktu.
Tāpēc destilācijas meistari domā, kā šo procesu padarīt lētāku un drošāku. Viens no populārākajiem veidiem, kā naudu var ietaupīt, – iemērcot ogas 96 tilp.% stiprā alkoholā. Tā var izvilkt ap 250 vielām, kas nosaka aveņu aromātu. Destilējot šādu masu, viena litra pēc avenēm smaržojoša alkohola ieguvei nepieciešami trīs kilogrami aveņu. Lai pēc šādas metodes gatavoto aveņu destilātu atšķirtu no citiem aveņu destilāta veidiem, nosaukumā vācu valodā ietilpst apzīmējums -geist.
Salīdzinājumam – lai iegūtu destilātu no tradicionālā veidā raudzētām ogām (vācu valodā norāda ar apzīmējumiem -brand vai -wasser), uz vienu litru alkohola nepieciešami vismaz 45 kilogrami aveņu. Destilētāji, kuru mērķis ir augstākās kvalitātes aveņu brendiji (piemēram, Austrijā, Tirolē), misā izmanto pat līdz 50 kilogramiem aveņu, lai iegūtu vienu litru aveņu brendija.
Wasser vai geist?
Kā atšķiras? Ja daudzu citu ogu un augļu gadījumā tā būtu izvēle starp vienu vai otru brendija veidu, tad aveņu gadījumā tas nav tik nepārprotami.
Deslilējot alkoholu, kas iegūts no pašās avenēs esošā cukura, aveņu garšas notis pudelē nonāk labi konservētā veidā (tie ir brendiji ar apzīmējumiem -brand vai -wasser). Šie aromāti veidojas neparasti piesātināti un noturīgi. Meža avenes spēj radīt tik spēcīgu efektu, ka uz mēles šķiet jūtami pat aveņu ogu matiņi.
Ja aveņu brendijus vēl nogatavina pudelēs, tie kļūst vēl harmoniskāki un labāki.
Dažs labs aveņu destilāts spēj turpināt nogatavoties pat atvērtā pudelē.
Tomēr pirmais aromāts, kas uzvēdī no tikko glāzē ielieta dzēriena, reizēm ir visai atturīgs, pat vājš. Arī pēc tam, kad brendijs kādu laiku pavadījis glāzē un aromāti atvērušies, tam joprojām trūkst augļaina svaiguma.
Tas raksturīgais un brīnumainais aveņu vieglums, kas šķietami virmo no glāzē ielietā dzēriena, tiek labāk notverts tajā brendijā, ko saskaņā ar ražošanas tehnoloģijām apzīmē ar -geist un kas iegūts, neitrālā alkoholā mērcējot nefermentētas, veselas ogas un pēc tam šo masu destilējot.
Labos -geist brendijos aveņu aromāts ir jūtams uzreiz – to burtiski var raksturot kā svaigu aveņu smaržas mākoni, kurā dažkārt jūtamas augļu kompota nianses, bet reizēm pat izteiksmīgi hiacinšu toņi.
Labākie aveņu brendiji
Labākie aveņu brendiji tiek ražoti vāciski runājošajās zemēs – Austrijā, Vācijā, Šveices vācu daļā, kā arī Elzasā Francijā.
Šajā reģionā tiek radīti nobrieduši, krēmīgi brendiji ar piesātinātu meža aveņu garšu (daudzi destilētāji izmanto Rumānijā augušās meža avenes), kam pēcgaršā parādās arī karameles un citrona notis. Dažos destilātos parādās arī tikko jaušamas aveņu sēkliņu notis.
Francijā, Elzasā avenes vienmēr ir bijušas šā reģiona raksturīga iezīme. Elzasas aveņu destilātā izpaužas ogu aromātiskums, viegli saldens rūgtenums, ilgi noturīga pēcgarša.