Dati arī atklāj, ka 37% iedzīvotāju pierakstus veic digitālajās ierīcēs, nevis ar pildspalvu. Digitālās ierīces pierakstu veikšanai visvairāk izmanto jaunieši (52%), taču interesanti, ka arī gandrīz katrs trešais (30%) iedzīvotājs vecumā no 60 līdz 74 gadiem dod priekšroku veikt pierakstus datorā vai telefonā.
"Parasti vecākas paaudzes cilvēki uzskata, ka tas, kā viņi darīja kaut kādas lietas, bija pareizi, savukārt tas, kā tagad dara lietas, ir nepareizi. Tas attiecas arī uz tādām ikdienas lietām kā rakstīšanas stils un piederumi. Kā piemēru varu minēt pildspalvu. 20. gadsimta sākumā visi joprojām rakstīja ar spalvas kātiem. Tad skolās sāka parādīties pildspalvas – tas pats spalvas kāts, kurā iepildīta tinte, bet skolotāji centās to apkarot, uzstājot, ka tā var sabojāt savu rokrakstu un skolēni neiemācīsieties pareizi rakstīt. Pēc tam pildspalvas sāka plaši izmantot, taču skolotāji paģērēja, lai raksta tikai ar tintes, nevis lodīšu pildspalvām. Arguments bija tāds pats kā agrāk – tādā veidā skaisti rakstīt nav iespējams. Tagad savukārt ir ienākušas modernās tehnoloģijas, kas sāk dominēt rakstīšanā, bet arguments, kāpēc tas ir slikti, nav mainījies," saka sociālantropologs Klāvs Sedlenieks
Pētījumā arī noskaidrots, ka iedzīvotāji uzskata, ka tehnoloģiju lietošana veicina vairākas būtiskas iemaņas – milzīgas informācijas daudzuma apstrādi (61%), komunikāciju (39%), valodas prasmes (24%), radošumu (19%) un stratēģisko domāšanu (18%). Jo cilvēkiem ir augstāks izglītības līmenis, jo vairāk viņi norāda, ka tehnoloģijas veicina milzīgas informācijas apstrādi. Jaunieši, salīdzinot ar pārējām vecuma grupām, ir vairāk pārliecināti, ka tehnoloģijas veicina milzīgas informācijas apstrādi, valodas prasmes, drosmi, paškritiku un konfliktu risināšanu. Jaunieši arī kopumā vairāk norāda uz tehnoloģiju ieguvumiem nekā citas sabiedrības grupas.
"Eksperti vienprātīgi apgalvo, ka tehnoloģiju laikmetā mēs ne pārāk labi tiekam galā ar informācijas apjomu. Tas ir stāsts par uzmanības stresu – mūsu nervu sistēma ir trauksmaina un nogurusi, mēģinot atbildēt uz neskaitāmajiem kairinājumiem, kas mums tiek piedāvāti, lietojot viedierīces. Otrs aspekts – mēs esam apskatījuši ļoti daudz ko, bet vai esam to sapratuši, iedziļinājušies, spējam šo informāciju atcerēties un vēlāk pielietot. Neirozinātnieki norāda, ka dažādi neironu tīklojumi nodrošina dažādas funkcijas – kad skatāmies un meklējam, "pieslēdzas" citi nervu sistēmas tīklojumi nekā tad, kad mēs iegūto informāciju mēģinām saprast, integrēt, lai tā "nogulsnētos" mūsu smadzenēs kā reālas zināšanas. Un, lai pārslēgtos uz šo domāšanas režīmu, kurā informācija tiek salikta kopā un saprasta, ir vajadzīgas 23 minūtes. Tas ir laiks, kurā pasēdēt un padomāt, ļauties asociatīvajām saiknēm, tādā veidā saglabājot iegūto informāciju. Tas ir paradokss – no vienas puses tehnoloģijas piedāvā iespēju apgūt bezgalīgi daudz informācijas, bet no otras puses, vai mēs esam patiešām spējīgi apstrādāt to kvalitatīvā veidā un apzināmies, kā to paveikt. Vai mums dienā ir šīs 23 minūtes, lai padomātu par to, ko esam digitālajā vidē izlasījuši," stāsta klīniskā un veselības psiholoģe Indra Majore-Dūšule.
Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju viedokli par dzīvi tehnoloģiju laikmetā, mobilo sakaru operators Tele2 veica pētījumu sadarbībā ar Norstat šī gada janvārī, un tajā piedalījās 1001 respondenti.