Nejaušs britu atklājums
Kā pie daudzu Eiropas vīnu, tā arī pie marsalas popularitātes klāt stāvējuši briti. Angļu vīna tirgotājs Džons Vudhauss, kurš Marsalas ostā XVIII gadsimta beigās bija piestājis nejauši, lai glābtos no vētras, nogaršoja vietējo vīnu un nekavējoties nopirka pirmo partiju. Lai vīns ceļā uz Angliju nebojātos, tirgotājs tam pielēja klāt brendiju. Anglijā marsalu sagaidīja atzinīgi. Pēc trim gadiem Vudhauss Marsalā atvēra pats savu darītavu. Lai vīnu vēl vairāk pielāgotu britu gaumei, to ražoja vai nu ļoti sausu, vai saldināja, pievienojot vārītu nenorūgušu vīnu.
Britu karaliskās flotes admirāļi šo vīnu novērtēja par "ikviena džentlmeņa galda cienīgu" un veica dāsnu pasūtījumu. Līdz ar britu uzvarām dažādās kaujās arī marsala guva uzvaru pēc uzvaras, nostiprinot savas pozīcijas līdzās citiem izslavētiem vīniem: portvīnam, madeirai un malagai.
Taču marsalu slavenu pašā Itālijā un Eiropā padarīja nevis angļi, bet bagāts itāļu garšvielu tirgotājs no Kalabrijas Vinčenco Florio, kurš nopirka zemes strēli Marsalā, audzēja vīnogas un ar laiku pārpirka angļiem piederošās vīna darītavas, kas gadu laikā bija savairojušās. XX gadsimtā marsalas vārds saistījās ar Florio ģimeni.
Izmanto kūkās un desertos
Tomēr kvalitātes ziņā marsalas ziedu laiki bija pagājuši, lai gan komerciāli tam veicās labi. Vīna klupšanas akmens izrādījās tā lieliskā atbilstība izmantošanai kūkās un desertos. Jo populārākas kļuva receptes ar marsalu, jo īsāku laiku to nogatavināja mucās. Turklāt konditorejas vārdā tam sāka pievienot zemenes, banānus, kokosriekstus, kafiju, saldo krējumu un pat olas. Tas galīgi sagrāva vīna reputāciju. Zabaglione svinēja uzvaru, bet marsala uz laiku pazuda no vīna veikalu plauktiem.
No Grillo vīnogām
Viss mainījās pēc 1984. gada – kopš tā laika Marsalas stiprināto vīnu drīkst izgatavot galvenokārt no Grillo šķirnes vīnogām, lai gan atļautas vēl sešas citas. Neapšaubāmi, labākā marsala izdodas no pilsētas piekrastes plakankalnēs augošajām Grillo.
Viens no Pellegrīno ģimenes pēcnācējiem Marko de Bartoli ziedoja spēkus tieši Grillo šķirnes attīstībai un apņēmās atjaunot savulaik Sicīlijas dižākā vīna statusu. Agrāk ģimene nodarbojās ar vienkāršu marsalu lielražošanu. Taču Bartoli spēja nodemonstrēt, uz ko spējīga šī senā vīnogu šķirne.
Florio, Pellegrino un Rallo ir vadošie marsalas zīmoli mūsdienās, kas tiecas atsaukt šā vīna zelta laikmetu. Kvalitatīvā marsalā jūtams balzametiķa, mandeļu, tabakas aromāts, arī dateļu un žāvētu aprikožu nianses. Ir marsalas ar kastaņu medus un tikko jaušamu joda pieskaņu pēcgaršā.
Protams, marsala joprojām lielos apjomos tiek ražota kulinārijas vajadzībām.